Paziņojums par līdzdalības iespējām likumprojekta “Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums” izstrādes procesā 26.02.2016


Paziņojums par līdzdalības iespējām tiesību akta izstrādes procesā

1.

Dokumenta veids

Likumprojekts

2.

Dokumenta nosaukums

 “Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums”

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Tieslietu joma.

4.

Dokumenta mērķgrupas

Latvijas Republikas iedzīvotāji

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

2015.gada 10.novembrī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par iespēju ieviest aizliegumu sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu” (turpmāk - Ziņojums) un uzdeva Tieslietu ministrijai, kopā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju, ievērojot informatīvā ziņojuma secinājumus, veikt vispusīgu izvērtējumu par aizlieguma sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu ieviešanas nepieciešamību un tieslietu ministram izvērtējuma rezultātā izstrādāto tiesību akta projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ņemot vērā Ziņojumā iekļauto Latvijas normatīvā regulējuma, citu valstu prakses (aizliegums ir ieviests Francijā un Beļģijā), kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izvērtējumu (lieta S.A.S pret Franciju), valstij ir tiesības noteikt ierobežojumu sabiedriskajās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to šāds ierobežojums var tikt paredzēts arī Latvijas normatīvajos aktos. Tomēr šādam ierobežojumam ir jābūt pietiekami skaidri un saprotami noteiktam ar likumu, lai tas ļauj personai prognozēt likuma piemērošanas rezultātu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību; jāatbilst specifiskajai valsts situācijai; jābūt vienīgajam līdzeklim, lai sasniegtu precīzi un šauri definētu leģitīmo mērķi; pirms šāda aizlieguma ieviešanas ir nepieciešama visaptveroša, detalizēta un vispusīga diskusija, kurā tiktu iesaistīts pēc iespējas plašāks ekspertu loks, jābūt izvērtētam no valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības aspekta, ņemot vērā citu valstu pieredzi.

Mainoties ģeopolitiskajai situācijai un globalizācijas tendenču attīstībai, ir saprotams, ka mūsdienu pasaulē cilvēku pārvietošanās un apmešanās uz dzīvi citās valstīs, nevis viņu izcelsmes valstī, kļūst par ikdienu un cilvēki aktīvi izmanto iespējas pārcelties uz dzīvi no vienas valsts uz otro. Tāpat jāņem vērā tas aspekts, ka šobrīd Eiropas Savienībā ieceļo ļoti daudz bēgļu no Austrumu valstīm. Ņemot vērā demokrātiskās valsts uzbūvi un ekonomiskos faktorus, cilvēku migrācijas tendence nav novēršama un ir daļa no mūsdienu dzīves. Tomēr arī šajos apstākļos būtu saglabājama harmoniska un vienota valsts sabiedrība, kā arī attiecīgajai valstij raksturīgas tradīcijas, kultūra un kopā sadzīvošana. Līdz ar to būtu nepieciešams Latvijā veidot tādu vidi, kas nodrošina cilvēku, kas iebrauc valstī, integrāciju Latvijas sabiedrībā, kā arī nodrošina savstarpēju netraucētu saziņu starp sabiedrības locekļiem. Būtu nepieciešams radīt tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošina saliedētas, vienotas un harmoniskas sabiedrības veidošanu, tādējādi nodrošinot sabiedrības labklājības nemateriālos aspektus, kā arī cilvēku tiesību nodrošināšanu dzīvot kopā atvērtā sabiedrībā. Ja personas ienākot Latvijas sabiedrībā savu piekopto tradīciju vai slēpto nolūku dēļ veidos atsevišķas subkultūras, noslēgsies no pārējas sabiedrības, citiem sabiedrības locekļiem, kuri ilglaicīgi dzīvo valsts teritorijā, attiecīgo tradīciju vai nolūku dēļ, būs grūti veidot saziņu ar šo sabiedrības daļu. Līdz ar to Latvijā iebraukušie cilvēki nevarēs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības daļu, integrēties sabiedrībā, kā rezultātā tiks veidota sašķelta un nodalīta sabiedrība, veicinot kultūras un nacionālos konfliktus, kā arī tiks mainīta Latvijas iedzīvotāju saziņa publiskā vidē. Tādējādi likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotas, saliedētas un harmoniskas sabiedrības eksistenci, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Katrai valstij vēsturiski attīstoties izveidojas sava kultūrvide, paražas un sabiedrībā pieņemtas uzvedības normas publiskajā telpā. Latvijā ir izteikta kristietības ietekme, kas neparedz sejas aizsegšanu, kā arī tautas folklorā, ticējumos un dzīvesziņās netiek piekopta sejas aizsegšana pilnībā personas ikdienas dzīvē. Jau no seniem laikiem sabiedrības komunikācija publiskajā telpā balstās gan uz iespēju identificēt personu pēc tās izskata, atklājot seju, gan arī uztvert personas sakāmo, uzvedību, ne tikai verbāli, bet arī neverbāli. Savstarpēji komunicējot, cilvēki uztver cilvēka sejas vaibstus, mīmiku, žestus. Aizsedzot seju, daļa no saziņā saņemamas informācijas zūd, no kā var pasliktināties komunikācija starp sabiedrības locekļiem. Persona, kurai seja pilnībā aizsegta ar apģērbu, var tikt uztverta kā tāda, kurai ir ko slēpt, t.i., var tikt uztverta kā apdraudējums, jo tā slēpj savu identitāti no sabiedrības. Minētais var izraisīt konfliktsituācijas sabiedrībā, veicināt diskrimināciju pret personām, kuras nēsā seju aizsedzošo apģērbu, kā arī radīt spriedzi indivīdu kopējā sadzīvē publiskajā telpā. Lai nodrošinātu Latvijas kultūrvidei atbilstošas uzvedības normas, kā arī ievērotu specifisko nacionālo kontekstu attiecībā uz sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, likumprojektā tiek paredzēts ierobežojums attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu publiskās vietās.

Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu nēsāt seju aizsedzošo apģērbu publiskajās vietās. Šāds ierobežojums attiecās uz jebkura veida seju aizsedzošu apģērbu, piemērām, maskas, balaklavas, ķiveres, lakati un kapuces, kas aizsedz seju, kā arī sieviešu seju aizsedzošs apģērbs (burka vai niqab).

Likumprojekts paredz ieviest ierobežojumu attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu sabiedriskās vietās, izņemot reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kurās tiek veikta reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus, kas notiek publiskajā vietā (piemērām, attiecīgu telpu īre privātajam pasākumam). Tāpat ierobežojums neatteicās uz privātpersonai piederošo nekustāmo īpašumu, kur īpašnieks nosaka nekustāmā īpašuma izmantošanas noteikumus un kārtību.

Tā kā spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd nosaka objektīvus apstākļus, proti, drošības, veselības un citus apstākļus, kuriem pastāvot, personai ir obligāti jānēsā seju aizsedzošu apģērbu, likumprojektā ir paredzēti attiecīgi izņēmumi, kad ierobežojums nēsāt seju aizsedzošo apģērbu netiek piemērots.     Piemēram, personai, kas brauc ar motociklu obligāti jābūt ķiverei (tomēr, ja persona apmeklē valsts iestādi vai banku, tad ķiverē būtu jānoņem), tāpat noteiktu profesiju pārstāvjiem, pildot amata pienākumus, arī jānēsā seju aizsedzošs apģērbs (piemērām, ārsti, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki u.tml.). Tā ierobežojums nebūtu attiecināms uz obligātām prasībām, kuras ir noteiktās normatīvajos aktos, gadījumiem, kad seju aizsedzošu apģērbu nēsā sporta vai mākslas pasākumu laikā, veselības apstākļu vai laika apstākļu dēļ, kā arī valsts svētku un nacionālo kultūrvēsturisko pasākumu laikā. Ierobežojums nebūtu attiecināms arī uz masku ballēm, noteiktiem svētkiem raksturīgo apģērbu nēsāšanu (līgavas tērps laulības ceremonijā).

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

3 nedēļas pēc sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām likumprojekts tiks virzīts izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

7.

Dokumenti

Likumprojekts (TMLik_220216_sejaiz)

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13.punktu ievietots Tieslietu ministrijas mājaslapā. Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli par likumprojektā iekļauto regulējumu, kā arī priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

1 mēnesi pēc likumprojekta ievietošanas Tieslietu ministrijas mājaslapā, rakstiski sniedzot viedokli Tieslietu ministrijai par likumprojektu tā izstrādes stadijā uz e-pasta adresi Jekaterina.Macuka@tm.gov.lv.

10.

Cita informācija

Nav.

11.

Atbildīgā amatpersona

Jekaterina Macuka, tālr. 67046134, Jekaterina.Macuka@tm.gov.lv

 

Pievienotie dokumenti


Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.