Fiziskās personas maksātnespēja

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas: 

• tiek apturēta izpildu lietvedība;  

• parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;   

• apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods). Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;   

• parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;   

• parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.   

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. 

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.  

No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi (uzturlīdzekļu maksājumu parādi), to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. 
 
Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai.  

Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).  

Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.  

Kad netiek pasludināta saistību dzēšanas procedūra vai tā tiek pārtraukta? 

1. Parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem. 

2. Parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus. 

3. Parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.  

4. Kā tiek veikti maksājumi kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā? 

   Maksājumi kreditoriem tiek veikti saskaņā ar saistību dzēšanas plānu. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kas tiek iesniegts apstiprināšanai tiesā un kur parādnieks norāda:   

   • kreditorus, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru;   
5. • saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;   

   • parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru;  

   • parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;   

   • parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;   

   • parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;   

   • kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.  

   Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi saistību dzēšanas procedūras plānu, parādnieks to nosūta: 

   • visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā,  

   • Uzņēmumu reģistram.  

   Kā rīkoties, ja saistību dzēšanas procedūras laikā būtiski mainās parādnieka ienākumi? 

   Ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto procedūras laikā sedzamo saistību apmēru, parādniekam ir pienākums sagatavot saistību dzēšanas plāna grozījumus, pagarinot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazinot sedzamo saistību apmēru.  

   Ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām, parādniekam ir pienākums sagatavot saistību dzēšanas plāna grozījumus, saīsinot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielinot sedzamo saistību apmēru. 

   Izmaiņas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā nav uzskatāmas par būtiskām izmaiņās parādnieka ienākumos. 

   Kā nosakāmi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņi? 

   Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā. 
    
   Ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.  
   

   Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi: 

   • viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;   

   • viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.  

   Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi: 

   • viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro; 
   • divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;   

   • trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.  

   Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:  

   • parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu; 

   • parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas. 

Ienākumi, uz kuriem nevar vērst piedziņu, noteikti tai skaitā Civilprocesa likuma 596.pantā. Tātad, atbilstoši minētajam, arī fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā parādnieks pilnā apmērā var paturēt šādus ienākumus: 

• atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; 

• kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; 

• darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; 

• sociālās palīdzības pabalstiem; 

• bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.  

Civilprocesa likuma 596.pants aizsargā ienākumus, kas saņemti valsts sociālā pabalsta veidā vai sociālās palīdzības pabalsta veidā, bet netiek aizsargāti ienākumi, kas saņemti kā valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts.  

Civilprocesa likuma 595.panta otrajā daļā noteikts, ka, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem (piem., bezdarbnieka pabalstu), piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, t.i., šie ienākumi netiek iekļauti to ienākumu lokā, uz kuriem kreditori nevar pretendēt.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros netiek dzēsti: