21. augustā Valmieras cietumā notika “Atvērto durvju diena” darba devējiem, kurās eksperti, valsts un pašvaldību institūciju, darba devēju organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvji diskutēja par cietuma lomu sabiedrības drošības stiprināšanā un ieslodzīto sekmīgas atgriešanās sabiedrībā veicināšanā. “Atvērto durvju diena” tika organizētas ar ESF+ līdzfinansētā projekta “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem” atbalstu.
Teksts Mūsdienīga pieeja ieslodzījuma vietu darbībai arvien skaidrāk apliecina, sabiedrības drošība nav panākama tikai ar likumpārkāpēju izolāciju. Tā balstās cilvēka uzvedības pārmaiņās un veiksmīgā atgriešanās procesā sabiedrībā, kur būtiska loma ir ne tikai ieslodzījuma vietām, bet arī plašam sociālā atbalsta tīklam.
Resocializācija ir mērķtiecīgs process, kura centrā ir cilvēka spēja pēc soda izciešanas dzīvot likumpaklausīgu un stabilu dzīvi.
“Lai cilvēks pēc atbrīvošanas varētu veiksmīgi atgriezties darba tirgū, būtiska ir arī darba devēju gatavība lauzt stereotipus un vērtēt cilvēku pēc viņa prasmēm, motivācijas un vēlmes strādāt, nevis tikai pēc pagātnes. Tāpēc šodien bija īpaši svarīgi tikties ar darba devējiem, uzklausīt arī viņu redzējumu un pārrunāt, kas nepieciešams veiksmīgas sadarbības veidošanai. Šādas tikšanās noteikti būtu jāturpina arī nākotnē,” uzsver Valmieras cietuma priekšnieks Indulis Ceriņš.
Pieeja, kas balstīta tikai uz kontroli un izolāciju, nespēj nodrošināt ilgtspējīgus rezultātus, tādēļ nepieciešama pāreja uz modeli, kas veicina iekšēju atbildību. Tas nozīmē aktīvu ieslodzītā iesaisti savā attīstības procesā – attīstot prasmes, pieņemot lēmumus un mācoties uzņemties atbildību par savu rīcību.
“Resocializācija ir mērķtiecīgs process, kura rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ieslodzījuma laikā panāktajām pārmaiņām ir turpinājums arī pēc atbrīvošanas. Mēs varam palīdzēt cilvēkam attīstīt prasmes, mainīt uzvedības modeļus un uzņemties lielāku atbildību, taču veiksmīgākai integrācijai atpakaļ sabiedrībā ir nepieciešams arī darbs, dzīvesvieta un atbalsta sistēma kopumā,” uzsver Valmieras cietuma Resocializācijas daļas priekšniece Tatjana Ļudvikova.
Vienlaikus īpaši tiek uzsvērts, ka resocializācija nebeidzas brīdī, kad persona pamet ieslodzījuma vietu. Izšķirošs ir pārejas posms uz dzīvi sabiedrībā, kas prasa koordinētu un nepārtrauktu atbalstu. Cilvēks atgriežas kopienā, darba tirgū, kur viņa turpmākās dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka pieejamais atbalsts.
Tāpēc “Atvērto durvju dienu” ietvaros notika arī ekspertu diskusija “Darbs nākamajā dienā pēc atbrīvošanas: modelis darba attiecību uzsākšanai”, kuras laikā eksperti diskutēja par efektīvāko sadarbības modeli starp darba devēju un darba ņēmēju gan ieslodzījuma laikā, gan pēc personas atbrīvošanas.
Diskusijā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Valmieras cietuma Resocializācijas daļas priekšniece Tatjana Ļudvikova, ESF+ projekta DARI vadītājs Māris Luste un Rīgas reģionālas filiāles karjeras konsultante Dace Zvirgzda. Dalībnieki uzsvēra, ka resocializācija ir kopīgs uzdevums, kur būtiska loma ir gan pašvaldībām, gan darba devējiem, gan sociālajiem dienestiem un nevalstiskajām organizācijām, nodrošinot atbalstu mājokļa, nodarbinātības, sociālo prasmju un sabiedrības pieņemšanas jomās.
Lai mazinātu atkārtotas noziedzības riskus, būtiska ir cieša sadarbība starp dažādām institūcijām. Sociālie dienesti nodrošina atbalstu mājokļa, sociālo prasmju un pamatvajadzību risināšanā. Nodarbinātības veicināšanas institūcijas un darba devēji sniedz iespēju integrēties darba tirgū, kas ir viens no galvenajiem stabilas dzīves priekšnosacījumiem. Savukārt nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie piedāvā individuālu atbalstu, mentoringu un iespējas attīstīt sociālās prasmes.
Šāda pieeja veido tā saukto resocializācijas ekosistēmu – vidi, kurā katra iesaistītā puse pilda nozīmīgu lomu. Sociālie dienesti, darba devēji, nevalstiskās organizācijas un kopiena kopumā nav tikai novērotāji, bet gan pilntiesīgi procesa dalībnieki.
“Apmācībās būtiskākais ir ne tikai iemācīt konkrētas profesionālās prasmes, bet arī parādīt, ka iegūtās zināšanas var kļūt par reālu pamatu turpmākajai darba dzīvei. Savā pieredzē redzu, ka iespēja apgūt praktiskas iemaņas rada interesi un motivāciju mācīties, īpaši tad, ja cilvēks saprot, kur un kā šīs prasmes varēs vēlāk izmantot,” Dainis Jansons, Jelgavas tehnikuma pasniedzējs.
“Atvērto durvju dienu” ietvaros darba devēji iepazinās ar ieslodzījuma vietu darba vidi, nodarbinātības iespējām un resocializācijas procesu, kā arī diskutēja par turpmākās sadarbības iespējām. Pasākuma mērķis bija veicināt darba devēju iesaisti un stiprināt sadarbību, lai arvien vairāk cilvēku pēc atbrīvošanas varētu veiksmīgi uzsākt darba gaitas un pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā.
Ierakstu no semināra var noskatīties Tieslietu ministrijas Youtube kontā: https://www.youtube.com/watch?v=RGsDGU8Kux8
Ieslodzījuma vietu pārvalde īsteno ESF+ līdzfinansētu projektu “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem”. Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgas uzvedības riskus notiesātajiem ieslodzījuma vietās, tādējādi radot priekšnoteikumus personas nodarbināmībai un veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos.