Informācija presei Jaunumi
1

Trešdien, 13. decembrī, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, tiekoties ar Ukrainas parlamenta (Augstākās Radas) priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk), pauda nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainai taisnīguma un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanā. Sarunā abas puses īpašu uzmanību pievērsa bērnu tiesību jautājumiem, nosodot Ukrainas okupētajās teritorijās Krievijas īstenoto politiku, postot ukraiņu ģimenes un nolaupot bērnus.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Sarunā ar Ukrainas parlamenta vicespīkeri mums bija vienprātība, ka starptautiskā līmenī valstīm un organizācijām ir nepieciešams ieviest koordinētākus Krievijas nolaupīto bērnu atgriešanas Ukrainā mehānismus. Līdz šim tie ir bijuši neefektīvi. Mēs runājam par bērniem, par visneaizsargātāko sabiedrības grupu, pret kuru Krievija šobrīd izvērš genocīdu. Mēs, demokrātiskā pasaule, nevaram viņus pievilt. Latvija un Ukraina sagaida aktīvāku un caurskatāmāku starptautisko organizāciju iesaisti, lai novērstu kara noziegumus pret bērniem un agresorvalsts saņemtu sodu un starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Sarunās ar partneriem Latvija aicinās starptautisko sabiedrību uz daudz aktīvāku rīcību”.

Pēc Ukrainas puses paustās informācijas, šobrīd oficiāli apstiprināti gandrīz 20 000 bērni, kuri ir nolaupīti, daļai no tiem vecāki turpina dzīvot Krievijas okupētajās teritorijās. Jāatzīmē, ka neoficiālie dati liecina, ka nolaupīti ir teju 100 000 Ukrainas bērni. Krievijas īstenotās politikas ietvaros zvērīgi bērnus ievieto filtrācijas nometnēs, psiholoģiski ietekmē, noniecinot ukraiņu vērtības, pēc tam nodod bērnus piespiedu adopcijai Krievijā. Agresorvalsts izšķir brāļus un māsas, bērniem tiek norādīts, ka viņu ģimenes ir nogalinājuši paši ukraiņi. Norādāms, ka līdz 14 gadu vecuma bērni, kurus Krievija organizēti nolaupa okupētajās teritorijās, automātiski ir spiesti pieņemt Krievijas pilsonību.

Tikšanās laikā abas puses diskutēja par nepieciešamību sankciju sarakstā iekļaut ne tikai politiski atbildīgās amatpersonas, bet arī tās amatpersonas, kas praktiski īsteno bērnu nolaupīšanu. Turklāt, lai sankcijas būtu iedarbīgas, nepieciešams sankcionēt arī šo personu ģimenes locekļus. Ukrainas parlamenta vicespīkere norādīja, ka Ukrainai ir sankcionēto personu saraksts un to varētu izmantot arī citās Eiropas valstīs.

Tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere pauda atbalstu Ukrainai cīņā ar Krieviju, norādot, Latvija var sniegt nolaupīto bērnu, kurus izdevies atgriezt Ukrainā, psiholoģisko rehabilitāciju. Latvija ir Ukrainas atjaunošanas atbalsta priekšgalā, piemēram, šogad septembrī Rīgā, Latvijas Prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros, Tieslietu ministrija organizēja Eiropas Padomes tieslietu ministru augsta līmeņa konferenci, kurā tika lemts par tālākajiem soļiem, lai nodrošinātu Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā un par Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu viņu ģimenēs. Šīs sanāksmes laikā tika parakstīta vienota politiskā deklarācija, paužot stingru nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Sanāksmē septembrī vairāk nekā 40 Eiropas Padomes valstu pārstāvji norādīja, ka Krievijai un tās politiskajai un militārajai vadībai ir jāuzņemas pilna atbildība par karadarbībām Ukrainā. Vienlaikus deklarācija ietver arī vadlīnijas jeb Rīgas principus, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu Ukrainas zaudējumu reģistra darbību.. 

Olena Kondratjuka tikšanās laikā pauda pateicību Latvijai un tās iedzīvotājiem par politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai jau kopš kara pirmās dienas, norādot, ka Baltijas valstu atbalsts kalpo citām valstīm kā piemērs cīņā ar agresorvalsti.

Norādāms, ka Tieslietu ministrija arī nākamā gada budžeta ietvaros turpinās stiprināt Latvijas lomu starptautisko tiesību jautājumos, tostarp sniedzot tiesisku atbalstu Ukrainai – stiprinot starptautisko sankciju sistēmu, līdzdarbojoties Starptautiskās Krimināltiesas darbā un iespējamā starptautiskā tribunāla izveidē Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izvērtēšanai un vainīgo sodīšanai.