Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: „Šķīrējtiesu likums ir svarīga visas tiesu sistēmas turpmākās attīstības sastāvdaļa. Likuma mērķis ir stiprināt šķīrējtiesu atbildību, kompetenci un sabiedrības uzticību tām.”Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir populāra, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Tomēr ņemot vērā to, ka aizvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu šķīrējtiesu skaits turpina pieaugt, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā. Ievērojot minēto ir būtiski noteikt stingras prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanai, izvirzot prasības šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesa varēs tikt izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesa) vai pastāvīgai darbībai. Ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos. Savukārt pastāvīgo šķīrējtiesu varēs dibināt biedrība, kuras sastāvā būs vismaz desmit biedri. Proti, juridiskas personas, kuru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu un tai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrācijai. Biedrības, kas atbilst minētajiem kritērijiem, ir lielākā daļa nozaru asociāciju, kuru darbības mērķi, raksturs, ilgums, sistemātiskums, kā arī biedrības un tās biedru reputācija nodrošinās pastāvīgo šķīrējtiesu pašregulāciju un atbilstību starptautiskajai praksei. Lai nodrošinātu, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās darbība atbilst likumdevēja noteiktajām prasībām, tām pirmos trīs gadus būs pienākums ik gadu pārreģistrēties šķīrējtiesu reģistrā. Par pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrāciju un par tās pārreģistrāciju būs maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Likumprojekts nosaka skaidras prasības šķīrējtiesneša kandidātam, kā arī izvirza prasību nokārtot kvalifikācijas eksāmenu. Šķīrējtiesneša kvalifikācijas eksāmenu pieņems Šķīrējtiesnešu eksaminācijas komisija, kuru ar rīkojumu izveidos tieslietu ministrs un sastāvā tiks iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, rajona (pilsētas) tiesām un augstskolu akadēmiskā personāla. Šķīrējtiesnesim, kurš nokārtojis eksāmenu, Šķīrējtiesnešu eksaminācijas komisija izsniegs sertifikātu un iekļaus to sertificēto šķīrējtiesnešu sarakstā, kas tiks publicēts Tieslietu ministrijas mājaslapā. Sertifikāta derīguma termiņš būs pieci gadi, beidzoties sertifikāta derīguma termiņam, tiks veikta resertifikācija. Likumprojekts paredz, ka personu var iecelt par šķīrējtiesnesi, ja tā ir saņēmusi sertifikātu un rakstveidā ir piekritusi konkrētajā civiltiesiskajā strīdā būt par šķīrējtiesnesi un uz viņu nav attiecināmas likumprojektā noteiktās interešu konflikta pazīmes. Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus, proti, regulējumu uzsākto šķīrējtiesas procesu pabeigšanai un jaunu izskatīšanas uzsākšanai pēc likuma spēkā stāšanās dienas, paredzot, termiņu, kurā veicama šķīrējtiesnešu sertifikācija. Plānots, ka likums spēkā stāsies 2015.gada 1.janvārī. Likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimā. Ar pilnu likumprojekta tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā. Sigita Vasiļjeva Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036739, 28611915 E-pasts: Sigita.Vasiljeva@tm.gov.lv
Publicēts: 12.11.2013.
Šodien, 12. novembrī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā.