Sociālās korekcijas sistēmas turpmākā attīstība un Bērnu un jauniešu drošās mājas izveide, pašvaldību administratīvo komisiju darbības pārveide, savlaicīga bērnu un jauniešu risku mazināšana, kā arī kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveide bija četri galvenie jautājumi, kurus 12. augustā ikgadējās sarunās pārrunāja Tieslietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Tieslietu ministrija uzsver, ka valsts un pašvaldību cieša sadarbība ir būtiska ne tikai jaunu risinājumu izstrādē, bet arī tam, lai tie praksē būtu īstenojami un cilvēkiem saprotami. Īpaša uzmanība sarunās pievērsta bērnu un jauniešu drošībai un tam, kā palīdzību nodrošināt gan ļoti sarežģītās situācijās, gan daudz agrāk, pirms problēmas ir samilzušas.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns: “Bērna drošību nevaram sākt sargāt tikai brīdī, kad problēmas jau ir samilzušas un nepieciešama visintensīvākā iejaukšanās. Mūsu kopīgajam mērķim jābūt pamanīt riskus laikus un nodrošināt bērnam un ģimenei nepieciešamo palīdzību pēc iespējas agrāk. Te izšķiroša ir valsts un pašvaldību sadarbība. Savukārt tiem bērniem un jauniešiem, kuru uzvedības riski jau apdraud viņus pašus vai apkārtējos, valstij ir jāspēj nodrošināt droša vide, profesionāla palīdzība un reāla iespēja mainīt savu dzīves ceļu.”
Bērnu un jauniešu drošā māja
Viens no sarunu jautājumiem bija sociālās korekcijas sistēmas turpmākā attīstība un Bērnu un jauniešu drošās mājas izveide. To plānots veidot Laktas ielā Rīgā, bijušā Brasas cietuma teritorijā. Būvniecībai nepieciešami aptuveni 11,8 miljoni eiro, Pēc finansējuma nodrošināšanas būvniecības cikls paredzēts aptuveni trīs gadus, un Drošās mājas darbības sākums pašlaik plānots 2029. gadā. Drošā māja paredzēta kā galējais risinājums situācijās, kad bērna uzvedība rada reālus draudus viņam pašam vai citiem un līdzšinējie palīdzības līdzekļi nav bijuši pietiekami. Līdz tās izveidei augsta riska bērniem jau tiek nodrošināts īpašs sociālās uzvedības korekcijas pakalpojums sadarbībā ar nodibinājumu “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”.
Pašvaldību administratīvo komisiju darbības pārveide
Puses pārrunāja arī pašvaldību administratīvo komisiju turpmāko darbību. Pēc Valsts kontroles 2025. gada revīzijas Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa, kas strādā pie administratīvo komisiju kompetences izslēgšanas no likumiem. Tieslietu ministrijas pašreizējais priekšlikums paredz, ka komisijas administratīvā pārkāpuma procesā varētu darboties līdz pašvaldības noteiktam datumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 1. jūlijam. Nepieciešamos likumu grozījumu projektus plānots sagatavot 2026. gada rudenī vai ziemā. Vienlaikus bērnu lietām tiek veidots atsevišķs risinājums. Darba grupas līdzšinējie secinājumi paredz saglabāt vairāku jomu speciālistu kopīgu darbu, vienlaikus skaidrāk nosakot institūcijas uzdevumus, pilnvaras, speciālistiem nepieciešamās zināšanas un prasmes un pārskatot bērniem piemērojamo audzinošo līdzekļu iedarbīgumu. Līdz jaunās kārtības ieviešanai pašvaldību komisijas darbu turpinās.
Savlaicīga bērnu un jauniešu risku mazināšana
Atsevišķa uzmanība sarunās tika pievērsta pašvaldību iespējām savlaicīgi pamanīt un mazināt bērnu un jauniešu uzvedības riskus. Tieslietu ministrija uzsver, ka Drošā māja ir paredzēta jau ļoti sarežģītām situācijām, tādēļ galvenais uzdevums ir palīdzību bērnam un ģimenei nodrošināt daudz agrāk. Tieslietu ministrija norādīja uz pieciem praktiskiem virzieniem, kuros jāstrādā: dažādu iestāžu sadarbība darbā ar bērnu un ģimeni, sociālo pakalpojumu pieejamība, izglītības iestāžu iesaiste agrīnā risku pamanīšanā, atbalsts ģimenēm un jauniešiem, kā arī preventīvs darbs vietējās kopienās.
Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveide
Ceturtais sarunu jautājums bija kadastrālās vērtēšanas pilnveide. Tieslietu ministrija informēja pašvaldības par līdz šim padarīto jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izveidošanā. Tieslietu ministrijas mērķis ir nevis uzlabot jau morāli novecojušo šī brīža kadastrālās vērtēšanas metodiku, bet gan piedāvāt pavisam jaunu, uz mūsdienu liela apjoma datu apstrādes principiem balstītu kadastrālās vērtēšanas modeli, kas daudz precīzāk spēs novērtēt nekustamā īpašuma vērtību. Darbs pie šī modeļa izstrādes vēl turpinās, Tieslietu ministrija līdz 2027. gada 15. maijam plāno iesniegt Ministru kabinetā kadastrālo vērtēšanu regulējošos tiesību aktu projektus.