1.

Dokumenta veids

Likumprojekts

2.

Dokumenta nosaukums

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā"

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Tieslietu politikas joma

4.

Dokumenta mērķgrupas

Likumprojekta regulējums ietekmē tiesnešus, advokātus un citas personas, kurām būs nepieciešams piedalīties procesā Ekonomisko lietu tiesā.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Atbilstoši Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai paredzētajai valdības darba prioritātei – tiesiskuma stiprināšana un Deklarācijas sadaļas "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" 182. punktam noteikts, ka pārskatāma īstenotās tiesu reformas efektivitāte, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 22. augusta rīkojuma Nr. 407 "Par konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"" 3.2. apakšpunktu, Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra lēmumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" atbalstīšanu (prot. Nr.51 31.§).

Tā kā mērķis veicināt investīciju un uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan nodrošinot, ka tie noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi, tiek izskatīti tiesā ātri un profesionāli, notika izšķiršanās par tādu Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kuru kompetencē būtu izskatīt noteiktas civillietas un noteiktas krimināllietas. Jaunas speciālas tiesas izveide rada visus nepieciešamos priekšnosacījumus komercstrīdu specializācijas tālākai attīstībai arī turpmāk un ātri un adekvāti kriminālsodi kalpo par lielisku prevenciju un palīdz izskaust attiecīgos noziegumus. 

Noteiktu lietu kategoriju efektīvāku izskatīšanas procesu iespējams nodrošināt, koncentrējot lietas, zināšanas un resursus vienuviet. Specializētas tiesas izveidei, salīdzinot ar esošo sistēmu, ir lielāks attīstības potenciāls, un jaunas speciālas tiesas izveide rada visus nepieciešamos priekšnosacījumus specializācijas tālākai attīstībai arī turpmāk.

Paredzēts Ekonomisko lietu tiesai nodot līdz šim specializētās lietas: t.s. reiderisma lietas, kuru izskatīšanā no 2013. gada 1. jūlija ir specializēta Zemgales rajona tiesa, strīdi par rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kuru izskatīšanā no 2015. gada 1. janvāra specializēta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un lietu par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, kuru izskatīšana kopš 2017. gada 1. novembra koncentrēta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tāpat Ekonomisko lietu tiesai civillietu izskatīšanā noteikta kompetence izskatīt arī prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām, prasības, kas izriet no akcionāru savstarpējām tiesiskajām attiecībām, prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītām personām Komerclikuma izpratnē, prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību u.c. Noteikts, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata arī prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, pieteikumus par prasības nodrošināšanu, pieteikumus par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, pieteikumus par pierādījuma nodrošināšanu un pieteikumus par pierādījuma nodrošināšanu pirms prasības celšanas par tādu prasību, kura ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai. Savukārt, ja izskatāmā lieta ietver prasījumu, kas ir savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā, tostarp, pretprasību, kas piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu izskata Ekonomisko lietu tiesa.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Plānots, ka Likumprojekti stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

7.

Dokumenti

 

 

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli līdz 2019. gada 13. decembrim pl.10.00  atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Sabiedrības pārstāvjus lūgums sniegt viedokli, nosūtot to uz
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktores K.Miļevska e-pastu: Kristine.Milevska@tm.gov.lv .

10.

Cita informācija

 

Nav

11.

Atbildīgā amatpersona

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore K.Miļevska e-pasts: Kristine.Milevska@tm.gov.lv, tel.67036813.

Pievienotie dokumenti