Informācija presei
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informē valsts augstākās amatpersonas par paveikto
Šodien, 11.decembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtīs vēstuli, kurā informēs par jaunu iniciatīvu līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju sniegt pārskatu par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē. Plašāk par savu iniciatīvu ministrs informēja šodien preses konferencē, kurā piedalījās arī valsts sekretārs Raivis Kronbergs.         Ministra vēstule: "Izrādot augstākos cieņas apliecinājumus, vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē - līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē. Esmu gandarīts par man doto iespēju veikt tieslietu ministra amata pienākumus Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā (sākot ar 2014.gada 5.novembri) un informēju Jūs par paveikto Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei atbilstoši Valdības rīcības plānam, kā arī par papildus paveikto, kas nav minēts Valdības rīcības plānā. Būtiski akcentēt, ka, neraugoties uz Tieslietu ministrijas labāko speciālistu iesaisti sekmīgas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai, manu pilnvaru laikā jau šobrīd pilnībā ir izpildīti 22 no 40 Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem, kas ir tieslietu ministra kompetencē. Savukārt atlikušo 18 pasākumu izpilde ir uzsākta un to īstenošana notiek dažādās stadijās. Vairāki no līdz šim nepabeigtajiem Valdības rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem tiks pilnība izpildīti tuvākajā laikā. Šīs vēstules pielikumā pievienoju detalizētu informāciju par paveikto Laimdotas Straujumas Valdības rīcības plāna izpildei tieslietu ministra kompetencē esošajos uzdevumos. Tāpat manā vadībā ir tikušas vai šobrīd tiek īstenotas vairākas ārkārtas iniciatīvas un reformas:
  •  kas pilnveido un attīsta tiesu komunikāciju ar sabiedrību;
  •  paredz iespēju noslēgt laulības pie zvērināta notāra;
  •  stiprina Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību, arī ārvalstīs;
  •  turpina okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un nosaka turpmāko rīcības stratēģiju;
  •  paredz Latvijas valstspiederīgo kriminālatbildību par dalību kaujinieku grupējumos ārvalstīs;
  •  paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensību rezultātiem un gaitu;
  •  paredz atbalstu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei vairākkārtīgi samazinot valsts nodevas.
  Kā būtiskāko līdz šim paveikto savu pilnvaru laikā vēlos uzsvērt: Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanas risinājums. Valdība 2015.gada 29.septembrī ir akceptējusi un iesniegusi Saeimā Tieslietu ministrijas virzītos divus likumprojektus, kas paredz iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Tādējādi Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tādu tiesiskā regulējuma projektu, kas vairāk nekā 110 tūkstošiem dzīvokļu īpašniekiem dos iespēju sakārtot īpašuma tiesības, izbeidzot dalītā īpašuma pastāvēšanu un piespiedu nomas attiecības. Principā regulējums ietver arī atbildīgas valsts sociālās funkcijas īstenošanu, kas skar ievērojamu sabiedrības daļu. Likumprojekti piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, proti, kā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu. Dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā pašreizējos tiesiskajos apstākļos izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami. Pasākumi pretkorupcijas jomā. Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) jau ilgāku laiku ir viena no Latvijas nozīmīgākajām ekonomiskajām un ārpolitikas prioritātēm. Tieslietu ministrija ir atbildīgā institūcija par Latvijas interešu pārstāvēšanu Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupā. