Šodien tieslietu ministrs neklātienē uzrunāja Tiesībsarga konferences dalībniekus, izsakot paldies LR tiesībsargam Jurim Jansonam par organizēto diskusiju, atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu. „Viskoncentrētākā veidā cilvēktiesības ir formulētas ētikas "Zelta likumā": nedari otram to, ko tu negribētu, lai dara tev! Daudzām lietām, ko ikdienā mēs uzskatām par pašsaprotamām, pamatā ir cilvēktiesības. Šīs tiesības ietver tiesības dzīvot brīvi, teikt, ko domājam un sagaidīt, ka arī citi pret mums izturēsies taisnīgi, ar cieņu un respektu”, savas uzrunas sākumā teica G. Bērziņš. Turpmākajā runā ministrs izvērstāk un detalizētāk akcentēja, ka cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu. Tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, kas ir ietvertas starptautiskos dokumentos, Latvijas Satversmē un likumos. Cilvēktiesības veido demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatu. Vispārējo cilvēktiesību deklarācija ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem sabiedrības filozofiskās domas spoguļiem. Tai piemīt milzīga morāla nozīme, liekot cilvēku, tā vajadzības un tiesības valsts attīstības un drošības jautājumu centrā. Tiesībsargs, vēloties akcentēt cilvēktiesību lielo nozīmi, ir aicinājis konferences dalībniekus diskutēt par vairākām tēmām, par kurām tieslietu ministrs īsumā pauda savu nostāju. Attiecībā uz jautājumu par valsts noteikto bezmaksas izglītību, ministrs izteica nožēlu, ka praksē pilnībā tā netiek realizēta, un mūsu sabiedrībā šis ir aktuāls jautājums jau  ilgāku laiku. Proti, mācību grāmatas un citi papildus materiāli vecākiem ir jānodrošina pašiem, „kas ir pietiekami lieli izdevumi, lai diskutētu par to, vai valsts nodrošina Satversmes 112.pantā garantētās tiesības uz bez maksas pamatizglītību un vidējo izglītību”, rosināja ministrs. Sakarā ar Latvijas pievienošanos Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, kas dalībvalstīm uzliek augstus standartus attiecībā uz personu ar invaliditāti nodrošināšanu ne tikai ar piekļuves tiesībām publiskām telpām un transportam, bet arī nodrošināt personas ar nepieciešamajiem palīglīdzekļiem, tieslietu ministrs minēja jau paveiktā darba šai jomā pozitīvos piemērus tieslietu sistēmā. Izvērtējot citu valstu praksi rīcībspējas jautājumu risināšanā un ekspertu ieteikumus, Tieslietu ministrija virza Civillikumā ietverto pilnīgās rīcībspējas atņemšanu aizstāt ar daļējas rīcībspējas institūtu. Šis likumprojekts paredz principu maiņu rīcības spējas ierobežošanā, kas nozīmē, ka būs nepieciešams mainīt sabiedrības attieksmi, izglītot sabiedrību un pilnveidot sabiedrības izpratni par tiem. Turpinot, tieslietu ministrs informēja, ka ir identificētas problēmas un tiek piedāvāti risinājumi valsts amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīti pildot dienesta pienākumus un kas ir saistīti ar vardarbību pret aizturētajām, apcietinātajām un ieslodzītājām personām, efektīvas un neatkarīgas izmeklēšanas nodrošināšanai. „Būtiskākais, lai izmeklēšanas rezultātam varētu uzticēties”, akcentēja ministrs un minēja konkrētus risinājumus, nosakot nepieciešamību, ka noziedzīgos nodarījumus, ko izdarījuši Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, Valsts un pašvaldību policiju darbinieki, pildot dienesta pienākumus, izmeklētu, nevis tā pati, bet cita tiesībsargājošā institūcija, tādā veidā nodrošinot veikto izmeklēšanu neatkarību. Tieslietu ministrs G.Bērziņš pieskārās arī jautājumam par jaunas informācijas telpas rašanos, attīstoties interneta komunikācijas iespējām, kura Latvijā šobrīd ir bez stingra tiesiska regulējuma. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē. Aizvien asāka un neatliekamāka kļūst jautājuma risināšana saistībā ar neiecietības paušanu interneta portālos komentāru veidā, kur cilvēki šķietamā anonimitātes aizsegā atļaujas rakstīt aizvainojošus un agresijas pilnus komentārus. „Diskutējot par personas tiesību ierobežošanu attiecībā uz komentāru rakstīšanu internetā, ir nepieciešams vērtēt Satversmē garantētās tiesības uz vārda brīvību un personas datu neaizskaramību attiecībā pret citu personu cieņas un goda aizskārumu un sabiedrības drošību”. Kā aktuālāko konferences tēmu ministrs uzsvēra mazākumtautību identitātes Latvijas tautas ietvarā stiprināšanu. „Miers baro, nemiers- posta! Tā es gribētu raksturot izveidojušos situāciju Latvijā, vācot parakstus par otru valsts valodu, kas viennozīmīgi rada etnisko spriedzi sabiedrībā, tādējādi veicinot vienas iedzīvotāju daļas necieņu pret Latvijas valsti un tās simboliem. Mums ir jāveicina Latvijā dzīvojošo citu tautību cilvēku iekļaušanos latviskajā vidē un pārkrievoto mazākumtautību atgriešanos savas kultūras vidē, sadarbībā ar minoritāšu izcelsmes valstīm, atbalstot baltkrievu, krievu, ukraiņu, poļu, ebreju un citu Latvijā dzīvojošu tautību izglītības un kultūras biedrību darbu. Cilvēktiesības nevar pastāvēt bez šo tiesību respektēšanas. Valsts respektē savas valsts mazākumtautības un mazākumtautībām ir jārespektē valsts, kurā tās dzīvo, kopīgiem spēkiem stiprinot savas valsts uzbūves pamatelementu – latviešu valodu”, šābrīža situāciju raksturoja G. Bērziņš. Savas uzrunas noslēgumā tieslietu ministrs novēlēja Tiesībsarga konferences dalībniekiem sekmīgu diskusiju par cilvēktiesību stiprināšanas iespējām, jo „jomas ir ļoti dziļas un dažādas, ir jāmeklē un jārod risinājumi šajā it kā pašsaprotamajā, bet tai pat laikā sarežģītajā sfērā!” Līga Ādamsone Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 67036759; 29334423 Liga.Adamsone@tm.gov.lv