2026. gada 23. janvārī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu ministru padomes neformālajā sanāksmē Nikosijā, Kiprā. Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji apmainījās viedokļiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu efektīvāku atgūšanu, nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu pārrobežu atgriešanas tiesiskajiem izaicinājumiem, kā arī alternatīvu apcietinājumam veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un personām, kuras lieto atkarību raisošas vielas.
Sarunās par aktīvu atgūšanas stiprināšanu tika norādīts, ka organizētā noziedzība Eiropas Savienībā ik gadu rada vismaz 139 miljardu eiro nelikumīgus ienākumus, taču tiek konfiscēti tikai aptuveni 2% no šīs summas. Tas nozīmē, ka likuma pārkāpēji saglabā finansiālās iespējas turpināt un paplašināt savu darbību, negatīvi ietekmējot gan tiesiskumu, gan legālo ekonomiku. Diskusijās kā risinājumus dalībvalstu pārstāvji uzsvēra nepieciešamību stiprināt finanšu plūsmu caurskatāmību un uzraudzību, uzlabot piekļuvi finanšu un kriptoaktīvu datiem un stiprināt pārrobežu sadarbību. Dalībvalstis atzina, ka esošie Eiropas Savienības instrumenti ir pietiekami, bet to ieviešana un praktiskā izmantošana jānodrošina pilnā apjomā.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna norādīja: “
Šobrīd galvenā prioritāte ir esošo instrumentu ieviešana un efektīva īstenošana praksē. Papildu pasākumi Eiropas Savienības līmenī būtu apsverami tikai mērķēti, balstoties uz identificētiem jauniem riskiem, tostarp tiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem un digitālo finanšu vidi.”
Tāpat viņa aktualizēja nepieciešamību risināt informācijas pieejamības izaicinājumus pārrobežu izmeklēšanās, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.
Otrs sanāksmes darba kārtības jautājums bija nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu pārrobežu aprite. Nelegālā kultūras priekšmetu tirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem nelegālajiem tirgiem pasaulē, ierindojoties trešajā vietā aiz narkotiku un ieroču tirdzniecības. Atšķirīgais dalībvalstu tiesiskais regulējums ļauj noziedzniekiem apzināti pārvietot nozagtas kultūras vērtības uz tiesiski izdevīgākām jurisdikcijām, būtiski apgrūtinot to atgūšanu. Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji tikšanās laikā apsprieda veidus, kā stiprināt tiesisko regulējumu un nodrošināt priekšmetu atgriešanu to izcelsmes valstīs.
Latvija atbalstīja procesuālo un jurisdikcijas risinājumu pilnveidi Eiropas Savienības līmenī, lai uzlabotu priekšmetu atgūšanas efektivitāti. L. Paegļkalna uzsvēra:
“Tiesiskā sadrumstalotība Eiropas Savienības līmenī veicina apzinātu jurisdikciju izmantošanu noziedzīgos nolūkos. Eiropas Savienības dalībvalstu saskaņotāka pieeja kultūras vērtību atgūšanai varētu veicināt to efektīvāku atgriešanu izcelsmes valstīs, respektējot kultūras mantojuma nozīmi un vienlaikus aizsargājot personas, kuras šos priekšmetus ieguvušas likumīgā ceļā.”
Diskusijās par krimināltiesību politiku īpaša uzmanība tika pievērsta alternatīvām apcietinājumam nepilngadīgajiem un jauniešiem, tostarp personām ar atkarību problēmām. Eiropas Savienības cietumos pašlaik atrodas gandrīz pusmiljons cilvēku un ieslodzījums daudzos gadījumos neveicina ne sabiedrības drošību, ne personas veiksmīgu reintegrāciju. Pētījumi apliecina, ka ārstēšanā un rehabilitācijā balstīti risinājumi būtiski samazina atkārtotas noziedzības risku un ilgtermiņā ir efektīvāki.
Dalībvalstis bija vienisprātis, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem un jauniešiem apcietinājumam jābūt galējam līdzeklim. Latvija sanāksmes laikā informēja dalībvalstis par īstenotajiem pasākumiem nepilngadīgo kriminalizācijas mazināšanai un resocializācijas stiprināšanai. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre norādīja:
“Sodīšana pati par sevi neatrisina atkarību problēmas un nepilngadīgo un jauniešu vidū var veicināt atkārtotu nonākšanu noziedzībā, tādēļ būtiski stiprināt ārstēšanā, rehabilitācijā un sociālajā atbalstā balstītus risinājumus."
Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme kalpo kā platforma stratēģiski nozīmīgu jautājumu apspriešanai un dalībvalstu redzējuma apmaiņai par turpmākajiem politikas virzieniem Eiropas Savienības tieslietu jomā, nepieņemot saistošus lēmumus.