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas veikto Latvijas 1.fāzes novērtēšanu, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2014.gada 2.septembrī. Saskaņā ar minēto informatīvo ziņojumu, lai nodrošinātu šo rekomendāciju izpildi, tika veikti nepieciešamie grozījumi: 1.       palielināti naudas soda apmēri fiziskajām personām, kas ir noteikts Krimināllikumā (turpmāk – KL) kā sankcija par kukuļdošanu (KL 323.pants), kā arī par citiem ar kukuļdošanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (KL 195.pants) un grāmatvedības pārkāpumi (KL 217.pants); 2.       noteikta tāda pati sankcija par starpniecību kukuļošanā (KL 322.pants), kāda ir paredzēta par kukuļdošanu (KL 323.pants), jo darba grupas ieskatā kukuļdevējs un starpnieks kukuļošanā ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, ko tie rada, ir līdzvērtīgs; 3.       uzlabots krimināltiesiskais regulējums attiecībā uz juridisko personu atbildību par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu (KL 4.pants); 4.       noteikts pienākums revidentiem ziņot kompetentajām iestādēm par aizdomām par kukuļdošanu ārvalstu amatpersonai; 5.       izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja atteikta Latvijas pilsoņa izdošana ārvalstij, tiek uzsākta šīs personas kriminālvajāšana. Tāpat pārskatīta anonimizācijas prasību atcelšana, publicējot spriedumus krimināllietās par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Attiecībā uz minēto norādāms, ka šādi noziedzīgie nodarījumi skar vai var skart visas sabiedrības intereses, rada, vai var radīt potenciālus draudus sabiedrībai, vai valsts drošībai kopumā, līdz ar to, neskatoties uz to, ka nolēmumu publicēšana, neaizklājot fiziskās personas datus, kaut kādā mērā var radīt personas privātuma ierobežojumu, visas sabiedrības kopējais ieguvums tiesas nolēmumu uztveramības un tiesas atklātuma veicināšanas ziņā būs ievērojami lielāks nekā varbūtējais konkrētās personas privāttiesību aizskārums. Vienlaikus Tieslietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir izstrādājusi pasākumu plānu, kas paredz risināt konkrētus jautājumus noteiktos termiņos, sekmīgai dalībai OECD. Minētais plāns tika iesniegts OECD un 2015.gada 8.decembrī Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa to izvērtēja un atzina Latvijas progresu un apņēmību izpildīt noteiktās prasības. 2016.gada martā tiks vēlreiz vērtēts Latvijas progress attiecībā uz minēto prasību izpildi un, ja darba grupa konstatēs, ka prasības ir izpildītas, tā varēs pieņemt pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD. Bērnu tiesību aizsardzība. Manu amata pilnvaru laikā veikta kompleksa valsts garantēto uzturlīdzekļu sistēmas uzlabošana. Tādējādi, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, tiek publiskotas ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā internetā. Uzturlīdzekļu nemaksātāju datu publiskošana ir devusi būtisku pozitīvu rezultātu, proti, ir paaugstinājusies uzturlīdzekļu maksātāju disciplīna gan kārtējo maksājumu veikšanā, gan palielinājies Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izmaksāto līdzekļu atgūšanas apmērs. Izstrādāta jauna kārtība, kas atvieglo uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Piedāvātais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsina minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku – aptuveni no 9 mēnešiem līdz 3 mēnešiem, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot tādas lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības. Tāpat izstrādāti likuma grozījumi, kas paredz maksāt uzturlīdzekļus arī jauniešiem līdz 19 gadu vecumam ar nosacījumu, ka jaunietis turpina iegūt vidējo izglītību. Līdz šim valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksa bija paredzēta līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Vienlaikus izstrādāts un Ministru kabinetā akceptēts informatīvais ziņojums, lai veicinātu tiesisko sadarbību Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs, uzlabotu iestāžu sadarbību šādu lietu koordinēšanā un Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs kopumā. Tāpat izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ārlietu ministrs, labklājības ministrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece un tiesībsargs. Darba grupas uzdevums būs izvērtēt turpmāko rīcību konkrētā bērna vislabāko interešu aizsardzībai. Papildus ir plānots izstrādāt jaunu informatīvo ziņojumu ar konkrētiem priekšlikumiem valsts iesaistei juridiskās palīdzības sniegšanai Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs. Datu aizsardzības stiprināšana. Latvijas prezidentūras laikā panākta Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās par visu Datu aizsardzības regulas tekstu, sperot izšķirošu soli attiecībā uz datu aizsardzības regulējuma stiprināšanu – datu aizsardzības iespējas iedzīvotājiem kļūs ievērojami plašākas, tiks nodrošināta lielāka kontrole pār personīgiem datiem, stiprinātas nacionālās datu aizsardzības iestādes. Šāds progress datu aizsardzības jautājumu sakārtošanā nebija panākts iepriekšējās sešās prezidentūrās Eiropas Savienības Padomē pirms Latvijas prezidentūras. Nesen panākta vienošanās direktīvā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī. Kriminālsodu politikas pārskatīšana. Lai bargāk vērstos pret pedofiliem, izstrādāti un tikko stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas palielina sodus, būtiski pagarina noilguma termiņus un nosaka obligātu un ilgāku probācijas uzraudzību personām, kas veikušas dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem. Lai cīnītos pret Latvijas iedzīvotāju dalību Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī citās ārvalstīs notiekošajās teroristiskajās aktivitātēs, ir pieņemti un stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atbildību par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā, tā finansēšanu un atbalstīšanu. Lai atjaunotu sabiedrības uzticību godīgām sporta sacensībām, izstrādāti un Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Krimināllikumā un Sporta likumā, kas paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta organizāciju rīkotu sporta sacensību rezultātu un gaitu jeb t.s. sporta spēļu sarunāšanu. Prognozējams, ka šīs tiesību normas stāsies spēkā 2016.gada janvāra beigās vai februāra sākumā. Tiesu reformas iedzīvināšana. Reforma paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā, lai nodrošinātu tiesnešu specializāciju, lietu sadales nejaušību un samazinātu tiesvedības termiņus. Šogad reorganizētas Siguldas tiesa, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Jūrmalas pilsētas tiesa. Savukārt Latgales tiesu apgabalā reorganizācija stāsies spēkā 2016.gada 1.februārī. Tāpat pilnveidota tiesu komunikācija ar sabiedrību. Arī Tieslietu padome ir atzinusi komunikācijas būtisko nozīmi un šī gada maijā ir apstiprinājusi tiesu komunikācijas vadlīnijas, kas ir saistošas visām tiesu varai piederīgajām personām. Šobrīd tiesneši atbilstoši vadlīniju ieteikumiem cenšas iesaistīties pieņemto nolēmumu izskaidrošanā sabiedrībai, un tas ir devis pozitīvus rezultātus mediju un sabiedrības informētībai un izpratnei par tiesu procesos notiekošo. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tieslietu ministrija pastiprinātu uzmanību ir veltījusi uzņēmējdarbības tiesiskās vides sakārtošanai, regulāri uzklausot un tiesiskā regulējuma izstrādes procesā iesaistot sociālos partnerus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, u.c. Būtiski ņemts vērā arī ārvalstu investoru viedoklis, tādējādi Latviju padarot pievilcīgāku jaunu investīciju ienākšanai. No 2015.gada 1.jūlija ieviestas e-izsoles spriedumu izpildes procesā, kas pozitīvi novērtēts ne vien nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī. Tāpat ieviesti un iedzīvināti citi antireiderisma pasākumi, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem komercvides dalībniekiem. Papildus ieviests