Administratīvā pārkāpuma process

Ar mērķi izvērtēt valsts un pašvaldību iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību ietekmi un nepieciešamību administratīvā pārkāpuma procesā - Tieslietu ministrija noskaidroja Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales apgabaltiesas viedokli par publiskā sektora iesniegto pārsūdzību ietekmi uz tiesas darbu, kā arī izlases veidā analizēja tiesu nolēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, sagatavojot informatīvo ziņojumu "Publiskā sektora iesniegtās pārsūdzības administratīvā pārkāpuma procesā". Informatīvo ziņojumu un Tieslietu ministrijas sagatavotos ieteikumus Ministru kabinets atbalstīja 2020. gada 14. jūlija sēdē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Lai arī iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību nav daudz, un tās būtiski neietekmē tiesu darbu, tomēr joprojām ir lietderīgi samazināt iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību skaitu. Pirms iesniegt apelācijas sūdzību nepieciešams pienācīgi un sistēmiski izvērtēt esošos nolēmumus attiecīgajā jautājumā - vai jautājumam ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses attīstībā vai tiesību tālākveidošanā. Tas vien, ka tiesas spriedumā norādītie argumenti atšķiras no iestādes viedokļa, nav pietiekams pamats, lai iesniegtu apelācijas sūdzību. Tieslietu ministrijas veiktā izpēte apliecina, ka pirmās instances tiesas strādā kvalitatīvi – vidēji 90% no rajona (pilsētas) tiesas pieņemtajiem nolēmumiem pēc to izskatīšanas apelācijas instances tiesā paliek negrozīti. Līdz ar to mēs aicinām arī citas valsts pārvaldes iestādes izvērtēt pārsūdzību nepieciešamības pamatotību – attiecīgi, atslogojot tiesu un sekmējot lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Savukārt valsts pārvaldes iestādes savu kapacitāti varētu veltīt sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanai.

Apgabaltiesas vienprātīgi norādīja, ka iesniegtās sūdzības pozitīvi ietekmē administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu tiesā, un iestāžu tiesības iesniegt apelācijas sūdzības būtu saglabājamas arī turpmāk, lai nodrošinātu vienotas judikatūras veidošanu administratīvo pārkāpumu lietās. Taču jāuzver, ka iestāžu iesniegtās apelācijas sūdzības salīdzinoši reti tiek apmierinātas. Arī kopumā administratīvā pārkāpuma procesā pirmās instances tiesas spriedumi tiek atstāti negrozīti, izņemot vien atsevišķus gadījumus. Tas apliecina, ka pirmās instances tiesas  pieņem tiesiskus un pamatotus spriedumus. Piemēram, Zemgales apgabaltiesa atceļ tikai aptuveni 12 % no visiem pārsūdzētajiem pirmās instances tiesas lēmumiem.

 

Papildu informācija:

  • Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nav nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, bet pilnveidojama iestāžu prakse apelācijas sūdzību sagatavošanā. Apelācijas instances tiesu nolēmumi apliecina, ka pirmās instances tiesas pareizi novērtē pierādījumus un piemēro lietas apstākļiem atbilstošu sodu. Līdz ar to apelācijas sūdzības saistībā ar šiem jautājumiem būtu sagatavojamas tikai tad, ja kāds spriedums acīmredzami neatbilstu pastāvošajai judikatūrai un šis spriedums varētu ietekmēt turpmāko tiesu praksi.
  • Informatīvais ziņojums tika sagatavots vēl Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa spēkā esības laikā. Tomēr tajā iekļautie secinājumi pilnībā attiecināmi arī uz tiesisko situāciju pēc 2020. gada 1. jūlija, kad spēkā stājās Administratīvās atbildības likums. Iestādes statuss administratīvā pārkāpuma procesā nav mainījies. Tā joprojām ir pilntiesīgs procesa dalībnieks tiesā un nodrošina sacīkstes principa īstenošanu.
  • Dažkārt vienlaikus ir vairāki administratīvā pārkāpuma procesi par identisku vai līdzīgu gadījumu un iestādes iesniedz līdzīgas apelācijas sūdzības visos procesos. Šādos gadījumos pēc pirmā apelācijas instances tiesas sprieduma pieņemšanas izvērtējama nepieciešamība atsaukt pārējās apelācijas sūdzības līdzīgajās lietās.