Publicēts: 27.01.2017.
Iepazīstoties ar Latvijas Radio 2017.gada 26.janvārī raidījumā “Īstenības izteiksme” Edgara Kupča sagatavoto sižetu par valsts simbolu zaimošanu un vēlāk ar viņa izteikumiem sociālajā tīklā “Twitter”, Tieslietu ministrija informē, ka žurnālista apgalvojums par Tieslietu ministrijas atbildību attiecībā uz Latvijas valsts karoga likumu ir nekorekts, neprofesionāls un balstīts uz personiskiem aizspriedumiem.
Likumdošanas process, Latvijas Republikas likumu pilnveidošana un grozīšana ir likumdevēja – Saeimas – kompetencē.
Spēkā esošais Latvijas valsts karoga likums tika pieņemts Saeimā 2009.gada 29.oktobrī, ņemot par pamatu Ārlietu ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta 2009.gada 19.maija sēdē atbalstīto likumprojektu. Saskaņā ar valdības lēmumu atbildīgais par likumprojekta virzību Saeimā bija ārlietu ministrs. Viens no iemesliem jauna likumprojekta sagatavošanai bija saistīts ar tobrīd spēkā esošo Latvijas karoga lietošanu reglamentējošo tiesību normu interpretāciju. Piemēram, šī problēma kļuva aktuāla 2007.gadā, kad krimināllieta pēc Krimināllikuma 93.panta par Latvijas valsts karoga zaimošanu tika ierosināta pret septiņām personām. Minētais kriminālprocess ieguva plašu rezonansi sabiedrībā.
Atbilstoši likumā dotajam deleģējumam saistībā ar Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas kārtību ir izdoti arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kurus izstrādāja Ārlietu ministrija, iesaistot šajā procesā arī Valsts Heraldikas komisiju.
Ņemot vērā minētā jautājuma nozīmīgumu, Tieslietu ministrijas eksperti ir piedalījušies dažādās sanāksmēs, kur apspriesta minētā problēma, proti, vai valsts simboliem, kas lietoti dekoratīvā nolūkā, piemēram, karoga lentītes veidā, ir piemērojama tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Latvijas valsts karogam.
Identificējot un risinot konkrētas problēmas ar valsts simbolu tiesisko aizsardzību praksē, ir svarīgi nošķirt, vai problēmas rodas regulējuma nepilnību dēļ (nav pietiekami precīzs un detalizēts regulējums), vai nav vienotas izpratnes par esošā normatīvā regulējuma pareizu piemērošanu – pierādījumu iegūšana un nostiprināšana, to vērtēšana un darbību kvalifikācija no tiesībsargājošos iestāžu puses.
Runājot par gatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos, Tieslietu ministrija uzsver, ka tie ir saistīti ar Satversmes tiesas spriedumu par Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam, jo tiesa secināja, ka apstrīdētajā LAPK normā ietvertais ierobežojums tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, nav samērīgs un neatbilst Satversmes 100.pantam.
Lai turpmāk veicinātu patiesu un objektīvu ziņu sagatavošanu, esat laipni aicināti sazināties ar Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistiem un ekspertiem, kuri sniegs nepieciešamo informāciju un konsultācijas par Tieslietu ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.