Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien Berlīnē Eiropas Kustības Vācijā (Europäische Bewegung Deutschland) rīkotajā diskusijā: „Brīfings par Latvijas prezidentūru Eiropas padomē” uzsvēra, ka Latvija, veidojot Eiropas Padomes prezidentūras darba kārtību, būtisku uzsvaru liks uz visa veida atbalsta sniegšanu Ukrainai. I.Lībiņa-Egnere uzsvēra: “Latvijai ir jāizmanto šis laiks, lai turpinātu uzturēt starptautisko atbalstu Ukrainai un nodrošināt Krievijas atbildību par agresijas noziegumu Ukrainā”.
Tieslietu ministre kopā ar Vācijas valsts ministri Eiropas un klimata jautājumos Annu Līrmani (Dr. Anna Lührmann) un Eiropas Kustības Vācijā prezidenti (Dr. Linn Selle) diskutēja par Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē prioritātēm un mūsdienu izaicinājumiem.
Tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere atzina: “Eiropas Padome pēc 2. pasaules kara tika veidota ar mērķi, lai “nekad atkal” nenotiktu karš mūsu kontinentā. Šobrīd, 2023. gadā, Eiropas demokrātija atkal cieš no uzbrukuma. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ne tikai starptautisko tiesību pārkāpums, bet arī uzbrukums Eiropas demokrātijai. Tāpēc mūsu uzdevums šobrīd ir panākt, lai Krievija nekavējoties pilnībā un bez nosacījumiem izvestu savus spēkus no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas Republikas. Šobrīd atkal ir nepieciešamība apvienoties cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma sardzē.”
Tieslietu ministre informēja, ka Latvijas Eiropas Padomes prezidentūras darba kārtībā būs Reikjavīkas samita lēmumu praktiska īstenošana un aktuālo jautājumu risināšana:
- pierādījumu un prasību par zaudējumiem un ievainojumiem, kas radušies Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā, tostarp, izvērtējot iespējamos atbildības un kompensācijas mehānismus par Krievijas agresijas pret Ukrainu noziegumiem, reģistrēšana un dokumentēšana;
- nepieciešamība izveidot visaptverošu atbildības sistēmu par nopietniem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas izriet no Krievijas agresijas pret Ukrainu;
- pasākumu koordinācija, lai atbrīvotu visus civiliedzīvotājus, kas piespiedu kārtā pārvietoti vai nelikumīgi deportēti uz Krievijas teritoriju vai teritorijām, kuras uz laiku kontrolē vai okupē Krievija, jo īpaši bērnus.
I.Lībiņa-Egnere uzsvēra: “Latvija savā prezidentūrā meklēs risinājumus, kā koordinēt kopīgus starptautiskās sabiedrības centienus atbrīvot visus civiliedzīvotājus, it īpaši bērnus, kas ir piespiedu kārtā pārvietoti vai nelikumīgi deportēti uz Krieviju vai tās okupētajām teritorijām. Mums ir jārīkojas kopā, lai Ukrainā nolaupītos bērnus atvestu mājās.”
Pirms gada Eiropas Padome kļuva par pirmo starptautisko organizāciju, kas izslēdza Krieviju no dalības, bet šobrīd nepieciešams vēl lielāks atbalsts Ukrainai, brīfingā uzsvēra ministre. Tāpat nepieciešams izveidot īpašu tribunālu par agresijas noziegumiem un zaudējumu reģistru kā daļu no kara agresijas kompensācijas mehānisma.
Prezidentūras ietvaros Tieslietu ministrija aktīvi iesaistīsies nacionālo prioritāšu ieviešanā, pirmkārt, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Eiropā, īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes veicināšana. Otrkārt, vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās programmas veicināšanā un, treškārt, Eiropas Padomes reformu virzībā, tostarp EP samita lēmumu ieviešanā.