Latvijas tiesību piemērošana pazudušas personas gadījumā

Personas pazušana pati par sevi neizbeidz tās tiesības un īpašuma tiesības. 

Kamēr persona nav izsludināta par mirušu, var būt nepieciešams nodrošināt tās tiesību pārstāvību un mantas pārvaldību. 

Ja persona, atstājot pastāvīgo dzīvesvietu, nav atstājusi pilnvarnieku, tās tiesības noteiktos gadījumos var pārstāvēt nepilnvarots lietvedis (Civillikuma 370. pants). 

Neuzdotā lietvedība pieļaujama, ja lietvedis citas personas lietas uzņemas vest atbilstoši tās patiesajām interesēm un apstākļos, kuros var pieņemt, ka persona, ja tai būtu bijusi iespēja izteikt savu gribu, šādai vietniecībai būtu piekritusi (Civillikuma 2325. pants). Piemēram, ikdienas maksājumu segšana vai īres maksas iekasēšana u.tml.

Ja nepilnvarota lietveža nav vai neuzdotā lietvedība konkrētajā gadījumā nav pieļaujama (piemēram, darbībās ar trešajām personām – kredītiestādē u.tml.), bet personas tiesību vai mantas aizsardzība ir nepieciešama, tiesa var nodibināt aizgādnību pār pazudušās personas mantu (Civillikuma 371. pants). 

Pieteikumu par aizgādnības nodibināšanu var iesniegt persona, kas ieinteresēta pazudušās personas mantas saglabāšanā vai tās tiesību aizstāvēšanā, kā arī prokurors. 

Pieteikums iesniedzams tiesā pēc pazudušās personas pēdējās dzīvesvietas. 

Pieteikumā jānorāda ziņas par personas prombūtnes apstākļiem, mantas atrašanās vietu un citi apstākļi, kas pamato aizgādnības nepieciešamību (Civilprocesa likuma 278.–279. pants).

Ja tiesa atzīst aizgādnības nodibināšanu par nepieciešamu, pēc sprieduma stāšanās spēkā tas tiek nosūtīts bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai (Civilprocesa likuma 280. pants). 

Aizgādņa uzdevums ir apsargāt un pārvaldīt promesošās personas mantu. 

Aizgādnis nekļūst par šīs mantas īpašnieku, bet to pārvalda pazudušās personas interesēs (Civillikuma 372. un 927. pants). 

Aizgādnim jāsastāda uzticētās mantas saraksts un ik gadu jāsniedz bāriņtiesai norēķins par tās pārvaldību (Civillikuma 373. pants).

Aizgādnība pār promesošās personas mantu izbeidzas, ja: 

• persona atgriežas; 

• persona pati dod rīkojumus par savas mantas pārvaldību; 

• tiek saņemtas noteiktas ziņas par personas nāvi; 

• tiesa personu izsludina par mirušu (Civillikuma 375. pants).

Personas pazušana pati par sevi neizraisa tai piederošo SIA kapitāla daļu pāreju citai personai. 

Ar kapitāla daļām saistītās dalībnieka tiesības personas prombūtnes laikā īstenojamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tostarp izmantojot pārstāvības un aizgādnības institūtus. 

Dalībnieks dalībnieku sapulcē var piedalīties ar pārstāvja starpniecību; personai, kura dalībnieku pārstāv uz likuma pamata, atsevišķa pilnvara nav nepieciešama (Komerclikuma 212. panta trešā daļa). 

Ja pazudusī persona ir valdes loceklis un tās prombūtne ietekmē sabiedrības pārvaldību, sabiedrības dalībnieki var lemt par nepieciešamajiem risinājumiem sabiedrības darbības nodrošināšanai, tostarp par valdes sastāvu un pārstāvības kārtību (Komerclikuma 210., 223. un 224. pants).

Ja pazudusī persona nokļuvusi nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par to nav saņemtas ziņas, ieinteresētās personas var lūgt tiesu personu izsludināt par mirušu (Civillikuma 378. panta 2. punkts). 

Pieteikumu var iesniegt ieinteresētā persona, bet, ja tādas nav, – pazudušās personas mantas aizgādnis vai prokurors (Civillikuma 377. pants). 

Pieteikums iesniedzams tiesā pēc pazudušās personas pēdējās zināmās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 282. pants).

Pieteikumā jānorāda pazudušās personas identificējošā informācija un ziņas par tās pazušanu, tostarp: 

• vārds un uzvārds; 

• personas kods, ja tas zināms; 

• dzimšanas gads; 

• laiks, kad persona atstājusi dzīvesvietu; 

• laiks, kad saņemtas pēdējās ziņas par personu; 

• ja iespējams, dzimšanas vieta, vecāku vārds un uzvārds un citas zināmās ziņas (Civilprocesa likuma 283. pants).

Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj par paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 

Pazudušajai personai tiek dots triju mēnešu termiņš, lai ierastos tiesā vai paziņotu savu atrašanās vietu. 

Personas, kurām zināma pazudušās personas atrašanās vieta vai nāve, tiek aicinātas šajā termiņā par to informēt tiesu (Civilprocesa likuma 284. pants).

Lietu par personas izsludināšanu par mirušu tiesa izskata, piedaloties prokuroram (Civilprocesa likuma 285. pants). 

Ja tiesa atzīst pieteikumu par pamatotu, tā taisa spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu. 

Ja iespējams noteikt personas pieņemamo nāves dienu, tā norādāma spriedumā. 

Ja pieņemamo nāves dienu noteikt nav iespējams, par nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesai (Civilprocesa likuma 286. pants).

Pēc sprieduma stāšanās spēkā tas tiek nosūtīts dzimtsarakstu nodaļai personas nāves reģistrēšanai un paziņojuma publicēšanai “Latvijas Vēstnesī” (Civilprocesa likuma 286. panta ceturtā un piektā daļa). 

Ar personas izsludināšanu par mirušu ar tās mantu un mantojumu saistītie jautājumi turpmāk risināmi vispārējā normatīvajā kārtībā. 

Ja pirms tam bija nodibināta aizgādnība pār personas mantu, tā izbeidzas (Civillikuma 375. panta 3. punkts). 

Mantojuma lieta uzsākama pie zvērināta notāra, iesniedzot mantošanas iesniegumu (Notariāta likuma 250. un 252. pants).

Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, vēlāk ierodas vai tiek noskaidrota tās atrašanās vieta, sākotnējo spriedumu atceļ tā pati tiesa ar jaunu spriedumu. 

Pēc jaunā sprieduma stāšanās spēkā tas tiek nosūtīts dzimtsarakstu nodaļai miršanas ieraksta anulēšanai (Civilprocesa likuma 287. pants). 

Persona var prasīt atpakaļ mantu, kas nodota mantiniekiem: 

• tādā sastāvā, kādā manta ir saglabājusies; vai 

• tādā apmērā, kādā mantinieki ar šo mantu ir iedzīvojušies, t. i., guvuši no tās mantisku labumu (Civillikuma 380. pants).