Piektdien, 8.janvārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu vadības pārstāvjiem, lai apspriestu Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus ekonomisko noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas efektivitātes palielināšanai.
Tikšanās dalībnieki atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinājumus, nosakot divus galvenos turpmākās sadarbības uzdevumus – organizēt kopīgas apmācības tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem vienotas izmeklēšanas un tiesu prakses veidošanai, kā arī nodrošināt ātrāku un efektīvāku soda neizbēgamības principa īstenošanu.
Tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju apmācības par finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, tai skaitā maksātnespējas jomā, plānos un no 2017.gada nodrošinās Tiesu administrācija, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
Tikšanās laikā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nepieciešams noteikt pasākumus efektīvākai soda neizbēgamības principa nodrošināšanai. Lai stiprinātu tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, izmeklējot ekonomiskos noziegumus ar augstu sabiedrisko bīstamību, plānots precizēt Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvus. Vienlaikus tiek paredzēts noteikt efektīvu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, paplašinot Maksātnespējas administrācijas kompetenci piemērot administratīvos sodus par nelieliem likumpārkāpumiem, kas kavē tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu, bet nerada sabiedrībai kopumā īpašu bīstamību.

Uzraugot administratoru un citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu darbības atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, Maksātnespējas administrācija 2015.gadā ir pierādījusi savu efektivitāti - uzsāktas 113 administratīvā pārkāpuma lietas un tajās jau pieņemti 52 lēmumi par administratīvo sodu uzlikšanu kopumā 20 550 eiro apmērā.

2016.gada 10.februārī plkst. 10.00 Maksātnespējas administrācijā (Mārstaļu ielā 19, Rīgā) notiks informatīvs pasākums medijiem par Maksātnespējas administrācijas darbības rezultātiem, administratoru pretendentu ieteikšanas kārtību un 2016.gada plāniem.

Maksātnespējas administrācija informēs par paveikto maksātnespējas jomas pilnveidošanā, administratoru uzraudzībā un administratīvo pārkāpumu funkcijas, kas iepriekš atradās Valsts policijas kompetencē, izpildē.

Maksātnespējas administrācija ir par maksātnespējas jomu atbildīgā iestāde Latvijā, kas īsteno valsts maksātnespējas politiku un uzrauga maksātnespējas procesa administratoru darbu.

Mediju ievērībai

Informatīvais pasākums notiks Latvijas Tiesnešu mācību centra telpās Mārstaļu ielā 19, 2.stāvā. Dalību pasākumā lūgums pieteikt uz e-pastu Liva.Rancane@tm.gov.lv vai pa tālruni 28748349 līdz 9.februāra plkst. 17.00.

Otrdien, 16.februārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikumā. Grozījumi paredz atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni, tādejādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu.

Ar grozījumiem noteiks, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša starpnozaru institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt tieslietu ministru maksātnespējas jomas attīstības jautājumos, un attiecīgi precizēs padomes funkcijas un uzdevumus.

Vērtējot padomes darbību, secināts, ka laika gaitā tā ir zaudējusi savu sākotnējo darbības jēgu – noteikt maksātnespējas jomas prioritātes augstā politiskā līmenī. Šobrīd padomes darbība vairāk līdzinās darba grupai. Tā kā Tieslietu ministrijā tiek veidota Maksātnespējas procesa regulējuma pilnveidošanas darba grupa ar atbilstošu pārstāvību no jomā iesaistītajām institūcijām, nav nepieciešams līdzīgu darbību dublēt padomē. Ņemot vērā minēto, nepieciešams atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni, tādejādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu.

Ar grozījumiem noteica, ka padomes sastāvā ietilps vairāki organizāciju pārstāvji, proti, vadītāji, tādējādi paaugstinot nepieciešamo lemtspēju. Padomes sastāvu papildināja ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju un iekšlietu ministru.

Grozījumi izstrādāti, tai skaitā, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus.

Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Izskatot kreditora iesniegto sūdzību par lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” maksātnespējas procesa norisi, Maksātnespējas administrācija 2016. gada 1. martā pieņēmusi lēmumu, kurā atzīti pārkāpumi maksātnespējas procesa administratores Rudītes Klikučas darbībā.

Izvērtējot sūdzībā norādītos faktus un administratores sniegtos paskaidrojumus, Maksātnespējas administrācija konstatējusi, ka administratore nav sasaukusi kreditoru sapulci maksātnespējas procesa izdevumu apstiprināšanai, ja tie pārsniedz 5 % no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas, norādījusi nepilnīgu informāciju parādnieka mantas pārdošanas plānā un administratora darbības pārskatā, kā arī nav ievērojusi kartību, kādā uzsākama parādnieka mantas pārdošana.

Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu mēneša laikā ir iespējams pārsūdzēt Valmieras rajona tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Šī ir jau otrā reize, kad Maksātnespējas administrācija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru administratorei atzīts pārkāpums kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas procesā. 2016. gada 5. janvārī, pamatojoties uz kreditora iesniegtu sūdzību, Maksātnespējas administrācija konstatēja, ka administratore ir nepamatoti kavējusies pieņemt atkārtotu lēmumu par kreditora prasījumu, pēc tam, kad administratores sākotnējo lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu tiesa bija atcēlusi.

Trešdien, 23.martā, Tieslietu ministrijā notiks pirmā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (Konsultatīvā padome) sēde pēc valdības lēmuma atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni.

Konsultatīvā padome tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā apspriedīs Tieslietu ministrijas priekšlikumus par plānotajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomas attīstībai.

Tāpat Konsultatīvās padomes dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākā sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem par vērtējumu maksātnespējas jomā. Aptaujas rezultātā tika noskaidroti sabiedrības uzskati par dažādiem ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem.

Lai nodrošinātu Konsultatīvajā padomē pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu, šobrīd tās sastāvā ir tieslietu, ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas, advokātu padomes un tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konsultatīvās padomes darbā piedalās arī vairāku nevalstisko organizāciju vadītāji – no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Mediju iespējas!

Mediju brīfings plānots plkst. 13:00 pēc konsultatīvās padomes sēdes. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību uz e-pastu Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv vai pa tālruni 26599312.

Prezentācijas materiāli un aptaujas rezultāti pieejami šeit

Otrdien, 19. aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos noteikumus par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību, kas turpmāk paredz to iesniegšanu elektroniskā sistēmā, nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.

Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka maksātnespējas administratoru pārskatu elektroniskā sistēma  nodrošinās vēl efektīvāku uzraudzību pār viņu darbu un kontroli pār maksātnespējas procesiem kopumā. “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus sistēmiski un kvalitatīvi analizēt būtiskāko maksātnespējas procesu rezultatīvo rādītāju efektivitāti, novērtējot maksātnespējas politikas efektivitāti un izstrādājot rīcības virzienus maksātnespējas jomas sakārtošanā”, pārliecināts tieslietu ministrs.

Jaunā kārtība attieksies uz administratoru darbības pārskatu iesniegšanu ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī jau uzsāktajos maksātnespējas procesos. Ņemot vērā iesniegto administratora darbības pārskatu lielo skaitu, kā arī attiecīgajos pārskatos norādītās informācijas formātu, kas neļauj šo informāciju apkopot, šobrīd ir apgrūtināta ne vien efektīva administratoru uzraudzība, bet arī statistikas datu ieguve par būtiskiem maksātnespējas procesa efektivitātes rādītājiem. Tādēļ, lai paaugstinātu administratora darbības pārskatā norādītās informācijas izmantošanas efektivitāti, bija nepieciešams paredzēt, ka administratori darbības pārskatus aizpilda un iesniedz, izmantojot minēto elektronisko sistēmu.

Vienlaikus elektroniskā sistēmā paredzētie jaunie tehniskie risinājumi atvieglos administratoru darbu. Administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem (piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas u.c.) tiks nodrošināta Maksātnespējas administrācijas izveidotās elektroniskās sistēmas ietvaros.

Valsts pārvalde atklātā konkursā Maksātnespējas administrācijas direktora amatam aicina pieteikties atbildīgus un drosmīgus vadītājus - mērķtiecīgus un spēcīgus lēmumu pieņēmējus, kuri nebaidās uzņemties atbildību.

Maksātnespējas administrācijas direktora amats ir atbildīgs darbs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas īsteno valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos.

Galvenās prasības pretendentiem: maģistra grāds tiesību zinātnēs, ekonomikā vai finansēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredze, vadot vismaz 10 cilvēku lielu komandu, vismaz piecu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par maksātnespējas jautājumiem, izpratne par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem.

Pretendentiem jābūt labām angļu valodas zināšanām, teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, labām stratēģiskās plānošanas prasmēm, kā arī nevainojamai reputācijai. Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz eseja, kurā izklāstīts redzējums par Maksātnespējas administrācijas prioritātēm un attīstību - turpmāko perspektīvu un iestādes stratēģiskajiem mērķiem. Pieteikšanās līdz 2016. gada 11. maijam.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un angļu valodas zināšanu pārbaude. Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēs šādas pretendentu vadības kompetences: spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, attiecību veidošana un uzturēšana, komandas vadīšana, stratēģiskais redzējums, pārmaiņu vadība.

Plašāk par prasībām un pieteikšanos Ministru kabineta mājas lapā.

Valsts pārvaldes iestāžu vadītāju centralizētā atlase: INFOGRAFIKA

No 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.  Atlases kārtība līdzās atklātības kritērijam paredz nodrošināt pēc vienotiem principiem organizētus konkursus uz vadītāju amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs. Tā ceļ valsts pārvaldes konkurētspēju, jo, īstenojot atklātus konkursus un ievērojot vienotus atlases principus, ir lielākas iespējas piesaistīt, noturēt un motivēt augsta līmeņa profesionāļus.

2016. gada 30. aprīlī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību, kas paredz to iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.

Jaunā kārtība paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus”.

Jaunajā sistēmā tiks nodrošināta administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem, piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmēru, kā arī maksātnespējas procesa izmaksām.

Sākot ar 30. aprīli administratora darbības pārskats būs jāaizpilda un jāiesniedz Maksātnespējas administrācijai, izmantojot tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv pieejamo tiešsaistes formu.

Darbības pārskati elektroniskā sistēmā būs jāiesniedz ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī jau uzsāktajos maksātnespējas procesos.

Vienlaikus elektroniskā sistēmā paredzētie jaunie tehniskie risinājumi atvieglos administratoru darbu, piemēram, ļaus administratoram saņemt informāciju par nepieciešamību iesniegt maksātnespējas procesa stadijai atbilstošo pārskatu.

Svarīgākie tieslietu sistēmā paveiktie darbi tieslietu ministra Dzintara Rasnača pilnvaru laikā (no 05.11.2014.):

  1. Nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma apturēšana.
  2. Kriminālatbildības un administratīvās atbildības noteikšana par "aplokšņu algu” izmaksu.
  3. Kriminālatbildības noteikšana par iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs.
  4. Sarunāto sporta spēļu kriminalizēšana.
  5. Uzturlīdzekļu parādnieku publiskošana.
  6. Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu darbības uzsākšana.
  7. Atbalsta tālruņa 116006 no vardarbības cietušajiem darbības uzsākšana.
  8. Tulkošanas reforma civilprocesā.
  9. Sinhronās tulkošanas ieviešana kriminālprocesā.
  10. Mediācijas ieviešana.
  11. Šķīrējtiesu reformas ieviešana.
  12. Tieslietu padomes apstiprinātās vadlīnijas tiesnešu un tiesu sistēmas piederīgo personu komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem.
  13. Tiesu teritoriālā reforma Rīgas tiesu apgabalā, pēc tam Latgales tiesu apgabalā.
  14. Uzsāktas plaša mēroga profesionālās apmācības tiesnešiem, prokuroriem, tiesu sistēmai piederošajām personām un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, septiņos gados apmācot vairāk nekā 12 000 personu (kopējais ESF un Latvijas finansējums 11,2 miljoni eiro).
  15. Maksātnespējas administratoru elektronisko darbības pārskatu ieviešana.
  16. Nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles piedziņas procesā un maksātnespējas procesā.
  17. Elektroniskās uzraudzības sistēmas pirms termiņa atbrīvotajiem ieviešana.
  18. Vadlīnijas Latvijas valstspiederīgajiem par bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs.
  19. Izšķirošā daļa no visa darba Latvijas ceļā uz OECD.
  20. Sadarbība stiprināšana ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Pašvaldību savienību.
  21. Veiksmīga prezidentūra ES Padomē, sekmīgs darbs pie Datu aizsardzības regulas.

M.Kučinska valdības 100 dienās (no 2016.gada 11.februāra līdz 2016.gada 20.maijam) Tieslietu ministrija paveikusi vairākus nozīmīgus darbus tieslietu sistēmas stiprināšanai:

Ieviestas OECD rekomendācijas pretkorupcijas jomā, veikti grozījumi efektīvākai cīņai pret ēnu ekonomiku, sagatavotas vadlīnijas, kā arī turpināts darbs pie juridiskās palīdzības nodrošināšanas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs, kā arī uzsākta efektīvāka maksātnespējas procesu kontrole un uzraudzība.

1. Efektīvāka cīņa ar ēnu ekonomiku un tās īpatsvara samazināšana

Lai efektīvi cīnītos ar ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, 2016. gada martā un aprīlī stājās spēkā Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi, attiecīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā.

Jaunu atsevišķu administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvu noteikšana tieši par aplokšņu algu izmaksāšanu nodrošinās efektīvāku šādu likumpārkāpumu atklāšanas, izmeklēšanas un pierādīšanas darbu, cīņa ar “aplokšņu algu” izmaksātājiem dos pozitīvus rezultātus. Aplokšņu algu izmaksātājus varēs efektīvāk saukt pie atbildības, mazināsies nesodāmības sajūta, un samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars.

Jaunajām tiesību normām būs arī preventīva nozīme, veicinot atalgojuma sistēmas sakārtošanu un godīgu konkurenci starp uzņēmējiem. Ieguvēji būs godīgie uzņēmēji, darbinieki un valsts kopumā.

2. Pasākumi Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs

Lai paplašinātu informatīvo un juridisko palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem saistībā ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs, 2016. gada februārī Tieslietu ministrija izstrādājusi vadlīnijas bērnu tiesību aizsardzībai Apvienotajā Karalistē un turpina darbu pie vadlīnijām par bērnu tiesību aizsardzību Īrijā, Norvēģijā un Vācijā. Vadlīnijas paredzētas, lai ieteikumu un padomu veidā informētu Latvijas ģimenes, par to, kas jāņem vērā bērnu interešu aizsardzībai, pārceļoties uz dzīvi šajā valstī, kā arī novērstu gadījumus, kad ārvalstu dienesti šķīruši bērnus no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm dažādu pārkāpumu dēļ.

Savukārt 2016. gada 17. maijā  Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas ziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs.

3. Maksātnespējas procesu sistēmiska kontrole un uzraudzība

Izstrādāta un ieviesta jauna maksātnespējas procesa administratoru darbības pārskatu elektroniskās uzraudzības sistēma. Jaunā sistēma nodrošinās iespēju elektroniski apstrādāt un analizēt iesniegtos administratoru darbības pārskatus, tādējādi efektīvāk uzraugot katru maksātnespējas procesu. Tāpat sistēma ļaus elektroniski kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus – procesa ilgums, kreditoru līdzekļu atgūstamība, procesa izmaksas, administratora atlīdzība. Šādas sistēmas ieviešana ir būtisks solis stingrākas maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības sistēmas ieviešanā, maksātnespējas jomas sakārtošanā, un procesu caurskatāmības nodrošināšanā.

