Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

E-pakalpojums portālā latvija.lv

Plašāka informācija

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

E-pakalpojums portālā latvija.lv

Plašāka informācija

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

E-pakalpojums portālā latvija.lv

Plašāka informācija

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

E-pakalpojums portālā latvija.lv

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

Pakalpojuma kartīte portālā latvija.lv

Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu sniegtie pakalpojumi

 Informācija atrodama arī portālā Latvija.lv

  • Par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu iestādei mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas.
  • Par dzimšanas fakta reģistrāciju izsniedz dzimšanas apliecību.
  • Par dzimšanas reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā.

Personas, kurām ir pienākums paziņot par bērna piedzimšanu:

  • Pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir bērna tēvam vai mātei. Bērna tēvs un māte var likumā noteiktajā kārtībā pilnvarot citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.
  • Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, pienākums paziņot par bērna piedzimšanu ir ārstniecības personai vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās;
  • Ja bērns piedzimis patversmē vai ieslodzījuma vietā, attiecīgās iestādes vadītājam ir pienākums par to rakstveidā paziņot. Dzimšanas reģistra ierakstā nenorāda bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos ieslodzījuma vietā;
  • Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no augstāk minētajām personām un pašvaldībai kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.

Paziņojot par bērna piedzimšanu, iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu.

Bērna izcelšanās noteikšana (Civillikuma Ģimenes tiesību daļas otrās nodaļas pirmā apakšnodaļa).

  • Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas par bērna vecākiem - tēvu un māti.
  • Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi.
  • Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).
  • Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos.
  • Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.
  • Ja bērna māte nesastāv laulībā, bērnam var atzīt paternitāti, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.
  • Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.
  • Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.
  • Ja bērna māte mirusi, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa piekrišana vai bāriņtiesas piekrišana, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība.
  • Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, iesniegumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.
  • Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.
  • Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas.
  • Ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.
  • Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
  • Ja paternitāte noteikta tiesas ceļā vai arī tiesa apmierina paternitātes apstrīdēšanas prasību, bērna uzvārdu nosaka tiesa, ņemot vērā bērna intereses.

Bērna vārds, uzvārds un tautība

  • Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus.
  • Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar abu vecāku vienošanos ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. Ja par bērna uzvārdu vecāki nevar vienoties, bērna uzvārdu ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.
  • Ja līdz bērna piedzimšanai bērna māte nav noslēgusi laulību vai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši bērna mātes uzvārdam.
  • Bērna tautību saskaņā ar vecāku vienošanos var neierakstīt vai ieraksta bērna radinieku tautību tiešā augšupējā līnijā divu paaudžu robežās. Ja vecāki nevar vienoties, bērna tautību ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.

Laulības noslēgšana:

  • Atbilstoši Civillikumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam laulā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai Civillikumā norādīto konfesiju garīdznieki (garīdzinieku saraksts ar tiesībām laulāt), ja ir ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi.
  • Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav Civillikumā norādīto šķēršļu. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt augstāk minēto minimālo (viena mēneša) termiņu.
  • Laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā noteiktā dienā klātesot personām, kas vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikumā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai. Pēc personu lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus.
  • Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.
  • Pēc laulības noslēgšanas izsniedz laulības apliecību.
  • Valsts nodeva par laulības reģistrāciju ir 14 euro.

Iesnieguma par laulības noslēgšanu un citu dokumentu iesniegšana:

  • Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu nodaļai vai Latvijas Republikas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu.
  • Iesniedzot iesniegumu, personas uzrāda derīgus personu apliecinošus dokumentus.
  • Pilngadīgi Latvijas pilsoņi vai pilngadīgi Latvijas nepilsoņi iesniegumu par laulības noslēgšanu var iesniegt arī elektroniski, nosūtot to uz dzimtsarakstu nodaļas, kurā vēlas noslēgt laulību, oficiālo e-pasta adresi, ja iesniegumu abas personas ir parakstījušas ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs.
  • Personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā un ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, uzrāda vienu no šādiem dokumentiem:
    1. bijušā laulātā miršanas apliecību;
    2. dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību;
    3. likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;
    4. izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu. Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt kādu no augstāk minētajiem dokumentiem, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.
  • Ja persona, kura vēlas doties laulībā, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstveida atļauju.
  • Ja personas vēlas noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts iesniegums par laulības noslēgšanu, izsniedz tām izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Izziņa ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

