Informācija presei
Latvijas iestāšanās process OECD – spēcīgs stimuls nepieciešamajām reformām pretkukuļošanas jomā
Pēc līguma ratificēšanas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) Tieslietu ministrija turpina aktīvu darbu pie Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes kukuļošanas un naudas atmazgāšanas apkarošanā – šodien izskatīšanai valdībā iesniegts uzdevumu un pasākumu plāns līdz 2017.gada oktobrim. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka uzņemšana šajā organizācijā apliecina Latvijas atbilstību attīstīto valstu standartiem un gatavību efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.
Iestāšanās process ir devis jau pirmos ieguvumus Latvijai – atbilstoši OECD standartiem būtiski uzlabots tiesiskais ietvars un nodrošināta tā efektīva piemērošana cīņā pret korupciju, tostarp ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un naudas atmazgāšanu, uzskata tieslietu ministrs.
Vienlaikus tā ir iespēja saņemt neatkarīgu pretkorupcijas politikas izvērtējumu, sekot attīstības tendencēm starptautiskās kukuļošanas apkarošanā un veidot ciešāku sadarbību starp OECD dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai efektīvi apkarotu kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvijai savlaicīgi un kvalitatīvi izpildot prioritārās 2.fāzes novērtējuma ziņojumā izteiktās rekomendācijas, OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) 2016.gada aprīlī varēja sniegt pozitīvu viedokli, kas bija viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai attīstītāko valstu organizācijā. Šobrīd Tieslietu ministrija ir sagatavojusi ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā, lai informētu par pārējām OECD Pretkukuļošanas darba grupas izteiktajām rekomendācijām un apstiprinātu pasākumu plānu to izpildei. Jau 2016.gada oktobrī Latvijai ir jāsniedz ziņojums par atsevišķu rekomendāciju izpildi, tai skaitā par visaptveroša normatīvā regulējuma trauksmes cēlēju aizsardzībai izstrādi; pasākumiem, lai nodrošinātu proaktīvu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu izmeklēšanu; par trūkumu novēršanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja personālpolitikā; par veiktajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumiem, lai noteiktu KNAB priekšnieka atlaišanas pamatu un kārtību; sankciju palielināšanu par kukuļdošanu, starpniecību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un grāmatvedības pārkāpumiem. Savukārt 2017.gada oktobrī Latvijai būs jāsniedz ziņojums par visu 42 Latvijai izteikto rekomendāciju izpildi 2.fāzes novērtējuma ietvaros. Pasākumu izpildē ir iesaistītas vairākas tiesībaizsardzības iestādes, kā arī ministrijas un to padotības iestādes – Ģenerālprokuratūra, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, kā arī Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Valsts kanceleja, Valsts administrācijas skola un Tiesu administrācija. Papildu informācija: Tieslietu ministrija ir atbildīgā institūcija par Latvijas interešu pārstāvēšanu OECD Pretkukuļošanas darba grupā. Šajā jomā Latvijas izvērtējums tiek dalīts divos posmos – 1.fāzē (likumdošana) un 2.fāzē (ieviešana). Latvijas 1.fāzes novērtējuma ziņojums tika apstiprināts 2014.gada 6.jūnijā, savukārt 2.fāzes novērtējuma ziņojums 2015. gada 14.oktobrī.   Informāciju sagatavoja: Andris Vitenburgs Tieslietu ministra preses sekretārs Tālrunis: 67036759, 26599312 E-pasts: Andris.Vitenburgs@tm.gov.lv.