Informācija presei
B.Broka: tiesāšanās kļuvusi ātrāka un pieejamāka
Viena no sadaļām valdības rīcības plānā paredz tiesu noslodzes un lietu izskatīšanas termiņu samazināšanu, un tieslietu ministre Baiba Broka pauž gandarījumu, ka šīm problēmām ir izdevies atrast reālu risinājumu. Šī gada sākumā spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, kas turpina tiesu kompetenču pārdali jeb „tīro” instanču sistēmas ieviešanu. Tas nozīmē, ka turpmāk visas lietas kā pirmā instance izskatīs rajona (pilsētu) tiesas, apelācijas lietas – apgabaltiesas, bet kasācijas lietas – Augstākā tiesa. „Tīro” tiesu instanču sistēma būs vienkāršāka, skaidrāka un cilvēkiem saprotamāka. B.Broka norāda, ka tādējādi tiks novērsti iespējamie pārpratumi par to, kurā no tiesām vērsties ar konkrēto prasības pieteikumu vai pārsūdzību. Lietu ātrāku izskatīšanu neapšaubāmi veicina arī Civilprocesa likuma grozījumos paredzētā iespēja lietas nosūtīt uz citām tiesām ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Apmeklējot tiesas reģionos, ministre pārliecinājusies, ka šīs izmaiņas ir efektīvas un jau tagad tiesneši Daugavpilī, Liepājā, Kuldīgā un citviet izskata Rīgas apgabaltiesas nosūtītās lietas, tādējādi paātrinot to izspriešanu. Ar Civilprocesa grozījumiem ieviests arī deklarētās dzīvesvietas princips (prasība iesniedzama tiesā pēc personas deklarētās, nevis faktiskās dzīvesvietas) un pierādījumu iesniegšanas regulējums (visiem pierādījumiem jābūt iesniegtajiem jau pirmajā tiesu instancē un tas jāizdara ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes). Lai atslogotu tiesas un iedzīvotājiem nodrošinātu strīdu risināšanas alternatīvas, ir pieņemts un spēkā stājies Mediācijas likums. B.Broka norāda, ka šis Latvijas iedzīvotājiem ir jaunums, tomēr pauž pārliecību, ka tas nostiprināsies un kļūs pieprasīts, jo ir lētāks, ātrāks un ļauj nonākt pie abām pusēm pieņemama kompromisa. Turpinās arī Šķīrējtiesu likuma izstrāde, kas līdzīgi mediācijai būs alternatīva lietu skatīšanai tiesās. Ministre akcentē – šis likums dos iespēju celt šķīrējtiesu prestižu un uzticamību sabiedrībā, tāpēc daļa no strīdiem tiks risināta ārpus tiesām to tradicionālajā izpratnē. Kā svarīgus B.Broka min arī grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paplašina tiesu priekšsēdētāju pilnvaras uzraudzīt tiesvedības procesa termiņus un veicināt vienotu tiesu praksi. Būtisks panākums ir arī tiesnešu skaita palielināšana pirmās instances tiesās Rīgas tiesu apgabalā, kur no nākamā gada strādās par desmit tiesnešiem vairāk nekā šogad. Savukārt tiesu darba efektivizēšanai ieviestas videokonferences un skaņu ieraksta iekārtas, izveidoti vairāki e-pakalpojumi, kas ļauj ne tikai attālināti sekot līdzi lietas virzībai, bet arī nodrošina iespēju, neapmeklējot tiesu, iesniegt dokumentus, iepazīties ar lietas materiāliem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī noklausīties sēžu audioierakstus. Izveidots arī advokātu noslodzes kalendārs, ko atzinīgi vērtē gan paši advokāti, gan tiesneši, jo tas sekmē operatīvu darba plānošanu visām lietas izskatīšanā iesaistītajām pusēm.
Īstenotie pasākumi jau devuši reāli izvērtējamus rezultātus. B.Broka: „Šā gada pirmajā pusē lietu izskatīšanas termiņi rajona (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās samazinājušies gan civillietās, gan krimināllietās. Vidējais civillietas izskatīšanas ilgums rajona (pilsētas) tiesā ir aptuveni 8 mēneši, apgabaltiesā – 4 mēneši; savukārt krimināllietās – rajona (pilsētas) tiesā – 6 mēneši, apgabaltiesās – 3 mēneši”.
                  Inese Auniņa, tieslietu ministres preses sekretāre, Tālrunis: 67036861; 29283034 E-pasts: inese.aunina@tm.gov.lv