 (Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.247 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību” stājušies spēkā 2016. gada 30. aprīlī)

4. Latvija apliecina gatavību pildīt OECD pretkukuļošanas standartus un cīnīties pret korupciju

Lai OECD Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis varētu sniegt savu izvērtējumu Latvijas sasniegtajam progresam kukuļošanas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos, 2016. gada 17. martā Latvijas delegācija tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā sniedza ziņojumu par Latvijas ieguldīto darbu un ieviestajām rekomendācijām,  kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas. Izpildot OECD rekomendācijas attiecībā uz pretkorupcijas jomu,  tika būtiski pilnveidotas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan cīņu ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī būtiski paaugstināti maksimālie naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem. Minētās reformas ne tikai nodrošināja Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD rekomendācijām, bet arī veicināja to piemērošanu, tā, piemēram, grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā attiecībā uz juridiskās personas atbildību kalpoja kā spēcīgs impulss tiesībsargājošām iestādēm plašāk izmantot šo svarīgo krimināltiesisko instrumentu, piemērojot juridiskām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, tādējādi veicinot taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītas juridiskās personas. Pateicoties iesaistīto institūciju atsaucībai un ieguldītajam darbam, izdevās panākt būtisku progresu, nodrošinot visu izteikto rekomendāciju izpildi noteiktajā laikā, vienlaicīgi nodrošinot veikto pasākumu kvalitāti un ilgtspēju, ko ļoti atzinīgi ir novērtējušas OECD komitejas.

2016. gada 14. aprīlī  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) par Latvijas gatavību pievienoties OECD sniedza pozitīvu viedokli, kas bija viens no nosacījumiem lēmumam par Latvijas uzaicināšanu iestāties OECD.

Piektdien, 3.jūnijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs piedalījās Latvijas Republikas Saeimas rīkotajā diskusijā “Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai”, lai informētu par maksātnespējas jomas attīstības virzieniem, tostarp pasākumiem uzsāktās administratoru profesijas reformas pabeigšanai un uzraudzības sistēmas stiprināšanai.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka nepieciešams palielināt valsts kontroli pār maksātnespējas procesa tiesiskumu, lai uzraugošās un kontrolējošās iestādes varētu savlaicīgi un kvalitatīvi atklāt un novērst prettiesisku rīcību saistībā ar maksātnespējas procesu.

Šobrīd notiek aktīvs darbs divos virzienos – tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma.

Īstenojot administratoru profesijas reformu, tiks ieviesta administratoru disciplināratbildība un regulāras kvalifikācijas pārbaudes, kā arī noteikti stingri atlases kritēriji administratora amata pretendentiem. Administratoru darba kvalitātes vērtēšanā tiks analizēts to darbības tiesiskums, kā arī ņemti vērā konkrēti izmērāmi rādītāji – maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu īpatsvars, tā izmaksas un ilgums.

Lai stiprinātu uzraudzības sistēmu un efektīvāk kontrolētu maksātnespējas procesa tiesiskumu, tiek paredzēta Maksātnespējas administrācijas, Valsts policijas un tiesas kompetences pārdale. Valsts policija tiks atslogota no mazāk nozīmīgu pārkāpumu izskatīšanas, nodot to Maksātnespējas administrācijas kompetencē. Savukārt tiesu kompetencē plānots nodot jautājuma izlemšanu par kreditoru prasījumu īstumu. Vienlaikus ir uzsāktas plaša mēroga profesionālās apmācības tiesnešiem, prokuroriem, tiesu sistēmai piederošajām personām un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, nodrošinot nepieciešamās zināšanas un prasmes ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā (septiņos gados apmācot vairāk nekā 12 000 personu).

2016.gada 13.jūnijā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā apspriedīs Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem un  rīcības virzieniem maksātnespējas jomas attīstībai.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauž vilšanos par Saeimas Juridiskās komisijas lēmumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Maksātnespējas likuma grozījumiem saistībā ar valsts lomas palielināšanu administratoru darbības uzraudzībā.

Tā vietā, lai aktīvi turpinātu 2015.gadā mērķtiecīgi uzsākto maksātnespējas administratoru profesijas un viņu uzraudzības reformu, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums šodien neatbalstīja grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā vēl šajā Saeimas sesijā, norāda tieslietu ministrs. Turklāt to ātrāku virzību atbalstīja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Dzintars Rasnačs uzsver, ka Tieslietu ministrijas iesniegtie priekšlikumi Saeimas Juridiskajā komisijā ir nepieciešami stingrākas kontroles nodrošināšanai maksātnespējas administratoru darbībā.

Jau 2016.gada 13.jūnijā tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā notiks Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēde, kurā ir uzaicināti piedalīties ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministri, tiesu varas pārstāvji, kā arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Šajā padomes sēdē tiks lemts par turpmāko rīcību apstākļos, kad notiek acīmredzama un mērķtiecīga reformu bloķēšana.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā doto uzdevumu Tieslietu ministrijai līdz 31.augustam ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Maksātnespējas politikas pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem.

