Publicēts: 09.02.2010.
Normal
0
false
false
false
LV
X-NONE
X-NONE
MicrosoftInternetExplorer4
/* Style Definitions */
table.MsoNormalTable
{mso-style-name:"Parasta tabula";
mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes;
mso-style-priority:99;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm;
mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:10.0pt;
font-family:"Calibri","sans-serif";
mso-fareast-font-family:Calibri;}
Ministru kabinets šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātos grozījumus un papildinājumus jaunajam Maksātnespējas likumam, kura projektu pašlaik izskata Saeima.
Kā norāda TM speciālisti, likuma projektu pašlaik izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurai tad arī tiks iesniegti minētie priekšlikumi.
Priekšlikumu izstrādes gaitā ir notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Priekšlikumi paredz precizēt likumprojektā ietverto regulējumu attiecībā uz ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Tā, piemēram, tiek apsvērta iespēja mazināt nodokļu administrācijas lomu tiesiskās aizsardzības procesā, paredzot, ka nodokļu prasījumi būtu pakļaujami tādai pat kārtībai kā nenodrošināto kreditoru prasījumi. Šis jautājums vēl tiks diskutēts ar Finanšu ministriju, lai nonāktu pie vienota risinājuma.
Tāpat paredzēts nodrošināt mazākuma kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesā tikt uzklausītiem gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības plāns nepamatoti aizskars viņu intereses. Priekšlikums paredz kreditoru iebildumu iesniegšanas procedūru tiesiskās aizsardzības procesā.
Kā norāda speciālisti, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas gaitā kreditoram rakstveida iebildumi būs jāiesniedz parādniekam piecu dienu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saņemšanas. Šāds regulējums nodrošinās, ka kreditoru iebildumi tiks izskatīti un izvērtēti plāna saskaņošanas stadijā un būs iespējams savlaicīgi to precizēt. Lai nodrošinātu plāna likumības pārbaudi, parādnieks paziņos par vērā neņemtajiem iebildumiem administratoram, ja starp parādnieku un kreditoriem būs panākta vienošanās par administratora kandidātu.
TM speciālisti piedāvā noteikt diferencētus kritērijus juridiskās personas maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai atkarībā no subjekta veida. Priekšlikums paaugstina kritērijus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai pret SIA un akciju sabiedrību. Līdzšinējo nenokārtoto parādsaistību, kuras pārsniedz 1500 latus, vietā paredzēts, ka juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu varēs iesniegt, ja parādsaistību pamatsumma pārsniegs 3000 latus. Pārējiem subjektiem nenokārtoto parādsaistību apmērs pieteikuma iesniegšanai nepārsniegs 1500 latus. Priekšlikums izstrādāts, ievērojot kapitālsabiedrību apgrozības apmērus, salīdzinājumā ar citām juridiskajām personām, un neļaus esošajā valsts ekonomiskajā situācijā maksātnespējas pieteikumu izmantotu kā parādu piedzīšanas instrumentu.
Savukārt attiecībā uz fiziskas personas maksātnespēju, likumā tiek piedāvāts izslēgt iespēju kreditoram iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad trīs mēnešu laikā nav bijis iespējams izpildīt izpildu dokumentu par parāda piedziņu no parādnieka vai arī sakarā ar pierādāmiem apstākļiem izpildu dokumenta pilnīga izpilde nebūs iespējama, jo parādniekam nav mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu. Kā norāda priekšlikumu autori, ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju valstī, pastāv iespēja, ka fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu var izmantot ļaunprātīgi, tādēļ šādas situācijas pēc iespējas jānovērš.
Likuma projektā tiks iekļauts arī piedāvājums fiziskās personas saistību dzēšanai noteikt piecu gadu periodu, neparedzot obligāti sedzamo daļu no kopējām fiziskās personas saistībām.
Pašlaik likuma projekts paredz, ka saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu administrators nosaka, ņemot vērā paredzamos fiziskās personas ienākumus saistību dzēšanas procesā.
Piemēram, ja saskaņā ar administratora vērtējumu saistību dzēšanas procesā fiziskās personas ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām fiziskās personas saistībām, saistību dzēšanas plāna termiņš ir pieci gadi no saistību dzēšanas procesa pasludināšanas dienas, taču administrators var noteikt arī lielāku dzēšamo saistību daļu.
Kopumā TM speciālisti izstrādājuši vairāk nekā 40 priekšlikumus likumprojekta precizēšanai un papildināšanai. Valdība šodien uzdeva TM minētos priekšlikumus iesniegt Saeimā.
Ar visiem TM izstrādātajiem priekšlikumiem Maksātnespējas likuma jaunajai redakcijai var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.