Publicēts: 03.10.2017.
Valsts kancelejas direktoram
Jānim Citkovskim
Rīgā, 2017. gada 3. oktobrī
Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu, iesniedzu savus papildu apsvērumus par 2017. gada 3. oktobra sēdes darba kārtības 5.8.punktu (Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā").
Uzturu 2017.gada 20.jūnijā Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", ar kuru paredzēts ieviest konceptuālu atlīdzības sistēmas reformu, atsaistot tiesnešu mēnešalgu no 12.mēnešalgu grupas (valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas) maksimālā apmēra un piesaistot to vidējai darba izpeļņai valstī ar noteiktu koeficientu.
Likumprojektā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu, proti, rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot koeficientu 3,27.
Likumprojekts paredz, ka minētais tiesnešu un prokuroru atalgojuma risinājums ieviešams pakāpeniski triju gadu laikā, proti, 2018. gadā izmaksājama mēnešalga 70 procentu apmērā no likumā noteiktās mēnešalgas, bet 2019. gadā – 85 procentu apmērā.
Uzskatu, ka jebkāda atkāpšanās nav pieļaujama, jo arī šis Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" ir kompromiss, kas panākts garās diskusijās un saistīts arī ar Tieslietu padomes kā koleģiālas institūcijas, kas iesaistās tiesu politikas izstrādē un pārstāv tiesu varu intereses, piekāpšanos jautājumā par atalgojumam piemērojamo koeficientu no 4.31 uz 3.27.
Vēršu uzmanību, ka Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas paredz, ka tiesneša mēnešalgu nosakāma saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu, piemērojot attiecīgu koeficientu, nav saskaņots ne ar Tieslietu ministriju, ne ar Tieslietu padomi. Turklāt minētajā likumprojektā ietvertais regulējums ir saistīts ar augstu neatbilstības Latvijas Republikas Satversmei risku.
Satversmes tiesa vairākkārtīgi ir norādījusi, ka tiesnešu darba samaksa ietilpst Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā nostiprinātā tiesnešu neatkarības principa saturā. Lai gan Latvijas Republikas Satversme neuzliek par pienākumu nodrošināt tiesneša darba samaksu konkrētā apmērā, tomēr gan atlīdzības sistēmai, gan atlīdzības apmēram jābūt tādam, kas garantē tiesu varas neatkarību. Finanšu ministrijas ierosinātais modelis ir pretrunā ar tiesu varas neatkarības principu. Nav pieļaujama atlīdzības sistēma, ka balstīta uz ikgadēji valsts budžeta likumā noteiktu kaut kādu atlīdzības summu (lielāku vai mazāku). Tiesneša algai ir jābūt noteiktai un paredzamai, kā arī konkurētspējīgai. Tā jābūt maksimāli aizsargātai gan no izpildvaras, gan likumdevējvaras iejaukšanās. Par šādiem kritērijiem atbilstošu būtu atzīstams tāds atlīdzības modelis, kas patstāvīgi pielāgojas izmaiņām valsts ekonomiskajā situācija un neprasa periodiskus grozījumus normatīvajos aktos.
Pie apstākļiem, kad Finanšu ministrija, neskatoties uz Ministru kabinetā jau iesniegtu un ar tiesu varu saskaņotu atlīdzības regulējuma tiesisko risinājumu, virza citu tiesisko regulējumu, neņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumus pret likumprojektu, kā arī izslēdzot jebkādu konsultāciju iespējas ar tiesu varu pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā, ir būtiski atzīmēt, ka atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai likumdevējam jebkurā gadījumā ir jānodrošina konstitucionālās garantijas, pirms lēmuma pieņemšanas veicot konsultācijas ar tiesu varu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs