Informācija presei
 Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš šodien, atklājot Mediācijas padomes organizēto semināru “Mediācija Latvijā- iespējas un izaicinājumi”, izteica gandarījumu par plaši apmeklēto pasākumu, kas ir apliecinājums tam, ka dažādu profesiju pārstāvji, ne tikai juridiskās nozares speciālisti, saskata nākotnē svarīgu lomu mediācijas ieviešanai un iedzīvināšanai mūsu sabiedrībā, mainot sabiedrības domu. „Ne vienmēr strīds ir risināms tikai tiesas ceļā, daudzos gadījumos efektīvs ir tieši šis alternatīvais strīda risināšanas veids- mediācijas process, pēc kura biežāk abas puses paliek apmierinātas, kas retāk vērojams pēc tiesas sprieduma nolasīšanas. Semināra lektoru liktais akcents uz to, ka tiesa strīdu izšķir, nevis to atrisina, man liekas, precīzs.” Seminārā tika diskutēts par mediācijas attīstību dažādās jomās un tās sasaisti ar tiesu sistēmu, kas dos iespēju cilvēkiem, kuri grib izšķirt savus strīdus tiesās, izmēģināt šo jauno, ātro un efektīvo strīdu risināšanas veidu. Mediācija ir atzīts domstarpību risināšanas veids Eiropā un pasaulē. Arī Latvijā plānots pieņemt Mediācijas likumu, kas noteiks juridiskus pamatus mediācijas attīstībai mūsu valstī. „Drīzumā mediācija varētu tikt plašāk ieviesta ne tikai civilprocesā, bet arī administratīvajā un kriminālprocesā,” pārliecību pauž tieslietu ministrs. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Mediācijas likums” un atbilstoša satura grozījumus Civilprocesa likumā un tagad tuvākajā laikā tas tiks virzīts atbalstam valdībā un pieņemšanai Saeimā. Mediācijas likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, sniegtu skaidrojumu jēdzieniem, kas attiecas uz mediācijas procesu, nodrošinātu kvalitatīvu mediācijas procesu, kā arī regulētu prasības tiesas ieteiktai mediācijai. Projekti attiecas uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd Civilprocesa likums noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu, tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos – tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā. Grozījumi Civilprocesa likumu papildinās ar nosacījumu, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja meditācijas ceļā ir panākta vienošanās un līdz ar to ir atsaukta prasība un izbeigta tiesvedība. Tāpat Mediācijas likumprojekts nosaka Mediācijas padomes darbības tiesisko pamatu un kompetenci, paredzot, ka padome veic mediācijas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un kontroli, izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus un veic apmācību programmu sertifikāciju, organizē mediatoru eksamināciju, sertifikāciju un atestāciju, kā arī veido un uztur sertificētu mediatoru sarakstu. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora, palīdzību savstarpējas komunikācijas ceļā mēģina atrisināt konfliktu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām. Pēc pušu patieso interešu noskaidrošanas, rodas plašākas konflikta risinājuma iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs.  „Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā, bet arī atslogos tiesas. Minētais nozīmē, ka tiesas ieteiktās mediācijas veiksmīgas ieviešanas rezultātā, tiesu noslodze mazināsies, līdz ar to lietu izskatīšanas termiņi saīsināsies, kas ir būtisks efektīvas tiesvedības nosacījums,” likumprojekta nozīmīgumu uzsver tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Līga Ādamsone Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 67036759; 29334423 e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv