Jautājumi un atbildes par tiesu procesu norisi atbilstoši likumam "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību"
Civillietas 1. Kuru civillietu skatīt un kuru neskatīt rakstveida procesā? 2. Vai lietas kas saistītās ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, ja tiesa, iepriekš izvērtējot visus apstākļus, secina, ka personas tiesības uz tiesu var tikt nodrošinātas, lietu izskatot arī rakstveidā, var tikt skatītas rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi atbilstoši likuma panta otrajai daļai? 3.Vai likumā noteiktais formulējums “ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu” ir atstājams tikai tiesas vērtējumā, piemēram, apstākļos, kad viens no lietas dalībniekiem uzskatīs, ka rakstveida process tomēr nenodrošina viņa procesuālās tiesības? 4. Vai civillietā, kas izskatīta rakstveida procesā, var taisīt aizmugurisku spriedumu? 5. Cik dienu termiņš būtu pietiekams pusēm papildu paskaidrojumu sniegšanai un pierādījumu iesniegšanai pirms lietas skatīšanas rakstveida procesā? Ja šajā termiņā viena puse iesniedz papildu pierādījumus, vai otrai pusei atkal jādod jauns termiņš ar tiem iepazīties un iesniegt papildu pierādījumus?   6. Ja noteikta civillietas izskatīšana rakstveida procesā, kad jābūt spriedumam? Pēc cik dienām (minimālais termiņš) var nozīmēt lietu, ja paziņojumu sūtām pa pastu? 7. Ja pieteikums vai sūdzība par administratora lēmumu bija nozīmēta izskatīšanai mutvārdu procesā, vai pāreja uz rakstveida procesu jāveic ar lēmumu par procesa maiņu, vai vienkārši ar paziņojumu, pieprasot papildu paskaidrojumus? 8. Saistībā ar likuma 2.panta otrās daļas 2.punktu, kur noteikts, ka atturamies no juridiskā formālisma – vai tas attiecas arī uz spriedumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem vienkāršotās procedūras lietās? 9. Vai var skatīt rakstveida procesā adopcijas lietu, pieprasot prokurora  atzinumu rakstveidā? 10. Vai rakstveida procesā var izskatīt laulības šķiršanas lietu, ja atbildētājs nav sniedzis ne paskaidrojumus, ne viedokli par celto prasību?  11. Vai var izskatīt arī laulību šķiršanas prasības rakstveida procesā, ja pusēm nav strīda par to? 12. Vai rakstveida procesā var apstiprināt izlīgumu, kas nav noslēgts notariāla akta veidā?   Administratīvo pārkāpumu lietas Izskatot 213.panta lietas, var tikt saglabāta līdzšinējā prakse (policija norāda lietas izskatīšanas vietu un laiku), vienlaikus lietas dalībniekus informējot (iespējams atsevišķa veidlapa), ka ārkārtējās situācijas laikā lieta var tikt izskatīta bez lietas dalībnieku klātbūtnes un sakarā ar neierašanos netiks piemērota piespiedu nauda. Vienlaikus, ja persona vēlas lietas izskatīšanu rakstveidā, tajā skaitā rakstveidā sniegt papildu apsvērumus, viņai šāda tiesība nevar tikt liegta. 13. Ko darīt ar lūgumiem par liecinieku nopratināšanu APK 213.panta lietās? 14. Vai 5.pantā noteiktais attiecināms arī uz sūdzībām par iestāžu lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās? Ja sūdzības iesniedzējs ir lūdzis izskatīt mutvārdos, vai tiesa var pārlikt uz izskatīšanu rakstveidā? 15. Vai rakstveidā var skatīt administratīvā pārkāpuma lietu, kas ienākusi pirms likuma spēkā stāšanās un kurā ir nozīmēta sēde? Vai noņemt sēdi un skatīt rakstveidā? 16. Vai izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveidā, izsniedzams  paziņojums par tiesībām pieteikt noraidījumu, iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus u.c. (5.pants “…Izskatot lietu rakstveida procesā, institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.”) 17. Vai par turpmāku lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir jāpieņem lēmums (atsevišķa dokumenta vai rezolūcijas veidā)? 18.Vai šajā lēmumā ir jānosaka papildu pierādījumu iesniegšanas termiņš, vai arī to norāda tikai pavadrakstā, ar kuru paziņo pusēm par izskatīšanu rakstveida procesā? 19.Vai šajā paziņojumā īpaši jāizceļ pušu tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim?   Krimināllietas un sodu izpildes lietas 20. Kas jāievēro, skatot jautājumu par apcietinājuma turpmāku piemērošanu videokonferences režīmā? 21. Vai var rakstveida procesā izskatīt sodu izpildes lietas? 22.Vai tiesas turpina sūtīt rīkojumus par sprieduma izpildi krimināllietās, soda izpildes lietās un administratīvajās lietās?   Pārejas periods, beidzoties ārkārtējai situācijai 23. Ko darīt ar lietām, kas ārkārtējās situācijas ietvaros nozīmētas rakstveida procesā, beidzoties ārkārtējai situācijai?       1. Kuru civillietu skatīt un kuru neskatīt rakstveida procesā? Tiesa vispārējās prasības tiesvedības kārtībā nodrošina civillietu izskatīšanu:
  1. Mutvārdu procesā - tikai tās lietas, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību un kuras nevar izskatīt rakstveida procesā;
  2. Rakstveida procesā tiesa skata visas civillietas, kuru izskatīšanā iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, un taisnīgai lietas izspriešanai mutiska lietas izskatīšana nav būtiska.
  3. Lietas izskatīšanu tiesa pārceļ, ja atzīst, ka lietu nevar izskatīt rakstveida procesā un lieta nav saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību. Beidzoties ārkārtējai situācijai, tiesa nodrošina pārcelto lietu izskatīšanu ārpus kārtas.
Tiesa katru lietu vērtē individuāli. Tiesa vērtē samērību starp strīda noregulējuma savlaicīgu panākšanu rakstveida procesā pret lietas izskatīšanas pārcelšanu uz vēlāku pēckrīzes laiku (nepastāvot situācijai, kas saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību). Ja tiek atzīts, ka ir pamats lietu izskatīt mutvārdu procesā (proti, lieta skar nozīmīgas personas tiesības vai ir objektīvi steidzama un to nevar izskatīt rakstveida procesā), primāri izvērtējama attālināta procesa organizēšana. Ja process tiek organizēts klātienē, ievērojami obligātie piesardzības pasākumi ārkārtējās situācijas laikā (2 metru distanci starp tiesas zālē esošajām personām, virsmu dezinfekcija, u.c.). Tiesai ir tiesības noteikt mutvārdu lietas izskatīšanu rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un ja tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Gadījumā, ja tiesa uzskata, ka lietu nevar izskatīt rakstveida procesā, jo tādējādi nevar nodrošināt lietas dalībnieku pilnvērtīgu procesuālo tiesību ievērošanu vai arī ir papildus apstākļi, ko tiesa var noskaidrot tikai tiesas sēdē - tiesai lietas izskatīšana mutvārdu procesā ir jāatliek, ja vien lieta nav saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Tas nozīmē, ka tiesa, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, izvērtē vai taisnīgai lietas izspriešanai mutiska lietas izskatīšana noteikti ir vajadzīga, tātad vai CPL 74.panta otrajā daļā noteiktās pušu civilprocesuālās tiesības (piedalīšanās tiesas sēdē (2.punkts), tiesības dot tiesai mutvārdu paskaidrojumus (7.punkts),  piedalīšanās pierādījumu pārbaudē  (5.punkts) un CPL 10.panta otrajā daļā noteiktās tiesības (piedalīšanās liecinieku un ekspertu nopratināšanā, piedalīšanās tiesu debatēs) var ietekmēt faktisko apstākļu noskaidrošanu un pareizu strīda izšķiršanu. Tā kā lietas dalībniekam ārkārtas situācijas laikā pastāv ierobežojumi iepazīties ar lietas materiāliem klātienē, tiesai jānodrošina, ka visiem lietas dalībniekiem tiek nosūtīti visi lietā iesniegtie pierādījumi, nodrošinot iespēju tos vērtēt, pārbaudīt un par tiem izteikties (sniegt viedokli). Mutvārdu procesu ierobežošana