Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien, 17. decembrī, iepazīšanās vizītes ietvaros tikās ar Īrijas vēstnieci Latvijā Marselu Smitu (Marcella Smyth) , lai pārrunātu divpusējo sadarbību tieslietu jomā, kā arī aktuālos Eiropas Savienības un Eiropas Padomes politikas jautājumus.
Sarunā tika aplūkota sadarbība saistībā ar Īrijas gaidāmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2026. gada otrajā pusē un Latvijas gatavošanos prezidentūrai 2028. gadā, uzsverot pieredzes apmaiņas nozīmi ES līmeņa politikas veidošanā. Īrija ir paziņojusi, ka migrācija būs viena no tās prezidentūras prioritātēm.
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta migrācijas politikas jautājumam. Tieslietu ministre uzsvēra Latvijas atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumam direktīvai par minimālajiem noteikumiem neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanas novēršanai un apkarošanai. “Ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp indivīda pamattiesību aizsardzību un valstu spēju garantēt sabiedrisko drošību, valsts robežu integritāti un nacionālo drošību. Vienlaikus Eiropas Padomes līmenī jāturpina diskusijas par migrācijas radītajiem izaicinājumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanā,” norādīja tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere.
Tieslietu ministre informēja, ka 10. decembrī piedalījās neformālajā Eiropas Padomes tieslietu ministru sanāksmē, kur Latvija kopā ar Īriju un vēl 27 valstīm atbalstīja līdzsvarotu pieeju Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmā starp indivīda tiesību aizsardzību un sabiedrisko drošību. Latvijai šajā kontekstā īpaši būtisks jautājums ir migrācijas instrumentalizācija.
Sarunā tika apspriesti arī citi Eiropas Savienības prioritārie jautājumi, tostarp darbs pie tiesiskā regulējuma mazaizsargāto pieaugušo aizsardzībai pārrobežu situācijās un bērnu un jauniešu līdzdalības stiprināšana. Latvija atzinīgi vērtē līdzšinējo progresu pie regulējuma pamatteksta un norādīja uz nepieciešamību turpināt darbu, lai panāktu galīgo vienošanos Īrijas prezidentūras laikā.
Puses pārrunāja Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu īstenošanu, tostarp Venēcijas komisijas publicēto viedokli par Latviju. Tāpat tika diskutēti radītās dezinformācijas riski un papildu izaicinājumi migrācijas jomā.
Vienlaikus tika uzsvērta ciešā sadarbība starp abu valstu tiesībaizsardzības iestādēm cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā, īpašu uzmanību pievēršot ar nodarbinātību saistītajiem riskiem.
Tika panākta vienošanās attīstīt pieredzes apmaiņu par migrācijas ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp studentu un darba vīzu neatbilstošu izmantošanu no trešajām valstīm un ar to saistītu uzņēmumu ekspluatācijas praksi. Puses pauda gatavību stiprināt sadarbību arī Tieslietu akadēmijas līmenī, izmantojot Īrijas pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot ar vardarbības novēršanu saistītiem jautājumiem.
Tikšanās noslēgumā tieslietu ministre pateicās Īrijai par ciešo sadarbību un pauda gatavību turpināt regulāru dialogu gan divpusējā, gan Eiropas Savienības un Eiropas Padomes līmenī.
Sadarbība ar Īriju Latvijai ir būtiska arī ciešo cilvēku saišu dēļ. Īrija ir piektā lielākā Latvijas diaspora pasaulē, kur dzīvo aptuveni 24 000 Latvijas valstspiederīgo. 2025. gadā tiesiskās palīdzības ietvaros civillietās un krimināllietās ar Īriju ir bijuši pa diviem tiesiskās palīdzības lūgumiem, savukārt bērnu lietās kopumā seši lūgumi. Sadarbība uzturlīdzekļu lietās tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu un vērtējama kā sekmīga, ar 248 aktīvām pārrobežu lietām un efektīvu komunikāciju starp atbildīgajām institūcijām.