Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir uzdevusi pilnveidot atbildības regulējumu dzīvnieku aizsardzības jomā. Mērķis – stiprināt dzīvnieku labturību un aizsargāt no cietsirdīgas izmantošanas peļņas nolūkos.
2026. gada 26. janvārī ministrija saņēma Latvijas Veterinārārstu biedrības vēstuli, kurā tika rosināts palielināt sodus par dzīvniekiem un sabiedrībai nodarīto kaitējumu, negodprātīgi pavairojot un tirgojot dzīvniekus, kā arī citos gadījumos.
Tieslietu ministrija, aicinot uz sadarbību nozares atbildīgo Zemkopības ministriju, pārvērtēs kopējo situāciju, lai administratīvās atbildības un kriminālatbildības piemērošanas iespējas nosegtu maksimāli visus gadījumus, kad cilvēku darbības rada negatīvas sekas dzīvnieku labturībai un dzīvībai, piemēram, par suņu un kaķu nelegālu pavairošanu un tirdzniecību, kā arī citiem dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpumiem.
Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere atbalsta šo iniciatīvu, uzsverot: “Kaķu un suņu nelegāla pavairošana peļņas nolūkos nereti notiek absolūti nepieņemamos un cietsirdīgos apstākļos, radot smagus dzīvnieku labturības pārkāpumus. Tā ir vardarbība pret dzīvniekiem, kas mūsu sabiedrībā nav pieņemama un par ko jau šobrīd likums noteic atbildību. Vienlaikus redzam, ka regulējums praksē nesasniedz savu mērķi. Tādēļ pārskatīsim esošos pārkāpumus un sodu apmērus gan par suņu un kaķu nelegālu pavairošanu un tirdzniecību, gan citiem pārkāpumiem, lai atbildības regulējums būtu gan efektīvs, gan patiesi atturošs. Dzīvnieki cilvēka dzīvē ir daudz vairāk nekā manta vai ienākumu avots – tie ir līdzgaitnieki un ģimenes locekļi, kuru aizsardzība ir visas sabiedrības atbildība.”
Jau iepriekš ir stājušies spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, paredzot pastiprinātu atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku vai par dzīvnieka spīdzināšanu, ja tas gājis bojā.
No Krimināllikuma tika izslēgti arī papildsodi sabiedriskais darbs un naudas sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, paredzot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Tāpat Krimināllikums papildināts, paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku vai dzīvnieka spīdzināšanu, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē.
Tieslietu ministrija tieslietu ministres vadībā šobrīd arī strādā pie citiem dzīvnieku tiesību aizsardzības jautājumiem. Tieslietu ministrija iesniegs Saeimā priekšlikumus, lai nostiprinātu dzīvnieku īpašo statusu Civillikumā, līdzīgi kā tas ir darīts vairāku citu Eiropas Savienības valstu civiltiesību regulējumā. Priekšlikumi precizēs to, kas notiek dažādos gadījumos dzīvnieka dzīves laikā, piemēram, saimnieka nāves vai slimības gadījumā vai laulības šķiršanas procesā, ja dzīvnieks ir iegādāts kopīgi.