kā piesardzības pasākums ir noteikts virknē ES valstu, tomēr tikai Igaunija ir izveidojusi lietu katalogu, uzskaitot konkrētas lietas, kas mutvārdos skatāmas steidzami. Vienlaikus uzsverams, ka arī šim uzskaitījumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Igauņu uzskaitījumā ir ietvertas lietas, kas: saistītas ar bērna nošķiršanu no vecākiem; aizgādnības nodibināšana; rīcībspējas lietas; patvēruma meklētāju lietas; pārkāpumi, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas ierobežojumiem; izsludināšana meklēšanā; apcietinājuma noteikšana vai pārskatīšana; pirmstermiņa atbrīvošana sakarā ar smagu slimību; atbrīvošana pret galvojumu un citas lietas, ja tiesa tās atzīst par steidzamām. Līdzīgi arī Latvijā primāri tās ir lietas, kas saistītas ar: 1) personas fiziskās brīvības vai rīcībspējas ierobežošanu; 2) lietas, kas skar bērna tiesības un ir risināmas neatliekami; 3) lietas, kas saistītas ar neatliekamiem pasākumiem, lai novērstu draudus personu dzīvībai vai veselībai; 4) lietas, kas saistītas ar ārkārtējās situācijas laikā noteikto noteikumu ievērošanas uzraudzību.   2. Vai lietas kas saistītās ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, ja tiesa, iepriekš izvērtējot visus apstākļus, secina, ka personas tiesības uz tiesu var tikt nodrošinātas, lietu izskatot arī rakstveidā, var tikt skatītas rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi atbilstoši likuma panta otrajai daļai? Var. Attiecībā uz civillietām likumdevējs ir noteicis, ka tiesas visās trijās instancēs visas civillietas skata rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, un taisnīgai lietas izspriešanai mutiska lietas izskatīšana nav būtiska. Izņēmuma gadījumā mutvārdu procesā var skatīt lietas, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, ja tās nevar izskatīt rakstveida procesā. Ja tiesa atzīst, ka lietu nevar izskatīt rakstveida procesā un lieta nav saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu pārceļ. Beidzoties ārkārtējai situācijai, tiesa nodrošina pārcelto lietu izskatīšanu ārpus kārtas.   3.Vai likumā noteiktais formulējums “ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu” ir atstājams tikai tiesas vērtējumā, piemēram, apstākļos, kad viens no lietas dalībniekiem uzskatīs, ka rakstveida process tomēr nenodrošina viņa procesuālās tiesības? Jā, likums šo kompetenci novērtēt, vai ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, ir noteicis tikai tiesai.   4. Vai civillietā, kas izskatīta rakstveida procesā, var taisīt aizmugurisku spriedumu? Var, jo ar krīzes likumu rakstveida forma noteikta, kā CL izskatīšanas pamatforma. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka lietā var taisīt aizmugurisku spriedumu, ja lieta iztiesāta rakstveidā.   5. Cik dienu termiņš būtu pietiekams pusēm papildu paskaidrojumu sniegšanai un pierādījumu iesniegšanai pirms lietas skatīšanas rakstveida procesā? Ja šajā termiņā viena puse iesniedz papildu pierādījumus, vai otrai pusei atkal jādod jauns termiņš ar tiem iepazīties un iesniegt papildu pierādījumus?   Nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, būtu jāņem vērā CPL 148.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš – 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, bet lietās, kas skar bērnu, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu, ne ilgāku par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm tiesa izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika. Ja noteiktajā termiņā viena no pusēm iesniedz papildu pierādījumus, otrai pusei ir jādod iespēja ar tiem iepazīties. Vispārīgais regulējums paredz, ka pierādījumi jāiesniedz 14 dienas līdz sēdei. Puses ar to var rēķināties, līdz ar to pastāv iespēja, ka visi pierādījumi nebija iesniegti un tos bija paredzēts sniegt 14 dienas līdz sēdei. Tāpēc šobrīd abām pusēm nevar liegt tiesības pierādījumus sniegt papildus, jo tās paļāvās tos iesniegt CPL noteiktajā termiņā vēlāk, tāpat izrietoši no sacīkstes principa  nevar liegt tiesības pusei reaģēt uz otras puses papildus iesniegtiem pierādījumiem, tas būtu sacīkstes pārkāpums.   6. Ja noteikta civillietas izskatīšana rakstveida procesā, kad jābūt spriedumam? Pēc cik dienām (minimālais termiņš) var nozīmēt lietu, ja paziņojumu sūtām pa pastu? Nosakot lietas izskatīšanu rakstveidā, tiesa pati nosaka datumu, kad būs pieejams spriedums (ņemot vērā lietas apjomu, sarežģītību, u.c.). Nav noteikta termiņa, izņemot gadījumus, kad CL nosaka, ka konkrētas kategorijas lieta ir izskatāma noteiktā termiņā. Lietas izskatīšanas datums laikus paziņojams pusēm – tas ir datums, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu. Vienlaikus puses informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Nosakot lietas izskatīšanas datumu, ņem vērā pušu iespējas realizēt to procesuālās tiesības. Tātad ne ātrāk kā pēc 14 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas, ja tas nosūtīts pa pastu un lietā jau ir savākti visi nepieciešamie pierādījumi (ir beidzies pierādījumu iesniegšanas termiņš) vai ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja pusēm bija tiesības paļauties uz iespēju iesniegt papildu pierādījumus.   7. Ja pieteikums vai sūdzība par administratora lēmumu bija nozīmēta izskatīšanai mutvārdu procesā, vai pāreja uz rakstveida procesu jāveic ar lēmumu par procesa maiņu, vai vienkārši ar paziņojumu, pieprasot papildu paskaidrojumus? Par procesa formas maiņu pieņemams lēmums, kas var būt rezolūcijas veidā. Par lēmumu (noteikto datumu sprieduma pieejamībai, noteikto termiņu papildu paskaidrojumu iesniegšanai) informē puses, nosūtot paziņojumu.   8. Saistībā ar likuma 2.panta otrās daļas 2.punktu, kur noteikts, ka atturamies no juridiskā formālisma – vai tas attiecas arī uz spriedumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem vienkāršotās procedūras lietās? Vienkāršotās procedūras lietās CPL paredz, ka sprieduma norakstu nekavējoties nosūta ar pasta sūtījumu vai, ja tas iespējams, citā veidā saskaņā ar CPL noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Normatīvā regulējuma ietvaros jebkura valsts institūcija atturas no juridiska formālisma un piemēro regulējumu, vadoties no tā mērķa un jēgas, lai sasniegtu likumdevēja mērķim atbilstošāko normas piemērošanas praksi arī ārkārtējās situācijas apstākļos, ievērojot noteiktos piesardzības pasākumus.   9. Vai var skatīt rakstveida procesā adopcijas lietu, pieprasot prokurora  atzinumu rakstveidā? CPL prasa personisku vismaz viena adoptētāja un prokurora piedalīšanos, kā arī lietas izskatīšanā pieaicina bāriņtiesu, kas lēmusi par adopcijas atbilstību bērna interesēm, un adoptējamo, ja nepieciešams viņu noklausīties tiesas sēdē un viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu. Pie šādiem apstākļiem neatbalstām adopcijas lietu izskatīšanu rakstveida procesā.   10. Vai rakstveida procesā var izskatīt laulības šķiršanas lietu, ja atbildētājs nav sniedzis ne paskaidrojumus, ne viedokli par celto prasību? Laulības šķiršana ir personiska tiesība un līdz ar to tiek prasīta pušu klātbūtne. Kā minimums vajadzētu pārliecināties par pušu identitāti ar videokonferences starpniecību vai citādi. Ja atbildētājs nav sasniedzams un nav sniedzis paskaidrojumus, tad lietu izskatīt rakstveida procesā nav iespējams.   