Tieslietu ministrijas nozīmīgākie paveiktie darbi valdības 100 dienās

M.Kučinska valdības 100 dienās (no 2016.gada 11.februāra līdz 2016.gada 20.maijam) Tieslietu ministrija paveikusi vairākus nozīmīgus darbus tieslietu sistēmas stiprināšanai: Ieviestas OECD rekomendācijas pretkorupcijas jomā, veikti grozījumi efektīvākai cīņai pret ēnu ekonomiku, sagatavotas vadlīnijas, kā arī turpināts darbs pie juridiskās palīdzības nodrošināšanas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs, kā arī uzsākta efektīvāka maksātnespējas procesu kontrole un uzraudzība.   1. Efektīvāka cīņa ar ēnu ekonomiku un tās īpatsvara samazināšana Lai efektīvi cīnītos ar ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, 2016. gada martā un aprīlī stājās spēkā Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi, attiecīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Jaunu atsevišķu administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvu noteikšana tieši par aplokšņu algu izmaksāšanu nodrošinās efektīvāku šādu likumpārkāpumu atklāšanas, izmeklēšanas un pierādīšanas darbu, cīņa ar “aplokšņu algu” izmaksātājiem dos pozitīvus rezultātus. Aplokšņu algu izmaksātājus varēs efektīvāk saukt pie atbildības, mazināsies nesodāmības sajūta, un samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Jaunajām tiesību normām būs arī preventīva nozīme, veicinot atalgojuma sistēmas sakārtošanu un godīgu konkurenci starp uzņēmējiem. Ieguvēji būs godīgie uzņēmēji, darbinieki un valsts kopumā. 2. Pasākumi Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību un interešu aizsardzībai ārvalstīs Lai paplašinātu informatīvo un juridisko palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem saistībā ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs, 2016. gada februārī Tieslietu ministrija izstrādājusi vadlīnijas bērnu tiesību aizsardzībai Apvienotajā Karalistē un turpina darbu pie vadlīnijām par bērnu tiesību aizsardzību Īrijā, Norvēģijā un Vācijā. Vadlīnijas paredzētas, lai ieteikumu un padomu veidā informētu Latvijas ģimenes, par to, kas jāņem vērā bērnu interešu aizsardzībai, pārceļoties uz dzīvi šajā valstī, kā arī novērstu gadījumus, kad ārvalstu dienesti šķīruši bērnus no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm dažādu pārkāpumu dēļ. Savukārt 2016. gada 17. maijā  Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas ziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. 3. Maksātnespējas procesu sistēmiska kontrole un uzraudzība Izstrādāta un ieviesta jauna maksātnespējas procesa administratoru darbības pārskatu elektroniskās uzraudzības sistēma. Jaunā sistēma nodrošinās iespēju elektroniski apstrādāt un analizēt iesniegtos administratoru darbības pārskatus, tādējādi efektīvāk uzraugot katru maksātnespējas procesu. Tāpat sistēma ļaus elektroniski kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus – procesa ilgums, kreditoru līdzekļu atgūstamība, procesa izmaksas, administratora atlīdzība. Šādas sistēmas ieviešana ir būtisks solis stingrākas maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības sistēmas ieviešanā, maksātnespējas jomas sakārtošanā, un procesu caurskatāmības nodrošināšanā.  (Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.247 “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību” stājušies spēkā 2016. gada 30. aprīlī) 4. Latvija apliecina gatavību pildīt OECD pretkukuļošanas standartus un cīnīties pret korupciju Lai OECD Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis varētu sniegt savu izvērtējumu Latvijas sasniegtajam progresam kukuļošanas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos, 2016. gada 17. martā Latvijas delegācija tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā sniedza ziņojumu par Latvijas ieguldīto darbu un ieviestajām rekomendācijām,  kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas. Izpildot OECD rekomendācijas attiecībā uz pretkorupcijas jomu,  tika būtiski pilnveidotas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan cīņu ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī būtiski paaugstināti maksimālie naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem. Minētās reformas ne tikai nodrošināja Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD rekomendācijām, bet arī veicināja to piemērošanu, tā, piemēram, grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā attiecībā uz juridiskās personas atbildību kalpoja kā spēcīgs impulss tiesībsargājošām iestādēm plašāk izmantot šo svarīgo krimināltiesisko instrumentu, piemērojot juridiskām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, tādējādi veicinot taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītas juridiskās personas. Pateicoties iesaistīto institūciju atsaucībai un ieguldītajam darbam, izdevās panākt būtisku progresu, nodrošinot visu izteikto rekomendāciju izpildi noteiktajā laikā, vienlaicīgi nodrošinot veikto pasākumu kvalitāti un ilgtspēju, ko ļoti atzinīgi ir novērtējušas OECD komitejas. 2016. gada 14. aprīlī  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) par Latvijas gatavību pievienoties OECD sniedza pozitīvu viedokli, kas bija viens no nosacījumiem lēmumam par Latvijas uzaicināšanu iestāties OECD.