Venēcijas komisija ir secinājusi, ka Saeimas iecere izstāties no Eiropas Padomes konvencijas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai samazinātu aizsardzību pret vardarbību, vājinātu cietušo atbalstu un liegtu neatkarīgu starptautisku uzraudzību, kas palīdz uzlabot valsts institūciju darbu. Komisija uzsver, ka šādas sekas nevar novērst tikai ar nacionāliem likumiem vai ES regulējumu.
Eiropas Padomes Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) 145. plenārsēdē vienbalsīgi pieņēmusi atzinumu, kurā secināts, ka Saeimas likumprojekts par izstāšanās no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu samazinātu aizsardzības līmeni pret vardarbību, vājinātu cietušo atbalsta sistēmu un nozīmētu atteikšanos no neatkarīgas starptautiskas uzraudzības, kas šobrīd nodrošina valsts institūciju darba izvērtēšanu un pilnveidi.
Atzinumā uzsvērts, ka šīs sekas nevar pilnībā novērst ne ar nacionālo regulējumu, ne Eiropas Savienības tiesību aktiem, un ka izstāšanās radītu tiesisko nenoteiktību un sūtītu pretrunīgus signālus par Latvijas starptautisko cilvēktiesību saistību izpildi.
Atzinums sagatavots pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres lūguma sniegt juridisku izvērtējumu par šāda soļa sekām. Ministre personīgi piedalījās 12. decembra plenārsēdē, kurā atzinums tika apspriests un pieņemts.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Latvija, ratificējot minēto Eiropas Padomes konvenciju, ir uzsākusi būtiskas reformas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanā. Mūsu pienākums ir pabeigt uzsāktās reformas, nevis vājināt tiesisko ietvaru, kas vērsts uz cilvēka dzīvības, cieņas un pamattiesību aizsardzību. Tieši šādos jautājumos Venēcijas komisijas neatkarīgais juridiskais vērtējums ir būtisks, lai lēmumi tiktu pieņemti, ievērojot tiesiskuma principus un Latvijas starptautiskās saistības.”
Venēcijas komisija atzinumā norāda, ka, lai arī izstāšanās no starptautiska līguma formāli ir juridiski pieļaujama, cilvēktiesību jomā tā nozīmē mazāku aizsardzību vardarbības upuriem, vājāku cietušo atbalsta sistēmu un atteikšanos no neatkarīgas starptautiskas izvērtēšanas par to, kā valsts institūcijas rīkojas vardarbības novēršanā.
Venēcijas komisija īpaši uzsver GREVIO uzraudzības mehānisma nozīmi. Tas ir vienīgais neatkarīgais starptautiskais ekspertu mehānisms, kas praksē vērtē, kā valstis novērš vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Komisija secina, ka Eiropas Padomes konvencijas ietvaru nevar pilnībā aizstāt ne nacionālie likumi, ne Eiropas Savienības direktīvas, jo tiem nav līdzvērtīga tvēruma un neatkarīgas starptautiskas uzraudzības.
Atzinumā kritiski vērtēts arī likumprojekta virzīšanas process, tostarp paātrinātās procedūras izmantošana un ierobežota institucionālā sadarbība. Venēcijas komisija uzsver, ka lēmumi, kas tieši ietekmē cilvēktiesību aizsardzības līmeni un valsts starptautiskās saistības, prasa rūpīgu, caurskatāmu un iekļaujošu likumdošanas procesu. Ideoloģiski apsvērumi, kas minēti kā pamatojums izstāšanās iniciatīvai, komisijas ieskatā nav uzskatāmi par juridiski pietiekamu pamatu.
Venēcijas komisijas atzinums ir nozīmīgs juridisks atskaites punkts turpmākajās diskusijās Latvijā, skaidri iezīmējot, kādas praktiskas un tiesiskas sekas radītu izstāšanās no Eiropas Padomes konvencijas vardarbības novēršanai, kā arī uzsverot labas likumdošanas un starptautisko cilvēktiesību saistību nozīmi.
Ar pilnu Venēcijas komisijas atzinumu iespējams iepazīties šeit.
Šobrīd Venēcijas komisijas atzinums tiek tulkots uz latviešu valodu un drīzumā tas būs pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā.
Informācija par Venēcijas komisiju:
EP Komisija "Demokrātija caur tiesībām" (European Commission for Democracy through Law) jeb Venēcijas komisija ir EP padomdevēja institūcija konstitucionālo tiesību jautājumos. Venēcijas komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu tās dalībvalstīm un it īpaši palīdzēt valstīm, kuras vēlas panākt savu tiesisko un institucionālo struktūru atbilstību Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.
Komisijā ir 61 dalībvalsts. 46 ir EP dalībvalstis un vēl 15 citas valstis. Valstu pārstāvju vidū ir universitāšu publisko un starptautisko tiesību profesori, augstāko un konstitucionālo tiesu tiesneši, nacionālo parlamentu deputāti, ierēdņi.
Šobrīd Latviju Venēcijas komisijā pārstāv Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina un Mārtiņš Mits kā Latvijas pārstāves vietnieks.