11. Vai var izskatīt arī laulību šķiršanas prasības rakstveida procesā, ja pusēm nav strīda par to? var tikt piemērots CPL 236.panta trešās daļas izņēmums: ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos.   12. Vai rakstveida procesā var apstiprināt izlīgumu, kas nav noslēgts notariāla akta veidā? Katrs gadījums aplūkojams individuāli, ņemot vērā strīda raksturu un izlīguma saturu. Var būt arī gadījumi, kad izlīgumu var apstiprināt rakstveida procesā pat, ja tas nav taisīts notariālā akta formā. Pušu klātbūtnes mērķis pie izlīguma apstiprināšanas ir saprast izlīguma saturu un sekas un noskaidrot, vai tā ir labprātīga vienošanās. Tiesa, redzot, piemēram, ka izlīgums vienkāršs, var rakstveidā pusēm pajautāt, vai puses saprot izlīguma saturu un sekas. Ja atbilde ir apstiprinoša un rakstveidā, tad pušu tiesības tiktu ievērotas, pat bez to klātesamības.   13. Ko darīt ar lūgumiem par liecinieku nopratināšanu APK 213.panta lietās? Primāri lietu izskata un lēmumu lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Ja tiek pieteikts lūgums par liecinieka nopratināšanu, jānovērtē, vai šai liecībai var būt nozīme lietas iznākumā. Ja liecinieka nopratināšana nepieciešama, tad rīkojama tiesas sēde (attālināti vai klātienē, ievērojot piesardzības pasākumus). Atbalstāms ir priekšlikums par iespēju personai pārkāpuma konstatēšanas brīdī izsniegt informāciju par lietas izskatīšanas procesu, iespēju lietu izskatīt bez personas klātbūtnes, pamatojoties uz sastādīto protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem. Šo paziņojumu izsniegtu Valsts policija. Tādējādi tiktu paātrināts process un samazināti procesuālie izdevumi.   14. Vai 5.pantā noteiktais attiecināms arī uz sūdzībām par iestāžu lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās? Ja sūdzības iesniedzējs ir lūdzis izskatīt mutvārdos, vai tiesa var pārlikt uz izskatīšanu rakstveidā? Jā, arī sūdzības par iestāžu lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās ir izskatāmas rakstveidā. Ja tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveidā, tad neatkarīgi no tā, vai lietas dalībnieks ir/nav lūdzis mutvārdu procesu, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā.   15. Vai rakstveidā var skatīt administratīvā pārkāpuma lietu, kas ienākusi pirms likuma spēkā stāšanās un kurā ir nozīmēta sēde? Vai noņemt sēdi un skatīt rakstveidā? Ja tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveidā, tad to var izskatīt rakstveida procesā.   16. Vai izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveidā, izsniedzams  paziņojums par tiesībām pieteikt noraidījumu, iepazīties ar lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus u.c. (5.pants “…Izskatot lietu rakstveida procesā, institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.”) Jārīkojas tā kā to paredz LAPK 289.6 panta ceturtā daļa: “Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, [...], kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.” Ja tā ir “šofera lieta”, būtu lietderīgi turpināt praksi, ka šo informāciju izsniedz Valsts policija.   17. Vai par turpmāku lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir jāpieņem lēmums (atsevišķa dokumenta vai rezolūcijas veidā)? Jā, lēmumu var pieņemt rezolūcijas formā. Tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.   18.Vai šajā lēmumā ir jānosaka papildu pierādījumu iesniegšanas termiņš, vai arī to norāda tikai pavadrakstā, ar kuru paziņo pusēm par izskatīšanu rakstveida procesā? Termiņu nosaka tiesnesis lēmumā. Puses par tiesneša lēmumu informē, nosūtot paziņojumu, kurā norāda tiesneša noteikto dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī tiesneša noteikto termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.   19.Vai šajā paziņojumā īpaši jāizceļ pušu tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim? Ievērojot LAPK 289.6 panta ceturtās daļas prasību, jā, procesa dalībnieki ir jāinformē arī par iespēju pieteikt noraidījumu.   20. Kas jāievēro, skatot jautājumu par apcietinājuma turpmāku piemērošanu videokonferences režīmā? Tā kā ieslodzījuma vietu videokonferenču iekārtas ir ļoti noslogotas, tad videokonferenci ar ieslodzījuma vietu var noturēt arī darbdienas beigās, bet tiesas sastāva darbiniekus lūdzam būt saziņā ar attiecīgo ieslodzījuma vietu, sevišķi gadījumos, ja sēdē tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē tālāko personas atrašanos ieslodzījuma vietā. Videokonferences vieta un administratīvā daļā cietumos atrodas pietiekami lielā attālumā viena no otras (centrālcietuma gadījumā 15-20 min gājiens). Mobilos tālruņus cietuma daļā, kur parasti atrodas videokonferences iekārta, izmantot nav atļauts. Tāpēc nav iespēju ātrai saziņai starp cietuma darbinieku, kas ir videokonferences norises vietā, un cietuma administratīvo daļu, kurā tiks saņemti tiesas sēdē pieņemtie lēmumi – piemēram, par atbrīvošanu no apcietinājuma (kas jāizpilda tai paša dienā). Tāpēc operatīvas saziņas nodrošināšanai tiek lūgts tiesas darbinieku atbalsts, piezvanot un informējot par tiesas pieņemto lēmumu, vai ja lēmuma pieņemšana ievelkas pēc pl.17.00, sazinoties ar cietumu un brīdinot, ka lēmums tiks pieņemts vai nosūtīts pēc pl.17.00.   21. Vai var rakstveida procesā izskatīt sodu izpildes lietas? Nē, šobrīd nevar. Vienlaikus norādāms, ka šobrīd Saeimā jau ir likumprojekts, kurā ir ietverti grozījumi KPL 651.pantā, bet diemžēl netiek prognozēts, kas tas tuvāko dienu/nedēļas laikā varētu tikt virzīts: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ar nolēmuma izpildi saistītos jautājumus cik drīz vien iespējams izlemj tiesnesis rakstveida procesā.”; papildināt pantu ar 1. 1 daļu šādā redakcijā: “(1.1) Paziņojumā par jautājuma izlemšanu rakstveida procesā tiesnesis norāda tiesības prokuroram, notiesātajam un tās iestādes pārstāvim, kura atbild par nolēmuma izpildi, 10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesnesim, iesniegt iebildumus pret jautājuma izlemšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par izlemjamo jautājumu, kā arī norāda lēmuma pieejamības dienu. Ja jautājums tiek izskatīts mutvārdu procesā, tiesas sēdē piedalās prokurors un notiesātais, kuram tiek nodrošinātas šā likuma 74. 2 pantā paredzētās tiesības, kā arī tās iestādes pārstāvis, kura atbild par nolēmuma izpildi. Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā jautājumu var izlemt bez viņa klātbūtnes.”   22.Vai tiesas turpina sūtīt rīkojumus par sprieduma izpildi krimināllietās, soda izpildes lietās un administratīvajās lietās? Tiesām ir jāturpina sūtīt izpildes iestādēm rīkojumi par spriedumu izpildi, jo atjaunojoties normālai situācijai, tiks atsākta to izpilde. Ieslodzījuma vietu pārvaldes gadījumā attiecībā uz īslaicīgo brīvības atņemšanas soda izpildi, visticamāk, tiks veidota rinda soda izciešanai, ņemot vērā pieejamās vietas šāda soda izpildei ieslodzījuma vietu sistēmā. Iespējams, ka tas tiks nostiprināts normatīvi, lai gan šobrīd soda izpildes procedūra ierobežojumus šādai rīcībai neparedz.  Administratīvā aresta gadījumā, ja ārkārtējā situācija beigsies savlaicīgi pirms 2020.gada 1.jūlija, tad tiks atsākta aresta izpilde vai arī pārejas normatīvajos aktos paredzēta cita rīcība.   23. Ko darīt ar lietām, kas ārkārtējās situācijas ietvaros nozīmētas rakstveida procesā, beidzoties ārkārtējai situācijai? Pie iespējas šo jautājumu par pārejas periodu no ārkārtējas situācijas uz normālo nostiprināsim normatīvi, nodrošinot tiesisko stabilitāti.