22. maijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus: „Grozījumi Komerclikumā”, „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojekti izstrādāti ar mērķi novērst komercsabiedrību nelikumīgas pārņemšanas iespējas, stiprināt SIA pamatkapitāla daļu atsavināšanas drošību, kā arī stiprināt citu izmaiņu kapitālsabiedrībā izdarīšanas drošību un nodrošināt ātru komersantu iekšējo strīdu izskatīšanu tiesā. Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” paredz, ka SIA pamatkapitāla daļas atsavinājuma darījumam ir noteikta obligāta rakstiska forma. Neievērojot šo formas prasību, darījums nav spēkā. Brīvprātīgi personas var noteikt statūtos, ka atsavinājuma darījums slēdzams notariālā formā – šajā gadījumā notārs nodrošinās arī pirmpirkuma tiesību realizāciju un dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tāpat paredzēts, ka nodrošināt pirmpirkuma tiesību realizāciju un pieteikuma par daļu pāreju iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā var arī zvērināts notārs (ja tas paredzēts statūtos vai pēc dalībnieka lūguma), kā arī daļas ieguvējs (ja daļa iegūta uz tiesas nolēmuma, mantojuma apliecības vai tiesu izpildītāja izdota izsoles akta pamata). Ņemot vērā, ka izmaiņas komercsabiedrības pārvaldes institūcijās ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā tiek veikta komersanta pretlikumīga pārņemšana, ir noteikta obligāta prasība par parakstu notariālu apliecināšanu uz pieteikuma Uzņēmumu reģistram par izmaiņām komercsabiedrības valdes, padomes vai likvidatoru sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās. Cita starpā ir noteikta obligāta prasība par parakstu notariālu apliecināšanu uz pieteikuma Uzņēmumu reģistram par daļu pāreju (dalībnieku maiņu). Likumprojekts pieļauj, ka parakstu notariāla apliecināšana var tikt aizstāta ar parakstu apliecināšanu, ko veic Uzņēmumu reģistra valsts notārs, vai arī pieteikums var tikt parakstīts ar drošu elektronisko parakstu – abas minētās prasības no drošības viedokļa ir līdzvērtīgas parakstu notariālai apliecināšanai. Papildus iepriekšminētajām obligātajām prasībām ir paredzēts, ka komersants statūtos var noteikt, ka parakstu notariāla apliecināšana ir nepieciešama arī citiem Uzņēmumu reģistram iesniedzamajiem pieteikumiem (kaut vai visiem pieteikumu veidiem un par visām pieteiktajām izmaiņām). Tāpat paredzēts, ka dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolu ir jāparaksta vismaz vienam sapulcē ievēlētam dalībniekam (akcionāram). Statūtos sabiedrība var noteikt, ka paraksti uz protokola ir apliecināmi notariāli. Likumprojektā noteikts, ka Uzņēmumu reģistram ir iesniedzams dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola oriģināls. Ja Uzņēmumu reģistram tiek iesniegts protokola atvasinājums, tā pareizību ir jāapliecina tām pašām personām, kuras parakstīja protokolu (tajā skaitā vismaz vienam sapulcē ievēlētam sabiedrības dalībniekam (akcionāram)). Savukārt, ja statūtos noteikts, ka paraksti uz protokola ir jāapliecina notariāli, tad, iesniedzot protokola atvasinājumu Uzņēmumu reģistram, parakstiem uz tā jābūt apliecinātiem notariāli. Tāpat komersantam ir dota iespēja statūtos paredzēt, ka tā dalībnieku (akcionāru) sapulces obligāti protokolē zvērināts notārs. Ja statūtos šāda prasība paredzēta, tad Uzņēmumu reģistram ir iesniedzams notariāla akta izraksts no protokola. Savukārt likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz noteikt speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Plānots, ka būtiskākos iekšējos strīdus varēs izskatīt salīdzinoši īsos termiņos, bet izskatāmo prasījumu loks būs ļoti šaurs, atstājot tikai pašus būtiskākos, kuriem nepieciešams steidzams risinājums tiesvedības kārtībā. Lietu varēs ierosināt un izskatīt attiecībā uz lēmumiem par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās, par izmaiņām pamatkapitāla apmērā, par grozījumu izdarīšanu statūtos, par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, kas varēs būt aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā vai aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības. Saskaņā ar grozījumiem, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, to izskata rakstveida procesā. Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā. Ksenija Novikova Tieslietu ministrijas Preses sekretāre E-pasts: ksenija.novikova@tm.gov.lv Tālr.: 67036712 Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536 www.tm.gov.lv http://twitter.com/tieslietas