Informācija plašsaziņas līdzekļiem 2018. gada 14. februārī Starptautiskā Valūtas fonda pētījums apliecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa maksātnespējas jomas pilnveidošanā Ceturtdien, 14. februārī, Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns un valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina prezentēja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Latvijas maksātnespējas regulējuma novērtējuma galvenās atziņas un rekomendācijas, kā arī iezīmēja prioritātes maksātnespējas nozarē un plānus tās turpmākajai attīstībai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns izteica gandarījumu par maksātnespējas jomā paveikto kopš 2014. gada: "Tieši tas, ka, uzsākot reformas, mēs nekoncentrējāmies uz grūtībām, bet gan uz sabiedrības interesēm, ir rezultējies ar veiksmīgi noslēgušos maksātnespējas jomas reformas pirmo posmu. Tas ir būtisks pagrieziens stabilas un uzticamas tiesiskās vides nodrošināšanai, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības attīstību. Esam gandarīti, ka arī SVF novērtējums kopumā ir pozitīvs. Tā secinājumi neapšaubāmi liecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa maksātnespējas jomas pilnveidošanā. Vēl, protams, daudz ir jāpaveic - tālākais darbs ir pie maksātnespējas sistēmas attīstības un biznesa kultūras uzlabošanas. Tomēr SVF apliecinājums tam, ka maksātnespējas joma ir stiprināta, mūs mudina aktīvi darboties arī turpmāk." Nākamajā darba posmā galvenais uzdevums būs pilnveidot procesus, kas sniegtu finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un fiziskajām personām "otro iespēju". Pirmkārt, būs pilnveidots tiesiskās aizsardzības procesa regulējums, un meklēti risinājumi tam, kā iedrošināt uzņēmējus savlaicīgi risināt finanšu problēmas. Otrkārt, būs jāpilnveido fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums, lai atvieglotu šo procesu. Treškārt, jāturpina domāt par tādu valsts informācijas sistēmas pilnveidošanu, kas spēs nodrošināt jau pieejamo resursu vēl efektīvāku izmantošanu. Efektīva informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana tieslietu nozarē kalpos caurspīdīguma principa iedzīvināšanai maksātnespējas jomā un ļaus veidot uzņēmējiem labvēlīgu infrastruktūru, valsts pakalpojumu piedāvājumu un nodrošināt biznesa vides drošību. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, prezentējot SVF novērtējuma svarīgākos secinājumus un plānotos soļus maksātnespējas regulējuma uzlabošanai, atzīmēja: "SVF secinājis, ka ir veiksmīgi pārvarēta krīzes situācija maksātnespējas jomā, kad "jādzēš ugunsgrēks" un jābūt tūlītējiem pasākumiem, lai pārtrauktu nelikumīgas darbības šajā jomā. Ir jau jūtami pirmie pozitīvie rezultāti un ir pienācis laiks attīstībai." Pētījuma ziņojumā SVF atzīmē, ka Latvijas iestādes ir panākušas ievērojamu progresu, veidojot efektīvu un drošu maksātnespējas sistēmu, tomēr ir sniegtas arī konkrētas rekomendācijas turpmākajai maksātnespējas sistēmas efektivitātes celšanai, ko var sadalīt piecās rekomendāciju pamata grupās. Pirmkārt, SVF īpaši pozitīvi novērtēja uzlabojumus maksātnespējas procesa administratoru darbības regulējumā un uzraudzībā. Atzinīgi novērtētas kvalifikācijas prasības, tostarp eksāmenu norise, prasības atjaunot amata apliecību, pastiprināta uzraudzība, ko veic Maksātnespējas kontroles dienests, kā arī maksātnespējas procesa administratoru iecelšanas sistēma. Turpmākie pilnveidošanas soļi attiecas uz administratoru reputācijas novērtēšanu; amata apliecību atjaunošanas noteikumiem; apdrošināšanu; maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību. Otrā rekomendāciju grupa attiecas uz tiesiskās aizsardzības procesu jeb parādu restrukturizāciju. SVF atzina, ka tiesiskās aizsardzības process Latvijā kopumā ir labs un atbilstošs starptautiskajai praksei, tomēr tā izmantošana ir ļoti ierobežota un jāmeklē risinājumi tam, lai uzņēmēji nenonāktu līdz maksātnespējai, bet spētu efektīvi pārstrukturizēt savu darbību un būtu nodrošināta augstākminētā "otrā iespēja" dzīvotspējīgu uzņēmumu atjaunošanai un ilgtermiņa izaugsmei. Trešā rekomendāciju grupa ir saistīta ar lielo bezaktīvu jeb tā saucamo "tukšo" maksātnespējas gadījumu skaitu Latvijā – kad maksātnespējas procesā nonāk uzņēmumi, kuriem nav nekādu aktīvu. SVF secināja, ka šo situāciju var izskaidrot ar faktoriem, kuri neatteicas uz maksātnespējas sistēmu. Situāciju iespējams labot, likumdošanā meklējot risinājumus tam, kā samazināt Latvijā izplatīto “fiktīvo uzņēmumu” izmatošanu un nodrošināt to likvidēšanas iespējas. Kopā ar tiesībsargājošām iestādēm nepieciešams padziļināti vērtēt, vai bezaktīvu lietu gadījumos nav pieļauta apzināta maksātnespēja, un pārskatīt iespējas, lai šādi gadījumi tiktu nodoti tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, ierosinot kriminālprocesu. Ceturtā rekomendāciju grupa vērsta uz to, ka uzņēmumu pārdošanas stimulēšana varētu veicināt likvidācijas režīma efektivitāti. Šobrīd likvidāciju rezultātā pārsvarā tiek veikta maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvu pārdošana pa daļām, kas ir mazāk efektīva. Turpmāk jāpārskata maksātnespējas regulējums un metodika, nodrošinot iespēju kā prioritāro risinājumu izvirzīt uzņēmuma vai uzņēmuma struktūrvienību pārdošanu kopumā. Visbeidzot SVF rekomendē pilnveidot datu uzskaites metodoloģiju maksātnespējas procesos.
Papildu informācija: Pētījums veikts projektā "Justīcija attīstībai" un ir daļa no visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma. Novērtējums sadalīts trīs atsevišķos pētījumos, kurus veica starptautiskas institūcijas ar pieredzi attiecīgajā jomā. Tiesu administrācijas īstenotā projekta “Justīcija attīstībai” galvenais mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci. Atbildīgās iestādes funkcijas projekta īstenošanas laikā pilda Tieslietu ministrija. Projektu 85 % apmērā finansē ESF, un 15% ir valsts budžeta finansējums. Informāciju sagatavoja: Ksenija Lučko Tieslietu ministrijas Projektu departamenta Eiropas Savienības fondu nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste (ES fondu jautājumos) tālr.: 67036837 e-pasts: Ksenija.Lucko@tm.gov.lv