Informācija presei
TM: stingrāk uzraudzīs šķīrējtiesu darbu
Ceturtdien, 6. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem “Šķīrējtiesu likumā” ar mērķi veicināt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kvalitāti, stiprinot uzraudzības mehānismus, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir gandarīts par priekšlikumu virzību un Saeimas deputātu vienprātīgu atbalstu: „Stingrākas prasības un uzraudzība nodrošinās efektīvāku un kvalitatīvāku šķīrējtiesu darbību, kā arī sekmēs taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu un šķīrējtiesas procesa kvalitātes uzlabošanos. Tam būs nozīmīga loma arī Latvijas tautsaimniecības attīstībai labvēlīgas tiesiskās vides veidošanā”. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā paredz pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Šī adrese arī izmantojama saziņai ar pastāvīgo šķīrējtiesu, tādējādi novēršot tos gadījumus, kad šķīrējtiesa nav sasniedzama un atrodama. Savukārt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai, izņemot gadījumu, ja telpas pieder šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja pārreģistrācijas periodā netiks izpildītas likuma prasības vai šķīrējtiesa nebūs sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietas adresē, tas būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra.  Grozījumi nosaka, ka turpmāk pastāvīgās šķīrējtiesas mājaslapas adrese būs jānorāda reglamentā. Mājaslapā saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu ir norādama, piemēram, apmeklētāju pieņemšanas kārtība, informācija par šķīrējtiesas procesa izmaksām un šķīrējtiesas reglamentu, kā arī šķīrējtiesas tiesnešiem. Minētā informācija ir būtiska, lai personas varētu izdarīt pārdomātu un izsvērtu izvēli par strīda nodošanu kādai no pastāvīgajām šķīrējtiesām. Tomēr liela daļa no šķīrējtiesām, neskatoties uz likuma prasību, mājaslapu nav izveidojušas vai tās adrese nav zināma. Ievērojot minēto, ar grozījumiem paredzēts, ka informācija par mājaslapu (interneta vietnes adrese) turpmāk būs norādāma reglamentā un uzraudzību pār šīs likuma prasības īstenošanu veiks Uzņēmumu reģistrs. Norādāms, ka šīs prasības neievērošana būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra. Likumprojekts paredz arī izmaiņas attiecībā uz šķīrējtiesnešiem, ietverot likumā mehānismu, kas ļaus efektīvāk kontrolēt šķīrējtiesnešu piederību ne vairāk kā trim šķīrējtiesām. Proti, ir paredzēts, ka šķīrējtiesneša personas kods būs viena no obligāti norādāmajām un Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajām ziņām. Šādā veidā būs iespējams nepārprotami identificēt vai kāda no personām nav pārkāpusi likumā noteikto ierobežojumu – neatrasties vairāk kā triju šķīrējtiesu tiesnešu sarakstos. Plānots, ka pēc nepieciešamo Uzņēmuma reģistra sistēmu pielāgojumu veikšanas, šāda kontrole tiks veikta automatizēti. Ja tiks konstatēts pārkāpums un šķīrējtiesas dibinātājs konstatēto trūkumu nebūs novērsis, tad saskaņā ar grozījumiem būs pamats Uzņēmumu reģistram lemt par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Likumprojekts nosaka pienākumu šķīrējtiesu reģistrā esošajām šķīrējtiesām veikt pārreģistrāciju līdz 2017. gada 1. martam, pierādot atbilstību likumā noteiktajām papildus prasībām. Šķīrējtiesas, kas nebūs veikušas pārreģistrāciju, tiks izslēgtas no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra.