Informācija presei
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sveic Egilu Levitu grāmatas "Valstsgriba" atklāšanā
Kā vēsta Egila Levita grāmatas "Valstsgriba" apakšvirsraksts "Idejas un domas Latvijai 1985-2018", Latvijas valstsgriba atdzima jau 1985. gadā, laikā, ko mēs saucam par Trešo atmodu. Pagājušos 34 gados ir izdarīts daudz, lai mēs pamatoti varētu lepoties ar savu valsti. Demokrātija un tiesiskums ir vērtības, uz kurām katra valsts ir tikai ceļā, bet nekad nevar šo apvārsni sasniegt pilnībā. Arī Latvija ir nemitīgā ceļā uz aizvien pilnīgāku valsti. Lai arī ko teiktu pesimisti un tie, kas mūsu valsti grib noniecināt, mums ir daudz pierādījumu tam, ka Latvija ir izdevusies valsts. Latvija nav nejauša valsts. Latvijas robežas nav kartē ievilktas ar lineālu. Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Latvija nav jauna valsts. Latvija ir nu jau vairāk kā 100 gadus pastāvoša valsts. 1918. gadā Latvijas teritorijā tika nodibinātas veselas trīs valstis. Latvijas tauta savu piekrišanu un atbalstu deva tai valstij, kuras pamatā liktas demokrātijas vērtības un tiesiskas valsts vērtības. Jo tāda bija un ir  Latvijas tautas valstsgriba. Latvija nav vāja valsts. 20.gs. tā pārdzīvojusi vairākas okupācijas un totalitāros režīmus. Valstis, kas īstenoja šos režīmus, vairs nepastāv. Bet Latvija turpina pastāvēt. Pastāvēt kā demokrātiska un tiesiska valsts. Latvija  ļoti īsā laika posmā  ir spējusi transformēt tiesību sistēmu, atgriežoties no padomju tiesību loka romāņu-ģermāņu tiesību lokā. Latvijas tiesību sistēma nav post-padomju tiesību sistēma. Latvijas Satversme un Latvijas likumi pilnībā atbilst mūsdienīgas, demokrātiskas Eiropas valsts tiesību sistēmām, kas ciena Eiropā gadsimtu gaitā nostiprinātās un pārbaudītās juridiskās vērtības un cilvēka pamattiesības. Mums ir pārdomāts un stabils Valsts pārvaldes iekārtas likums, mums ir efektīvs un mūsdienīgs Administratīvā procesa likums, mums ir administratīvās tiesas, kas nostiprināja jaunu tiesas spriešanas kultūru un standartu Latvijā. Visu nupat pieminēto Latvijas valsts un Latvijas tiesību sistēmas sasniegumu vienojošais elements ir Egila Levita drosmīgā, pragmatiskā un ķirurģiski precīzā juridiskā doma. Savukārt par to, kā veidojās notikumi un kā raisījās idejas, lai Latvija varētu kļūt par tādu valsti, kāda tā ir šodien, mēs varēsim izlasīt šajā grāmatā. Taču šajā grāmatā nebūt nav apkopts viss, ko Egils Levits ir spējis dot Latvijas tiesību sistēmai un arī Eiropas tiesību izpratnes padziļināšanai un paplašināšanai. Paldies grāmatas autoram, par to, ka ar saviem rakstiem, runām un darbiem nu jau vairākām juristu paaudzēm nekļūdīgi norādījis ceļu demokrātiskas, tiesiskas un Eiropeiskas valsts virzienā.