Publicēts: 02.04.2012.
Tieslietu ministrs šodien notiekošajā Tieslietu padomes sēdē aicina iekļaut darba kārtībā jautājumu par „tīro tiesu instanču” ieviešanu kriminālprocesā un civilprocesā Latvijas tiesu sistēmā, kas noteiks rajona (pilsētas) tiesu visos gadījumos kā pirmo tiesas instanci.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš koncepcijas izklāstā pamato nepieciešamību virzīties uz „tīro tiesu instanču” ieviešanu, kas tiesu iekārtu padarīs funkcionāli skaidrāku un caurskatāmāku, kā rezultātā lietu izskatīšana būs efektīvāka un kvalitatīvāka. Tādējādi tiks novērsta tiesu instanču kompetenču sadrumstalotība, kas no sabiedrības viedokļa ir nesaprotama un var apgrūtināt personu vēršanos tiesā savu tiesību un interešu aizsardzībai. Ieviešot „tīro tiesu instanču sistēmu” un paredzot, ka visas lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesas, cita starpā tiek veicināta arī tiesu pieejamība.
Tieslietu ministrs norāda, ka ļoti būtiski ir pirms „tīro tiesu instanču” modeļa ieviešanas Latvijas tiesu sistēmā apsvērt jautājumu par Augstākās tiesas palātu tiesnešu karjeras tālāko attīstību. Primāri kā risinājums būtu apsveramas izmaiņas Augstākās tiesas darba organizācijā un Augstākās tiesas tiesnešu resursu izmantošanai Augstākās tiesas ietvaros.
Tieslietu ministrijas ieskatā primāri ir nepieciešams ieviest „tīrās tiesu instances” kriminālprocesā, tādēļ likumā „Par tiesu varu” būtu nosakāms noteikts termiņš, kad Augstākās tiesas tiesu palātas tiek reorganizētas. Minētajā likumā būtu paredzams, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta turpina izskatīt lietas līdz 2015.gada 1.janvārim, savukārt lietas, kuras Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nebūs izskatījusi līdz minētajam datumam, tiks nodotas izskatīšanai apgabaltiesām kā apelācijas instances tiesām.
„Uzskatu, ka „tīro tiesu instanču” ieviešana kriminālprocesā būtu būtisks solis, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu tiesu sistēmas modeli Latvijā. Pašreiz Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta izskata tikai dažu kategoriju krimināllietas, un šādai atšķirīgai pieejai šobrīd vairs nav juridisku un objektīvu apstākļu, jo kritērijs krimināllietas piekritībai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātai kā apelācijas instances tiesai ir tikai noziedzīga nodarījuma kvalificējoša pazīme”, reformas pamatotību akcentē ministrs.
Gaidis Bērziņš aicina sēdes klātesošos izvērtēt jautājumu par Kriminālprocesa reformas sākšanu: Likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas Saeimā pieņemts otrajā lasījumā un kura mērķis ir saprātīgā termiņā īstenot Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas reorganizāciju, Pārejas noteikumi paredz, ka likums varētu stāties spēkā jau 2012.gada vasarā.
Civiltiesību jomā līdz šim nav veiktas būtiskas reformas virzībā uz „tīro tiesu instanču” ieviešanu civilprocesā, un tieslietu ministrs uzskata, ka šī reforma būtu uzsākama, bet ieviešama pakāpeniski, ņemot vērā jau veiktās izmaiņas civilprocesā.
Tieslietu ministrija ir iecerējusi virzīt arī citus priekšlikumus, kas vērsti uz kopēju tiesu sistēmas noslodzes mazināšanu, proti, šobrīd iesniegšanai Saeimā tiek virzīts Mediācijas likumprojekts, tāpat tiek analizēta tiesu nodevu ietekme uz tiesās iesniegto lietu skaitu.
Līga Ādamsone
Tieslietu ministra preses sekretāre
Tālr. 67036759; 29334423
e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv