26. augustā ledāja sabrukums Nepālā prasīja vairāk nekā 1000 personu dzīvību, bet vairāk nekā 4700 cilvēku pazuduši bez vēsts. Starp pazudušajiem ir arī Latvijas valstspiederīgie. Tieslietu ministrija sagatavojusi skaidrojumu par Latvijas tiesību piemērošanu pazudušas personas gadījumā un tuvinieku iespējamo rīcību.
Personas pazušana pati par sevi neizbeidz tās tiesības un īpašuma tiesības.
Tuvinieki iespēju robežās apzina bezvēsts pazudušā saistības un mantu.
Ja bezvēsts pazudusī persona iepriekš izsniegusi pilnvaru, šīs pilnvarojums joprojām ir spēkā. Pilnvarnieks rīkojas saskaņā ar pilnvaru. Ja tuviniekiem rodas nepieciešamība pārbaudīt pilnvarojuma esību, tad ar iesniegumu jāvēršas Latviajs Zvērinātu notāru padomē.
Tuvinieki vai cita persona var uzņemties vest pazudušās personas lietas atbilstoši tās interesēm un apstākļos, kuros var pieņemt, ka persona, ja tai būtu bijusi iespēja izteikt savu gribu, šādai rīcība būtu piekritusi, lai nodrošinātu pazudušās personas mantas aizsardzību un tiesību aizskārumu novēršanu. Tādējādi pastāv tiesisks pamats gan neatliekamu maksājumu veikšanai pazudušās personas vietā, gan tai pienākošos maksājumu iekasēšanai, piemēram, īres maksas saņemšanai par izīrētu īpašumu.
Kamēr persona nav izsludināta par mirušu, var būt nepieciešams nodrošināt tās tiesību pārstāvību un mantas pārvaldību.
Ja persona, atstājot pastāvīgo dzīvesvietu, nav atstājusi pilnvarnieku, tās tiesības noteiktos gadījumos var pārstāvēt nepilnvarots lietvedis (Civillikuma 370. pants).
Neuzdotā lietvedība pieļaujama, ja lietvedis citas personas lietas uzņemas vest atbilstoši tās patiesajām interesēm un apstākļos, kuros var pieņemt, ka persona, ja tai būtu bijusi iespēja izteikt savu gribu, šādai vietniecībai būtu piekritusi (Civillikuma 2325. pants). Piemēram, ikdienas maksājumu segšana vai īres maksas iekasēšana u.tml.
Lai nodrošinātu personas tiesību vai mantas aizsardzību pret trešo personu prasījumiem, tiesa var nodibināt aizgādnību pār pazudušās personas mantu (Civillikuma 371. pants).
Pieteikumu par aizgādnības nodibināšanu var iesniegt persona, kas ieinteresēta pazudušās personas mantas saglabāšanā vai tās tiesību aizstāvēšanā, kā arī prokurors. Pieteikums iesniedzams tiesā pēc pazudušās personas pēdējās dzīvesvietas.
Pieteikumā jānorāda ziņas par personas prombūtnes apstākļiem, mantas atrašanās vietu un citi apstākļi, kas pamato aizgādnības nepieciešamību (Civilprocesa likuma 278.–279. pants).
Ja tiesa atzīs aizgādnības nodibināšanu par nepieciešamu, pēc sprieduma stāšanās spēkā tas tiek nosūtīts bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai (Civilprocesa likuma 280. pants).
Aizgādņa uzdevums ir apsargāt un pārvaldīt promesošās personas mantu.
Aizgādnis nekļūst par šīs mantas īpašnieku, bet to pārvalda pazudušās personas interesēs (Civillikuma 372. un 927. pants). Aizgādnim jāsastāda uzticētās mantas saraksts un ik gadu jāsniedz bāriņtiesai norēķins par tās pārvaldību (Civillikuma 373. pants).
Aizgādnība pār promesošās personas mantu izbeidzas, ja:
tiesa personu izsludina par mirušu (Civillikuma 375. pants).
Pazudušas personas dalība kapitālsabiedrībā
Personas pazušana pati par sevi neizraisa tai piederošo SIA kapitāla daļu pāreju citai personai.
Ar kapitāla daļām saistītās dalībnieka tiesības personas prombūtnes laikā īstenojamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tostarp izmantojot pārstāvības un aizgādnības institūtus.
Dalībnieks dalībnieku sapulcē var piedalīties ar pārstāvja starpniecību; personai, kura dalībnieku pārstāv uz likuma pamata, atsevišķa pilnvara nav nepieciešama (Komerclikuma 212. panta trešā daļa).
Ja pazudusī persona ir valdes loceklis un tās prombūtne ietekmē sabiedrības pārvaldību, sabiedrības dalībnieki var lemt par nepieciešamajiem risinājumiem sabiedrības darbības nodrošināšanai, tostarp par valdes sastāvu un pārstāvības kārtību (Komerclikuma 210., 223. un 224. pants).
Ja ir pamats uzskatīt, ka pazudusī persona nokļuvusi nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par to nav saņemtas ziņas, ieinteresētās personas var lūgt tiesu personu izsludināt par mirušu (Civillikuma 378. panta 2. punkts).
Pieteikumu var iesniegt ieinteresētā persona, bet, ja tādas nav, – pazudušās personas mantas aizgādnis vai prokurors (Civillikuma 377. pants). Pieteikums iesniedzams tiesā pēc pazudušās personas pēdējās zināmās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 282. pants).
Pieteikumā jānorāda pazudušās personas identificējošā informācija un ziņas par tās pazušanu, tostarp:
Lietu par personas izsludināšanu par mirušu tiesa izskata, piedaloties prokuroram (Civilprocesa likuma 285. pants). Ja tiesa atzīst pieteikumu par pamatotu, tā taisa spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu. Ja iespējams noteikt personas pieņemamo nāves dienu, tā norādāma spriedumā. Ja pieņemamo nāves dienu noteikt nav iespējams, par nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesai (Civilprocesa likuma 286. pants).
Izsludināšanas par mirušu tiesiskās sekas
Ja izsludinātā persona vēlāk atgriežas
Informācija par mantojuma lietas uzsākšanas procesu pieejama Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnē.
Datu valsts inspekcija skaidro: Vai personas datus drīkst izsniegt, lai nokārtotu bezvēsts pazuduša cilvēka saistības?
Ja cilvēks ir atzīts par bezvēsts pazudušu un nav zināms, kad un vai ar viņu būs iespējams atkal sazināties, radiniekiem, partneriem vai citiem tuviniekiem var rasties nepieciešamība risināt dažādus praktiskus jautājumus par pazuduša cilvēka saistību kārtošanu. Piemēram, ir jāapmaksā cilvēka rēķini, jāveic kredīta maksājumi, jāpārvalda viņa manta, jākārto ar īpašumu saistīti jautājumi vai jāizpilda citas saistības, kuras cilvēks savas prombūtnes dēļ pats nevar izpildīt. Lai šos jautājumus varētu risināt, var būt nepieciešams saņemt un apstrādāt ar pazudušo personu saistītu informāciju, tostarp personas datus, piemēram, pazudušajai personai adresētus rēķinus, maksājumu uzdevumus vai informāciju par pienākumiem, kas veicami saistībā ar tās īpašumu.
Šādos apstākļos personas datu apstrādes tiesiskais pamats var būt leģitīmas intereses (Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts). To var piemērot gan cilvēkam, kas lūdz izsniegt informāciju, gan pakalpojuma sniedzējam, kuram ir līgumiskās attiecības ar pazudušo personu un kas sagaida noteiktu maksājumu veikšanu. Tas nozīmē, ka konkrētajā situācijā personas datu izsniegšana var būt pieļaujama, ja tie ir nepieciešami, lai nokārtotu ar pazudušo cilvēku saistītus jautājumus. Piemēram, lai apmaksātu rēķinus, veiktu kredīta maksājumus vai izpildītu citas saistības un tādējādi izvairītos no parāda, līgumsoda vai citām nelabvēlīgām sekām.
Pirms informācijas nodošanas pakalpojuma sniedzējam jāpārliecinās par pieprasītāja identitāti un jāpārbauda, vai cilvēkam tiešām ir piešķirts bezvēsts pazudušas personas statuss. Tāpat ir jāsaņem apliecinājums, ka pieprasītājam ir saistība ar pazudušo cilvēku. Šim nolūkam var izmantot, piemēram, Valsts policijas izdotu izziņu, kas apliecina, ka persona ir bezvēsts pazudusi. Ja nav cita dokumenta, kas apliecina konkrētas personas tiesības rīkoties pazudušā vārdā, šāda izziņa kopā ar pieprasītāja apliecinājumu par saistību ar pazudušo personu var būt pietiekama, lai pakalpojuma sniedzējs izvērtētu, vai nepieciešamo informāciju var izsniegt.
Šādā situācijā pakalpojuma sniedzējs var uzskatīt, ka personas datu izmantošana ir pamatota, ja informācija ir nepieciešama, lai nokārtotu pazudušās personas steidzamos praktiskos un finansiālos jautājumus. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro datu minimizācijas princips, proti, izsniedzamās informācijas apjomam jābūt samērīgam ar konkrēto mērķi – jāsniedz tikai tā informācija, kas konkrētajā situācijā ir nepieciešama, lai saistības nokārtotu.
Papildus Civillikumā paredzētajai rīcībai tuviniekiem var būt pieejams arī pašvaldības atbalsts, piemēram, finansiāla palīdzība vai psiholoģiskais atbalsts. Par atbalsta iespējām jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā.