Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns ar Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maslovu un Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni vienojies stiprināt praktisku sadarbību Ukrainas tieslietu reformu īstenošanā. Vizītes laikā Kijivā parakstīts arī Latvijas un Ukrainas Tieslietu ministriju saprašanās memorands, kas paredz Latvijas ekspertu pieredzes nodošanu tiesiskuma, tiesu sistēmas attīstības, pretkorupcijas, digitalizācijas un citās jomās.
Ukrainas virzība uz Eiropas Savienību šobrīd iegājusi posmā, kurā politiskās apņemšanās jāpārvērš konkrētos reformu rezultātos. Šā gada jūnijā tika atvērts pamatjautājumu sarunu klasteris, kas aptver arī tiesu sistēmu, pamattiesības, tiesiskumu, brīvību un drošību. Ukrainas virzība uz Eiropas Savienību šobrīd nonākusi izšķirošā reformu posmā. Tāpēc tieslietu reformu ātrums un kvalitāte būs viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tam, cik strauji Ukraina turpinās ceļu uz dalību Eiropas Savienībā.
Jūlijā Ukrainas tieslietu ministra amatā stājās Deniss Maslovs, kurš iepriekš vadīja Ukrainas parlamenta Juridiskās politikas komiteju un pats bijis iesaistīts tiesu reformas virzīšanā. Latvija ministra maiņu redz kā iespēju dot jaunu inerci reformām laikā, kad Ukrainai jāīsteno konkrētas saistības tiesiskuma un pretkorupcijas jomā. Deniss Maslovs amatā iecelts 2026. gada 16. jūlijā.
“Ukrainas vieta ir Eiropas Savienībā. Taču šī ceļa ātrumu tagad noteiks nevis politiski paziņojumi, bet ļoti konkrēti darbi tieslietu sistēmas reformēšanā. Mēs neesam Kijivā, lai no malas uzskaitītu nepadarīto, bet lai palīdzētu reformas virzīt uz priekšu. Ukraina reformas īsteno kara apstākļos, un mēs to ļoti labi apzināmies. Mūsu atbildība kā tuviem partneriem ir palīdzēt tur, kur Latvijas pieredze var dot praktisku pienesumu, paātrināt lēmumus un palīdzēt nezaudēt reformu tempu,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Eiropas Komisijas un Ukrainas kopīgajā paziņojumā noteiktas desmit prioritāras tiesiskuma reformas, kuru īstenošana ir būtiska Ukrainas turpmākajai virzībai uz Eiropas Savienību. To vidū ir kriminālprocesa pilnveidošana, tiesnešu atlases sistēmas stiprināšana, Valsts izmeklēšanas biroja reforma, pretkorupcijas politikas īstenošana, kā arī Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras neatkarības stiprināšana.
Latvija ir gatava šajā procesā dot ne tikai politisku atbalstu, bet arī konkrētu ekspertu pieredzi. Praktiska sadarbība starp abu valstu tieslietu institūcijām notiek jau šobrīd: Valsts tiesu ekspertīžu birojs sadarbojas ar Ukrainas ekspertiem kara noziegumu dokumentēšanā, Tiesu administrācija ar Ukrainas Augstāko tiesu Eiropas integrācijas un digitalizācijas jautājumos, savukārt Valsts probācijas dienests ar Ukrainas probācijas un ieslodzījuma vietu institūcijām. Nākamais solis ir šo sadarbību padziļināt jomās, kur Latvijas un Lietuvas pieredze var palīdzēt Ukrainai ātrāk īstenot Eiropas Savienības integrācijai nepieciešamās tieslietu reformas.
“Mēs paši esam gājuši Eiropas Savienības pievienošanās ceļu. Zinām, cik daudz šajā procesā nozīmē ne tikai likuma pieņemšana, bet arī institūciju spēja to reāli ieviest. Tieši šo pieredzi varam dot Ukrainai. Nevis teoriju, bet to, kas mums pašiem ir izdevies, kur esam kļūdījušies un ko šodien darītu citādi. Ja tas Ukrainai ļauj kaut dažus reformu posmus iziet ātrāk un drošāk, tā ir ļoti konkrēta Latvijas palīdzība Ukrainas ceļā uz Eiropu,” norāda E. Smiltēns.
Vienlaikus sadarbība nebūs vienvirziena. Ukraina kara laikā ir uzkrājusi pieredzi, kādas nav nevienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Tiesas un citas tieslietu sistēmas institūcijas turpina darbu dronu uzlidojumu laikā, energoapgādes traucējumos un pēc infrastruktūras bojājumiem. Latvija pārņems Ukrainas praktisko pieredzi tiesu darbības nepārtrauktībā, digitālo sistēmu noturībā un institūciju darbā krīzes apstākļos.
Parakstītais memorands aptver arī sadarbību korupcijas novēršanā un apkarošanā, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pilnveidošanā, probācijas un ieslodzījuma sistēmas attīstībā, tiesu nolēmumu izpildē un ekspertīžu jomā, kā arī tiesu sistēmas digitalizācijā. Tas paredz ekspertu konsultācijas, mācības, pieredzes apmaiņu un kopīgu projektu īstenošanu.
Atsevišķs sadarbības virziens ir Krievijas saukšana pie atbildības par agresiju un starptautiskajiem noziegumiem. Latvija turpinās atbalstīt Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidi un darbību, starptautiskā zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma attīstību, kara noziegumu dokumentēšanu un Ukrainas prettiesiski deportēto un piespiedu kārtā pārvietoto bērnu atgriešanu Ukrainā.