Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvo atvaļinājumu periodu, Tieslietu ministrija atgādina: bērnam ceļojot uz ārvalstīm, abiem vecākiem jābūt informētiem par bērna atrašanās vietu un ceļošanas nosacījumiem, ja vien nav noteikts citādi ar tiesas nolēmumu vai vecāku vienošanos.
Ja bērna pastāvīgās dzīvesvietas maiņai nav saņemta otra vecāka piekrišana vai tiesas nolēmums, pēc ciemošanās vai ceļošanas bērns ir jāatgriež viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Ja viens no vecākiem vienpersoniski pieņem lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, šādu rīcību juridiski dēvē par bērna civiltiesisko nolaupīšanu.
Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks.
Katrā valstī, kura ratificējusi Konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija.
Pildot Hāgas konvencijā paredzētās funkcijas, Tieslietu ministrija apstrādā bērna vecāku pieprasījumus par bērna prettiesisku aizvešanu un nodod tos attiecīgās ārvalsts kompetentajai iestādei. Ārvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga izlemt, vai konkrētajā gadījumā ir notikusi prettiesiska aizvešana Konvencijas izpratnē un vai bērns ir atgriežams Latvijā.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Tieslietu ministrija saņem viena no vecākiem pieprasījumu par bērna atrašanās vietu citā valstī vai iespējamu prettiesisku aizvešanu, ministrija veic Konvencijā noteiktās darbības, lai iesaistītos situācijas risināšanā.
Plašāk par Hāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem: https://www.tm.gov.lv/lv/regulejosie-normativie-akti
Tieslietu ministrija vidēji gadā saņem 30–40 jaunu pieprasījumu par bērnu atgriešanu pastāvīgās dzīvesvietas valstī, pamatojoties uz Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Tas ietver gan gadījumus, kad pieprasa atgriezt bērnus no ārvalsts uz Latviju vai otrādi.
Informācija, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības bērna pretlikumīgas pārvietošanas uz citu valsti gadījumos, pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.