Būtiski paplašinās Tieslietu padomes pilnvaras
Otrdien, 20.oktobrī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem paplašinās Tieslietu padomes pilnvaras, kā arī noteiks, ka, publicējot spriedumus, neaizklās fiziskās personas datus tām personām, kas būs notiesātas par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā. Ar grozījumiem stiprinās tiesu varas iestāžu neatkarību un mazinās politisko ietekmi attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Paplašinās Tieslietu padomes kompetenci rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka, vai zemāka līmeņa tiesā. Tas nozīmē, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, lems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) novērtēšanas komandas viedokli, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru uzņemtos tiesu vara, kas ir būtisks faktors Latvijas tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā. Tāpat vēlas paredzēt, ka turpmāk Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, noteiks rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību, ņemot vērā to, ka tieši tiesu vara ir tā, kas spēj visefektīvāk noteikt prasmes, kādas nepieciešamas profesionālam tiesnesim. Precizēs nolēmumu publicēšanas kārtību, paredzot, ka, publicējot tiesas nolēmumus, izņemot atklātās tiesas sēdēs pieņemtus tiesu spriedumus administratīvajās lietās, aizsegs to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Savukārt, publicējot spriedumus krimināllietās par noziedzīgu nodarījumu pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai pret valsti, kā arī par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā aizsegs to informācijas daļu, kas atklāj liecinieku, cietušo, kā arī personu, kas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir gājušas bojā, identitāti. Savukārt neaizklās notiesātās fiziskās personas datus, lai gan tas var radīt personas privātuma ierobežojumu, visas sabiedrības kopējais ieguvums tiesas nolēmumu uztveramības un tiesas atklātuma veicināšanas ziņā būs ievērojami lielāks nekā varbūtējais konkrētās personas privāttiesību aizskārums. Tiks rosināts atjaunot Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturiskais nosaukums „Senāts”, vienlaikus ņemot vērā tiesību ekspertu un vēsturnieku atziņas par vārda “senāts” izcelsmi un lietojumu. Ar likumprojektu ierosināts Augstākās tiesas departamentus dēvēt par senātiem (atsakoties no vārda “departaments” lietojuma). Ar grozījumu projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.     Laura Majevska Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Tālrunis: 67036738, 28363725 E-pasts: Laura.Majevska@tm.gov.lv