Ņemot vērā vasaras brīvlaika un atvaļinājumu perioda sākšanos, Tieslietu ministrija atgādina - abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu aizceļot vai ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē par bērna civiltiesisko nolaupīšanu.
Tieslietu ministrija ir centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus, piemēram, par bērna atgriešanu mājās. Tas nozīmē, ja Tieslietu ministrija saņem personas (viena no vecākiem) pieprasījumu, ka nav zināma bērna uzturēšanās vieta citā valstī, Tieslietu ministrija iesaistās situācijas risināšanā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: "Bērniem draudzīga tiesiskuma stiprināšana ir viena no Tieslietu ministrijas galvenajām prioritātēm, tāpēc aicinu vecākus vienmēr ņemt vērā to, kādas var būt sekas, ja vecāki nesazinās un nerīkojas bērna vislabākajās interesēs. Vecākiem ir jāapzinās, ka labākais risinājums vienmēr būs savstarpēja vienošanās un komunikācija, jo tiesiskie procesi, kuros tiek iesaistīta Tieslietu ministrija, ir uzskatāmi jau par strīda eskalāciju."
Tieslietu ministrija vidēji gadā saņem 30–40 jaunu pieprasījumu par bērnu atgriešanu pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Tas ietver gan gadījumus, kad pieprasa atgriezt bērnus no ārvalsts uz Latviju, gan otrādi. Novērojams, ka šādu gadījumu skaits būtiski pieaug tieši vasaras periodā, kad, sākoties skolēnu brīvlaikam, bērni tiek vesti ceļojumos vai dodas uz citu valsti uz ilgāku laika periodu.
Tieslietu ministrija aicina bērna vecākus savstarpēji komunicēt, sniedzot informāciju par ceļošanas plāniem kopā ar bērnu, lai izvairītos no domstarpībām un tiesiskajām sekām, kas varētu rasties.
2025.gada pirmajos piecos mēnešos Tieslietu ministrija ir koordinējusi:
- 9 gadījumus, kuros bērni aizvesti prom no Latvijas un tiek lūgta bērnu atgriešana Latvijā;
- 6 gadījumus, kur bērni atvesti uz Latviju no pastāvīgās dzīvesvietas valsts kādā ārvalstī, un tiek lūgta bērnu atgriešana ārvalstī;
- 2 gadījumus par Latvijā dzīvojoša vecāka saskarsmes nodrošināšanu ar bērnu, kurš dzīvo ārvalstī;
- 1 gadījums, kur ārvalstī dzīvojošais vecāks lūdz saskarsmi ar Latvijā dzīvojošo bērnu.
Kas ir bērnu prettiesiska aizvešana un ko darīt, ja tāda ir notikusi, skaidrojam arī šajā video materiālā.
Savukārt raidieraksta epizodē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, zvērināta advokāte Baiba Didrihsone un Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietniece Sanita Strakše pievēršas starptautiskām tiesību problēmām, kas skar ģimenes dzīvi un tās sarežģījumus. Iepazīstina ar reāliem gadījumiem, kuros starptautiskās tiesības spēlē nozīmīgu lomu, un sniedz praktiskus ieteikumus vecākiem, kā rīkoties, ja ģimene nonāk šādā krīzē.
Bērna civiltiesiskās nolaupīšanas jautājumus regulē Hāgas Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Informācija, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības bērna pretlikumīgas pārvietošanas uz citu valsti gadījumos, pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.