Tieslietu ministrs izsaka pateicību Ārvalstu investoru padomei Latvijā par atbalstu gan šodienas Juridiskās komisijas sēdē izskatītajiem Tieslietu ministrijas priekšlikumiem, gan uzsāktajai maksātnespējas reformai kopumā.

Pirmdien, 13.jūnijā, tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā notiks Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes (Konsultatīvā padome) sēde, kurā apspriedīs Tieslietu ministrijas gatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem.

Veicot sistēmisku pastāvošo problēmu izvērtējumu, politikas plānošanas dokumentā 2016.-2020.gadam tiks noteikti vidēja termiņa attīstības virzieni maksātnespējas politikā, sasniedzamās prioritātes un plānotie rezultāti.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā doto uzdevumu Tieslietu ministrijai ir jāiesniedz Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 31.augustam.

Lai nodrošinātu Konsultatīvajā padomē pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu, š.g. februārī Ministru kabinets atjaunoja tās augsto pārstāvniecības līmeni. Šobrīd tās sastāvā ir tieslietu, ekonomikas, finanšu un iekšlietu ministrs, Augstākās tiesas, advokātu padomes un tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konsultatīvās padomes darbā piedalās arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju vadītāji – no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Mediju iespējas!

Mediju brīfings plānots pēc Konsultatīvās padomes sēdes plkst. 12:45. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem lūgums pieteikt savu dalību uz e-pastu Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv vai pa tālruni 26599312.

Otrdien, 2.augustā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2017.-2019.gadam". Informatīvā ziņojuma projekts ir izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas kā viens no pasākumiem Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Šobrīd notiek aktīvs darbs divos virzienos – tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma. Līdz ar to ir svarīgi stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevas gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību.”

Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšana ir viens būtiskākajiem maksātnespējas procesa uzraudzības kvalitātes elementiem, kā to ir atzinuši nozares eksperti. Savukārt Maksātnespējas administrācijas nodarbināto algu palielināšana sekmēs darbinieku motivāciju un kompetenci.

Turpretī šobrīd ir izveidojusies situācija, ka zema atalgojuma dēļ Maksātnespējas administrācijai ir problemātiski nodrošināt kompetentu darbinieku piesaisti un noturēšanu. Tādēļ ir nepieciešams atalgojuma fonda palielinājums, lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijai noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi, konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu, novērstu personāla mainību un stiprinātu esošos cilvēkresursus, kā arī piesaistītu jaunus kvalificētus speciālistus.

Informatīvā ziņojuma projektā ir atspoguļots vidēja termiņa finanšu risinājums Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai.  Proti, no 2017.gada paredzēts palielināt budžeta apakšprogrammai 06.03.00 “Maksātnespējas procesu pārvaldība” novirzāmo uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļu. Savukārt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs 2017. – 2020.gadā tiek saglabāts esošajā apmērā -0,36 euro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

Atklātā konkursā Maksātnespējas administrācijas direktora amatam atkārtoti tiek aicināti pieteikties atbildīgi un drosmīgi vadītāji - mērķtiecīgi un spēcīgi lēmumu pieņēmēji, kuri nebaidās uzņemties atbildību.

Maksātnespējas administrācijas direktora amats ir atbildīgs darbs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas īsteno valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos. Tika apzināti vairāki pretendenti uz minēto amatu, uzrunājot arī valsts pārvaldes darbiniekus, taču lielais veicamo darbu apjoms un atalgojums ir būtisks aspekts, kas attur pretendentus.

Šobrīd tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma. Līdz ar to ir svarīgi stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevu gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību. Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšana ir viens no būtiskākajiem maksātnespējas procesa uzraudzības kvalitātes elementiem, kā to ir atzinuši nozares eksperti. Savukārt Maksātnespējas administrācijas nodarbināto algu palielināšana sekmēs darbinieku motivāciju un kompetenci.

Galvenās prasības pretendentiem: maģistra grāds tiesību zinātnēs, ekonomikā vai finansēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredze, vadot vismaz 10 cilvēku lielu komandu, vismaz piecu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par maksātnespējas jautājumiem, izpratne par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem.

Pretendentiem jābūt labām angļu valodas zināšanām, teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, labām stratēģiskās plānošanas prasmēm, kā arī nevainojamai reputācijai. Kopā ar pieteikuma dokumentiem jāiesniedz eseja, kurā izklāstīts redzējums par Maksātnespējas administrācijas prioritātēm un attīstību - turpmāko perspektīvu un iestādes stratēģiskajiem mērķiem.

Pretendentu atlase tiks veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība".

Pieteikšanās Valsts kancelejā līdz 2016. gada 25. augustam.

Plašāka informācija par amata konkursu pieejama ŠEIT.

Infografika par valsts pārvaldes iestāžu vadītāju centralizēto atlasi.

Tieslietu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Komercbanku asociācija vienojušās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pie sevis aicināja uzņēmēju organizācijas, lai vienotos par galvenajiem principiem un turpmāk veicamajiem uzdevumiem, lai realizētu maksātnespējas procesa reformu, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un investoru uzticēšanos maksātnespējas procesiem Latvijā.

Maksātnespējas reformas galvenie principi, par ko puses vienojās, ir sekojoši:

1. Valsts uzraudzības pastiprināšana, Maksātnespējas administrācijai pārņemot maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju.

2. Nepieciešamību palielināt maksātnespējas administrācijas kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvu un motivētu kontroles sistēmu.

Spēkā stāšanās termiņš 2017. gada 1. janvāris.

3.  Maksātnespējas administratoru loka paplašināšana ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem (advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji), kurus var izvēlēties kreditori.

4. Tiesas lomas palielināšana apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus, palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu un nodrošinot kreditoru prasījumu strīdu izlemšanu maksātnespējas lietas ietvaros, iespējami ātri panākot leģitīma kreditoru kopuma apstiprināšanu.

 5. Atzīto kreditoru tiesību palielināšana maksātnespējas procesā dodot tiem iespējas lemt par atbilstošāko maksātnespējas administratoru konkrētajam procesam, procesa finansēšanu un citām procesa ietvaros veicamajām darbībām.

 6.  Palielināt kreditoru lomu parādnieka maksātspējas atjaunošanai.

Regulējums izstrādājams 2017. gada laikā, lai stātos spēkā 2018. gada sākumā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Panākto vienošanos ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām vērtēju ļoti atzinīgi. Ja panāktā vienošanās īstenosies veiksmīgi, tad Latvijā varētu izveidoties tāds tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas process, kas kalpotu par paraugu citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

Tikšanās piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājs un Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Loze.

Otrdien, 30.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas kārtību, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam un Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” precizētu deklarācijā norādāmo ziņu apjomu tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir gandarīts, ka šodien ir noslēdzies darbs pie maksātnespējas procesa administratoru valsts amatpersonas statusa noteikšanas. “Ir sperts pēdējais solis, lai novērstu nepilnības, uz kurām norādīja Satversmes tiesa saistībā ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem-advokātiem,” uzsver tieslietu ministrs.

Maksātnespējas procesa administratora valsts amatpersonas statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt administratoru neatkarīgu, neieinteresētu un sabiedrībai caurskatāmu darbību, pildot tiem Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus. Dzintars Rasnačs uzsver, ka šis maksātnespējas reformas posms ir noslēdzies un šobrīd ir jākoncentrē spēks un resursi, lai to turpinātu ar nākamajiem soļiem, tostarp administratoru eksaminācijas funkcijas nodošanu valsts rokās, kā arī maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes – Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai. “Neskatoties uz pretestību, maksātnespējas reformas virzās uz priekšu un šīs jomas sakārtošanas plāns tiks īstenots,” atzīst tieslietu ministrs.

Atbilstoši š.g. 9.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai, kura vienlaikus ir arī advokāts, ir paredzēts izņēmums – minētās personas savā valsts amatpersonas deklarācijā norāda ziņu apjomu tādā apmērā, kas nodrošina advokātu profesionālās darbības garantijas.

Valsts amatpersonas deklarācijā, sniedzot informāciju par gūtajiem visu veidu ienākumiem no advokāta profesionālās darbības, būs jānorāda tikai kopējā gūto ienākumu summa, nevis ienākumu avotus (fiziskās vai juridiskās personas) identificējoša informācija. Vienlaikus nebūs jānorāda informācija par veiktajiem darījumiem advokāta profesionālās darbības ietvaros.

Valdības atbalstītie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī – atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sākot ar šo datumu valsts amatpersonai – maksātnespējas procesa administratoram, kurš vienlaikus ir arī advokāts – ir noteikts pienākums iesniegt sākotnējās valsts amatpersonas deklarācijas.

2016. gada 6. septembrī plkst. 11.30 Ministru kabineta preses konferenču zālē notiks preses konference, kurā informēs par paveikto maksātnespējas jomas pilnveidošanā un Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanā.

Tieslietu ministrija informēs par Ministru kabineta sēdē izskatāmajām Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem pieciem gadiem, kuru mērķis ir sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks iepazīstināti ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem un Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai būtiski pilnveidotu maksātnespējas jomu, kā arī paveikto maksātnespējas procesa uzraugošās iestādes kapacitātes stiprināšanā.

Preses konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tieslietu ministra padomnieks Mārtiņš Lazdovskis un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Mediju ievērībai:

Aicinām dalību preses konferencē pieteikt uz e-pastu Ksenija.Vitola@tm.gov.lv līdz 6. septembrim plkst. 10.00. Iekļūšanai Ministru kabineta ēkā nepieciešama caurlaide (mediju pārstāvjiem bez pastāvīgās caurlaides jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, līdzi jāņem pase vai ID karte).

Plānotās reformas maksātnespējas politikas attīstībai turpmākajos piecos gados

Prioritāri maksātnespējas politikas īstenošanai 2016. gadā paredzēts:

  1. Pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, nododot sertificēšanas funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, un ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Plānots noteikt, ka administratoru amatā ieceļ un no tā atceļ Maksātnespējas administrācijas direktors, tiek ieviesta administratoru disciplinārā atbildība. Šo reformu ietvaros arī paredzēts noteikt prasības administratora lietvedības vešanai un paplašinātas Maksātnespējas administrācijas tiesības uzraudzīt ar procesiem saistītos dokumentus, piemēram, paredzēts noteikt Maksātnespējas administrācijai tiesības iepriekš nebrīdinot ierasties administratora prakses vietā un pieprasīt uzrādīt lietvedībā esošos dokumentus.
  2.  Pārskatīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma normas, kas attiecas uz maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa jautājumiem, kā arī tās institūcijas, kuru kompetencē ir noteicama katra konkrētā norma. Iesniegt priekšlikumus Saeimā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 un 166.36 pantā paredzēto sankciju palielināšanai.
  3. Lai nodrošinātu iepriekšminēto reformu un citu pamatnostādņu īstenošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, līdz 2016. gada beigām Ministru kabinetā jāpanāk konceptuāla vienošanās par alternatīviem finansējuma avotiem Maksātnespējas administrācijai no 2018.gada 1.janvāra. Vienlaikus izvērtējama iespēja izveidot koleģiālu padomi Maksātnespējas administrācijas vadībai.
  4. Pārskatīt administratora (uzrauga) lomu tiesiskās aizsardzības procesā, t.sk. novēršot interešu konfliktu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un apstiprināšanas procesā, kā arī būtiski nostiprinot kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzībā. Tāpat paredzēts pārskatīt to personu loku, kas ir tiesīgas uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un, sākot no 2018.gada 1.janvāra, pildīt arī administratora pienākumus maksātnespējas procesā (iekļaujot zvērinātus advokātus, zvērinātus revidentus un zvērinātus tiesu izpildītājus).
  5. Papildus Noziedzības novēršanas padomē 2016. gada 14. oktobrī, ko vada Ministru prezidents, Tieslietu ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru ziņos par pasākumiem ekonomisko noziegumu apkarošanai, kurus ieviesīs 2017. gada laikā, izmantojot jau piešķirtos finanšu resursus.

Savukārt 2017. gadā paredzētas šādas izmaiņas maksātnespējas procesa norisē un uzraudzībā:

  1. Līdz 2017. gada 1. jūnijam paredzēts iesniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot, ka strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskata tā pati tiesa (tiesnesis), kura pieņēma lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa (tiesnesis) lemj par procesa apturēšanas nepieciešamību, ja strīda iznākums var būtiski ietekmēt visu procesu kopumā, un, izvērtējot strīdu pēc būtības, pieņem gala lēmumu, ko var pārsūdzēt vienā instancē. Tāpat paredzēts pārskatīt administratoru iecelšanas procedūru maksātnespējas procesā, paredzot iespēju kreditoriem pēc kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas mainīt administratoru. Līdz ar šo reformu apstiprināšanu, ir paredzēts ieviest paplašināto personu loku, kas ir tiesīgas administrēt maksātnespējas procesu pēc kreditoru ieteikuma.
  2. Šīs reformu kārtās ietvaros būs jāizstrādā priekšlikumi par dokumentu viltošanas novēršanu un kreditoru tiesībām pieaicināt zvērinātu revidentu maksātnespējas procesa audita veikšanai.
  3. Papildus minētajam, paredzēts izvērtēt citu alternatīvu sankciju ieviešanu par normatīvo aktu pārkāpumiem maksātnespējas jomā, ko piemērotu Maksātnespējas administrācija, un sagatavot atbilstošus priekšlikumus.
  4. Maksātnespējas administrācijas darbības nodrošināšanai kopumā tiks izstrādāts maksātnespējas administratoru uzraudzības risku vadības mehānisms, lai pēc iespējas efektīvāk izmantoto iestādei pieejamos resursus.
  5. Sabiedrības iesaistes maksātnespējas procesa norises uzraudzībā nodrošināšanai paredzēts administratoru darbības pārskatos norādāmo informāciju padarīt publiski pieejamu, izvērtējot fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības.

Ilgtermiņā ir paredzēts:

Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma kā kopuma pārdošanas efektivizācijai gan attiecībā uz mantas kā aktīvu kopuma pārdošanu, gan uzņēmuma pārdošanu, kas ietver darbinieku un saistību pāreju.

Pārskatīt atsevišķus tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus – pasākumu plānam noteicamo termiņu un kreditoru balsojuma mehānismus. Arīdzan paredzēts izvērtēt iespējamos veidus, kā motivēt parādnieku savlaicīgi iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus pastiprinot valdes locekļu atbildību kopumā un jo īpaši par dokumentu nenodošanu. Izvērtējama iespēja Valsts ieņēmumu dienestu kā kreditoru atbrīvot no depozīta iemaksas.

Būs jāpārskata esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums, to padarot skaidrāku un saprotamāku. Izvērtējama iespēja noteikt vienkāršotu fiziskās personas maksātnespējas procesu noteiktos gadījumos. Tomēr galvenokārt būs jānosaka kritēriji, pēc kuriem izvērtēt parādnieka godprātību.

Tāpat paredzēts stiprināt tiesas kapacitāti un nodrošināt administratoru optimāla skaita esamību profesijā. Kvalifikācijas un profesionalitātes nodrošināšanai paredzēts ieviest administratora palīga institūtu, kas būtu priekšnoteikums administratora statusa iegūšanai.