Šķēršļi laulības noslēgšanai:

  • Aizliegta laulība pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi.
  • Tāpat aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām, starp viena dzimuma personām, starp adoptētāju un adoptēto un  aizbildnim ar aizbilstamo, pirms nav izbeigtas aizbildnības attiecības. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.

Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību:

  • Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.
  • Ārzemnieks papildus iesniedz arī attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu par ģimenes stāvokli.
  • Ja ārzemniekam ir vairākas valstiskās piederības vai ir izveidota tiesiskā saikne ar vairākām valstīm darba tiesisko attiecību vai izglītības jomā, jāiesniedz visu attiecīgo valstu kompetento institūciju izsniegtie dokumenti par ģimenes stāvokli.
  • Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno apliecināts tulkojums valsts valodā, kā to noteic Valsts valodas likuma 10. pants.
  • Tāpat ārvalstīs izdotos dokumentus nepieciešams legalizēt vai apliecināt ar apostilli. Papildus informāciju par dokumentu legalizāciju un apliecināšanu ar apostilli var iegūt Latvijas Zvērinātu notāru padomē (www.latvijasnotars.lv, tālrunis informācijai 24202100).
  • Ja personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, bēgļa statuss vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu un tos nav iespējams iegūt, attiecīgos dokumentus aizstāj ar minētās personas rakstveida deklarāciju par tās ģimenes stāvokli.
  • Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona ir tiesīga noteikt citu laulības reģistrācijas laiku, kas ir ne mazāks par mēnesi, bet ne ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma pieņemšanas dienas, lai veiktu uzrādīto un iesniegto dokumentu pārbaudi.

Laulības reģistrācijas ārvalstīs:

  • Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 35., 37. un 38.panta noteikumi.
  • Izziņu par ģimenes stāvokli persona var pieprasīt un saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (www.pmlp.gov.lv, tālrunis informācijai 8300).

Dokumentu maiņa pēc laulības reģistrēšanas:

  • Ja tiek noslēgta laulība, un tās rezultātā tiek mainīts uzvārds (pāriet otra laulātā uzvārdā vai savam uzvārdam pievieno laulātā uzvārdu), personu apliecinošais dokuments kļūst lietošanai un ceļošanai nederīgs un tas ir jāmaina.
  • 30 dienu laikā (pēc tam, kad iepriekšējais personu apliecinošais dokuments ir kļuvis lietošanai un ceļošanai nederīgs) jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu.
  • Ja persona ir noslēgusi laulību ārvalstī, personai ir pienākums ziņas par noslēgto laulību paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tuvākajai Latvijas konsulārajai vai diplomātiskajai pārstāvniecībai ārvalstī.
  • Papildus informāciju par personu apliecinošu dokumentu un uzturēšanās atļauju maiņu pēc uzvārda maiņas vai ārvalstī noslēgto laulību var iegūt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (www.pmlp.gov.lv, tālrunis informācijai 8300).

IESNIEGUMA VEIDLAPA PAR LAULĪBAS NOSLĒGŠANU

Informācija atrodama arī portālā Latvija.lv­

  • Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.
  • Par miršanas fakta reģistrāciju izsniedz miršanas apliecību.
  • Par miršanas fakta reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā.

Pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanas faktu ir:

  1. laulātajam;
  2. citiem ģimenes locekļiem;
  3. jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.
  • Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai ieslodzījuma vietā un par miršanas faktu nav paziņojis neviens no mirušā radiniekiem, kā arī nav paziņojusi neviena cita persona, kura bijusi informēta par nāves iestāšanos, attiecīgās ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādes, pansionāta vai ieslodzījuma vietas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.
  • Ja par miršanas faktu nav paziņojušas augstāk minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par miršanas faktu.
  • Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanas faktu.

Paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļai iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

  1. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni;
  2. tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu;
  3. reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētās personas nāvi.
  • Nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izsniegtu medicīnas apliecību par nāves cēloni.  Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdotu izziņu par personas (līķa) atpazīšanu, izziņas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu.
  • Miršanas apliecībā nāves cēloni nenorāda, tas tiek ierakstīts tikai miršanas reģistrā.

Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu labošanu un papildināšanu Latvijas Republikā regulē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums (turpmāk – Likums) un Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” (turpmāk – Noteikumi) IX. nodaļa.

Dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā labo kļūdas un ieraksta trūkstošās vai jaunas ziņas saskaņā ar ieinteresētās personas iesniegumu, ja civilstāvokļa akts reģistrēts dzimtsarakstu iestādē, ja ieraksta labošanai vai papildināšanai ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp ieinteresētajām personām. Ja dzimtsarakstu nodaļai nav pietiekama pamata labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu vai starp ieinteresētajām personām ir strīds, vai civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts ir izdarīts ārvalstī, civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu labo vai papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

 

Civilstāvokļa akta reģistra ieraksta papildināšana

Civilstāvokļa akta reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz:

  1. tiesas spriedumu;
  2. zvērināta notāra paziņojumu par laulības šķiršanu;
  3. personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu;
  4. personas iesniegumu bez dzimtsarakstu nodaļas atzinuma;
  5. administratīvo aktu;
  6. Ministru kabineta lēmumu.

Pamatojoties uz tiesas spriedumu, reģistra ierakstu papildina, ja:

  1. bērnam noteikta paternitāte;
  2. konstatēts paternitātes fakts;
  3. tiesa apmierinājusi prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums (konstatēts, ka bērns nav cēlies no bērna mātes vīra), vai atzīto paternitāti atzinusi par neesošu;
  4. noteikta vai apstrīdēta maternitāte;
  5. anulēts ieraksts par bērna vecākiem vai vienu no viņiem;
  6. apstiprināta vai atcelta adopcija;
  7. laulība šķirta vai atzīta par neesošu.

Pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstu papildina, ja:

  1. bērnam, kura dzimšanas fakts reģistrēts kā atradenim, kļuvuši zināmi vecāki;
  2. svītro fiktīvo ierakstu par tēvu (ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā noteiktajā kārtībā, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu un tautību un bērna tēva vārdu un tēvvārdu pēc mātes norādījuma);
  3. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai ieraksta konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu;
  4. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, kuram doti divi vārdi, bet kuru sauc tikai vienā vārdā, svītro vārdu, kuru nelieto;
  5. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai maina vārdu(-us) uz jebkuru vārdu(-iem) – vienu reizi, ja bērna vārds(-i) ir grūti izrunājams(-i) vai nelabskanīgs(-i);
  6. bērnam no 15 gadu vecuma un pilngadīgai personai, kurai dzimšanas reģistra ierakstā un dzimšanas apliecības oriģinālā ierakstīti divi vārdi, svītro vienu no vārdiem, kuru nelieto, ja personas citos dokumentos ierakstīts tikai viens vārds;
  7. bērnam maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas, pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas;
  8. bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību;
  9. bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;
  10. svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;
  11. personai veikta daļēja vai pilnīga dzimuma maiņa un ierakstu par personas dzimumu maina atbilstoši dzimumam, kāds norādīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā vai citā dokumentā, kas apliecina dzimuma maiņu. Vārda(-u) un uzvārda formu atveido atbilstoši dzimumam;
  12. bērnam maina tautības ierakstu, ja bērna dzimšanas reģistrā svītrotas ziņas par vienu no vecākiem vai reģistrs papildināts ar ziņām par vienu no vecākiem. Tautības ieraksta maiņai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;
  13. adoptētajam maina dzimšanas vietu un dzimšanas datumu atbilstoši sākotnējam ierakstam dzimšanas reģistrā, kas norādīts pirms adopcijas apstiprināšanas (ja adopcija apstiprināta līdz 1993. gada 31. augustam, pamatojoties uz LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 112. pantu, un ar kuru ir grozīts ieraksts par adoptējamā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu);
  14. bērnam tautības ierakstu maina uz tēva vai mātes tautības ierakstu pēc tēva vai mātes tautības ieraksta maiņas. Tautības ieraksta maiņai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

Pamatojoties uz personas iesniegumu bez dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, reģistra ierakstu papildina, ja:

  1. svītro fiktīvo ierakstu par tēvu (ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā noteiktajā kārtībā, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu un tautību un bērna tēva vārdu un tēvvārdu pēc mātes norādījuma) un vienlaikus iesniedz paternitātes atzīšanas iesniegumu;
  2. bērnam atzīst paternitāti;
  3. bērna vecākiem savstarpēji noslēdzot laulību, vecāki un bērns iegūst kopīgu uzvārdu;
  4. vārdu(-us) un uzvārdu, kas reģistrā ierakstīts izloksnē vai svešvalodā, atveido, ievērojot latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā;
  5. persona, atveidojot personvārdu, kas ierakstīts izloksnē vai svešvalodā, vēlas saglabāt arī sava uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas oriģinālformu.

Pamatojoties uz administratīvo aktu, reģistra ierakstu papildina, ja:

  1. bērnam atļauts mainīt vārdu(-us), uzvārdu;
  2. atļauts mainīt tautības ierakstu;
  3. atļauts mainīt vārdu(-us) vai uzvārdu (vārdu(-us) un uzvārdu) personai, kurai ir veikta daļēja vai pilnīga dzimuma maiņa. Ierakstu par personas dzimumu maina atbilstoši dzimumam, kāds norādīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā vai citā dokumentā, kas apliecina dzimuma maiņu. Vārdu(-us) vai uzvārdu (vārdu(-us) un uzvārdu) ieraksta saskaņā ar lēmumu par atļauju mainīt vārdu(-us) vai uzvārdu (vārdu(-us) un uzvārdu).

 

Civilstāvokļa akta reģistra ieraksta labošana

Labojumu jebkurā reģistra ierakstā izdara, ja:

  1. dzimtsarakstu nodaļa vai pārstāvniecība pieļāvusi pārrakstīšanās vai ortogrāfijas kļūdu, ziņu vai atsevišķu vārdu izkropļojumu vai izlaidumu, ierakstījusi nepareizas vai neprecīzas ziņas;
  2. veicama personvārda pielīdzināšana (civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošajos dokumentos un personu apliecinošajos dokumentos norādīto personvārda formas variantu novēršana).

Reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļa labo, pamatojoties uz:

  1. ieinteresētās personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu;
  2. dzimtsarakstu nodaļas atzinumu bez ieinteresētās personas iesnieguma, ja dzimtsarakstu nodaļa konstatējusi, ka, iekļaujot ziņas vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, ir pieļāvusi pārrakstīšanās vai ortogrāfijas kļūdu;
  3. tiesas spriedumu.

 

Iesnieguma iesniegšana civilstāvokļa akta reģistra ieraksta papildināšanai vai labošanai

Iesniegums par papildinājuma vai labojuma veikšanu civilstāvokļa akta reģistra ierakstā, kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem, iesniedzams dzimtsarakstu nodaļā Latvijā vai tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī, kas to pārsūtīs Tieslietu ministrijai. Savukārt Tieslietu ministrija iesniegumu ar pievienotajiem dokumentiem pārsūtīs dzimtsarakstu nodaļai Latvijā, kurā glabājas attiecīgais civilstāvokļa akta reģistra ieraksts.

Valsts nodeva par civilstāvokļa akta reģistra ieraksta aktualizēšanu (labošana vai papildināšana) ir 7 euro.