antireiderisma regulējums Komerclikumā, noteikta specializēta tiesa un īpaša procesa pieņemšana civillietu izskatīšanā. Maksātnespējas procesa reforma. Latvijā ieviestais maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums ir pozitīvi novērtēts no ārvalstu partneru un starptautisko organizāciju puses. Vienlaikus Tieslietu ministrija ir apzinājusi konkrētās jomas problēmas, kuras tiek efektīvi risinātas. Ar 2016.gada 1.janvāri administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, kas ne vien palielinās administratoru disciplīnu, bet arī stiprinās administratoru uzraudzības mehānismu kopumā. Veikti grozījumi ārējos normatīvajos aktos, lai administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu neievērošanu tiktu nodota no Valsts policijas Maksātnespējas administrācijai. Nepilna gada statistika liecina, ka Maksātnespējas administrācija sekmīgi ir spējusi ieviest savu jauno funkciju un sastādījusi par aptuveni 50 reizēm vairāk administratīvo pārkāpumu protokolu kā Valsts policija iepriekšējā pārskata gadā. Pirmie statistikas rādītāji liecina, ka šāda atbildīgās uzraugošās institūcijas kompetences maiņa ir uzlabojusi maksātnespējas procesa administratoru rīcības disciplīnu. Efektīvas rīcības ar budžeta līdzekļiem rezultātā, Tieslietu ministrija šogad spēja atrast nepieciešamo finansējumu, lai pēc Valsts kontroles ieteikumiem ieviestu maksātnespējas procesa administratoru darbības pārskatu elektronisku apstrādes sistēmu, kuras turētāja būs Maksātnespējas administrācija. Šāda elektroniskā sistēma sekmēs ne vien stingrāku maksātnespējas procesa administratoru rīcības kontroli, bet arī sniegs datus, kas ļaus izvērtēt maksātnespējas procedūru efektivitāti kopumā un Maksātnespējas likumā iekļauto mērķu sasniegšanu. Iekšējās drošības stiprināšana. Pēc ilgāka pārtraukuma izdevies izcīnīt būtisku atalgojuma pieaugumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas ļaus 2016.gadā to atalgojumu palielināt vidēji par 130 eiro mēnesī, kā rezultātā ieslodzījuma vietās būs iespēja noturēt un pieņemt kvalificētākus darbiniekus. Arvien reālākas aprises iegūst pirmā jaunā cietuma būvniecība Liepājā. Šobrīd sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru notiek tā projektēšanas darbi, un jaunā cietuma projekts būs gatavs 2016.gada pavasarī, kad varēs jau izsludināt iepirkumu konkursu tā būvniecībai. Pēc jaunā Liepājas cietuma, kas paredzēts aptuveni 1200 ieslodzītajiem, atvēršanas 2018.-2019.gadā būs iespējams slēgt 4 vecos cietumus, būtiski mazinot ieslodzījuma vietu radītos riskus sabiedrības drošībai un uzlabojot ieslodzīto veiksmīgas resocializācijas izredzes. Valsts probācijas dienesta darbības pilnveidošana. Valsts probācijas dienests ne vien ir spējis ieviest notiesāto personu elektronisko uzraudzību, bet arī, neveidojot papildus štata vietas, sekmēt izlīguma īstenošanu kriminālprocesā un stiprināt resocializācijas procesu. Minētie rezultāti panākti, piesaistot 96 brīvprātīgās personas uz līdzdarbības līguma pamata Valsts probācijas dienestam noteikto funkciju īstenošanai. Tajā skaitā izlīguma īstenošanai kriminālprocesā piesaistīti 32 brīvprātīgie izlīguma starpnieki, savukārt uzraudzības īstenošanas ietvaros (resocializācija) – piesaistīti 64 brīvprātīgie līdzgaitnieki, kas palīdz notiesātajiem jauniešiem mācīties lietderīgi pavadīt brīvo laiku, neizdarot jaunus likumpārkāpumus. Valsts valodas aizsardzība. 2015.gada decembrī darbu uzsāks pirmie deviņi Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi, kas ļaus preventīvi novērst iespējamos valsts valodas lietojuma pārkāpumus un atslogos Valsts valodas centra inspektoru darbu situācijās, kad personu administratīva sodīšana nav efektīvākais situācijas risināšanas ceļš. Šis uzskaitījums aptver tikai būtiskākos paveiktos darbus tieslietu sistēmas sakārtošanā, vienlaikus apzinoties darbus un izaicinājumus, kurus ir iespējams paveikt turpmāk."