Regulāri būs veicami pasākumi tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesu popularizēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par ārpustiesas parādu restrukturizācijas iespējām. Tāpat būs jānodrošina regulāras apmācības Valsts policijai tās kompetences stiprināšanai maksātnespējas jomā un administratoru regulāra informēšana par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā regulējuma noteikumiem.

Prezentācija: Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns

Trešdien, 28.septembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadību, lai apspriestu paveiktos un plānotos pasākumus maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības nodrošināšanā.

“Kaut arī Saeimā vēl turpinās aktīvs darbs pie administratoru darbības uzraudzības sistēmas uzlabošanas un MNA kapacitātes stiprināšanas, jau šobrīd - ar esošajiem tiesiskajiem instrumentiem - ir paaugstinājusies maksātnespējas procesa uzraudzības efektivitāte,” uzsver tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Maksātnespējas procesu uzraugošā iestāde ir paaugstinājusi savas darbības efektivitāti, secina tieslietu ministrs, iepazīstoties ar aktuālajiem MNA darbības rādītājiem.

Tikšanās laikā MNA vadība iepazīstināja tieslietu ministru ar veiktajiem kontroles pasākumiem administratoru darbības likumības nodrošināšanā:

  • uzraudzības kārtībā pieņemti 22 lēmumi par pārkāpumu atzīšanu administratoru rīcībā (pagājušajā gadā kopumā – 24 lēmumi);
  • izskatot sūdzības, šogad jau pieņemti 63 lēmumi par pārkāpumu atzīšanu administratoru rīcībā.

Kopš 2015.gada 1.janvāra MNA kompetencē ir nodota arī administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana saistībā ar maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu:

  • pagājušajā gadā uzsāktas 113, šogad deviņos mēnešos – 96 administratīvo pārkāpumu lietas;
  • šogad pieņemti jau 62 lēmumi par administratīvā soda uzlikšanu par kopējo summu 22 475 eiro apmērā (pagājušajā gadā – 52 lēmumi par kopējo summu 20 550 eiro apmērā).

Tieslietu ministrs atzinīgi novērtēja MNA izveidoto Elektronisko maksātnespējas uzraudzības sistēmu, kuras primārais uzdevums ir nodrošināt efektīvu kontroli pār katru maksātnespējas procesu. Pirmajos piecos mēnešos elektroniskajā uzraudzības sistēmā ir iesniegti vairāk nekā 1800 administratoru darbības pārskati.

Lai stiprinātu MNA kapacitāti un spējas efektīvi izskatīt sarežģītākās lietas, no 1.septembra ir palielinātas iestādes darbinieku algas, izlīdzinot tās ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Sarunas laikā MNA vadība apliecināja tieslietu ministram, ka ir uzsākta aktīva sadarbība ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju un prokuratūras iestādēm, kā arī informācija par administratoru rīcības izvērtēšanu tiek iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei.

Abas puses pārrunāja arī nepieciešamos pasākumus administratoru profesijas reformas pabeigšanai, tostarp sertificēšanas funkcijas nodošanu valstij, stingrāku prasību noteikšanu attiecībā uz administratoru kvalifikāciju, reputāciju un profesionalitāti, kā arī regulāras administratoru eksaminācijas ieviešanu.

Ceturtdien, 2016.gada 22.decembrī, plkst.14.00 Ministru kabineta preses konferenču zālē notiks mediju pasākums, kurā informēs par būtiskākajām tiesiskā regulējuma izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī šajos procesos iesaistīto personu uzraudzības pastiprināšanu.

Tieslietu ministrija informēs par aktuālajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Jaunais regulējums paredzēs palielināt kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas izvēlē un stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, paplašinot tās pilnvaras administratoru uzraudzības funkciju veikšanā un viņu kvalifikācijas celšanā.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiks iepazīstināti ar Tieslietu ministrijas plānotajām reformām maksātnespējas politikas attīstībai nākamajā gadā.

Preses konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāve Ilze Znotiņa, kā arī Maksātnespējas administrācijas direktora pienākumu izpildītāja Baiba Banga.

Mediju ievērībai!

Aicinām dalību preses konferencē pieteikt uz e-pastu Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv līdz 22.decembrim (plkst. 13.00). Iekļūšanai Ministru kabineta ēkā nepieciešama caurlaide (mediju pārstāvjiem bez pastāvīgās caurlaides jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, līdzi jāņem pase vai ID karte).

Otrdien, 14.februārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs informēja par 2016.gadā īstenotajām reformām un 2017.gada prioritātēm tieslietu sistēmā.

Tieslietu ministrija ir izpildījusi visus valdības rīcības plānā paredzētos uzdevumus 2016.gadā. Būtiskākie - Ministru kabinetā ir atbalstīti TM piedāvātie maksātnespējas politikas attīstības virzieni turpmākajiem pieciem gadiem, savukārt Saeimā ir pieņemts jauns likums, kas paredz uzturlīdzekļu sistēmas reformu.

Savukārt 2017.gads būs izšķirošs vairāku būtisku reformu īstenošanā maksātnespējas un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī tiesu darba efektivitātes paaugstināšanai un tiesiskās drošības stiprināšanai.

TM_paveiktais_tieslietas_2016.pdf