Publiskais pārskats par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2013.gadā

Publiskais pārskats par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2013.gadā

            Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14.panta septīto daļu reliģiskajām organizācijām katru gadu ne vēlāk kā 1.martā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrijā jāiesniedz pārskats par savu darbību. Kārtību, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatus par savu darbību nosaka Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumi Nr.930 „Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību”.

1. Reliģisko savienību (baznīcu), diecēžu un draudžu pārskatu iesniegšanas gaita

Reliģisko organizāciju likuma 14.panta septītā daļa paredz pārskatu iesniegšanu ne vēlāk kā 1. martā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumu Nr.930 „Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” 6.punktam, ja reliģiskās organizācijas pārskatus neiesniedz vai pārskatā ir sniegta nepilnīga informācija Tieslietu ministrija rakstiski informē attiecīgo reliģisko organizāciju, nosakot divu nedēļu termiņu pārskata iesniegšanai. Tieslietu ministrija, apkopojot reliģisko organizāciju iesniegtos pārskatus un pamatojoties uz minēto noteikumu 6.punktu, 2014.gada 26.martā par pārskatu neiesniegšanu informēja 1 savienību (baznīcu) un 29 autonomās reliģiskās organizācijas.

Savukārt astoņām reliģiskajām organizācijām, Tieslietu ministrija, nosūtīja brīdinājumus par pārskatu neiesniegšanu, norādot uz reliģisko organizāciju pienākumu atbilstoši Reliģisko organizāciju likuma noteikumiem iesniegt pārskatu un savā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības.

Līdz šim brīdim pārskatu par darbību 2013.gadā nav iesniegušas trīs autonomās draudzes „TRESTIŠKU VECTICĪBNIEKU DRAUDZE”, „RĒZEKNES EBREJU DRAUDZE” un „RĪGAS REFORMĀTU DRAUDZE”.

Reliģiskajām organizācijām „Rīgas vasarsvētku ticības kristiešu draudze „Šķirsts-2”” un „Rīgas Dievmātes pasludināšanas Latvijas Pareizticīgā (autonomā) draudze” tika nosūtītas vēstules ar lūgumu sniegt papildus informāciju par pārskatos norādīto draudzes locekļu skaitu.

Turpmāk analizējot pārskatos sniegto informāciju un apkopojot statistikas datus tajos netiks iekļauta informācija par reliģiskajām organizācijām, kuras nav iesūtījušas pārskatus par savu darbību.

Tieslietu ministrijai šobrīd ir iesniegti 16 reliģisko savienību (baznīcu) pārskati, ietverot 775 draudzes, 153 autonomo draudžu pārskati un informācija par Latvijas Romas Katoļu Baznīcas diecēzēm, ietverot 268 draudzes.

Statistikas dati par reliģisko savienību (baznīcu) pārskatiem par darbību 2013.gadā ir apkopoti pielikumā Nr. 1.

Statistikas dati par autonomo reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2013.gadā ir apkopoti pielikumā Nr.2.

2. Reliģisko savienību (baznīcu), diecēžu un reliģisko organizāciju pārskatos sniegtās informācijas analīze

2.1. Reliģisko organizāciju dievnami un kulta celtnes

            Atbilstoši pārskatos sniegtajai informācijai, reliģisko organizāciju īpašumā un valdījumā kopā ir 753 dievnami, kulta celtnes un reliģiskās darbības veikšanas vietas, izņemot Romas Katoļu Baznīcas dievnamus:

2.2. Reliģisko organizāciju garīgais personāls

            Reliģiskajās organizācijās kalpo 1367 garīdznieki:

2.3. Ārvalstu garīdznieki, kas uzaicināti veikt reliģisko darbību Latvijā

            Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14. panta ceturto daļu reliģiskās darbības veikšanai uz Latviju gada laikā tika uzaicināti 265 ārvalstu garīdznieki un misionāri no Amerikas Savienotajām valstīm, Austrālijas, Baltkrievijas, Ganas Republikas, Gruzijas, Indijas, Japānas, Kanādas, Krievijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Moldovas, Nīderlandes, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.

2.4. Saskaņā ar Civillikuma 51. pantu noslēgto laulību skaits

Atbilstoši Civillikuma 51. pantam laulības ar juridiskām sekām var reģistrēt evaņģēlisko luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, Septītās Dienas Adventistu, Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesiju garīdznieki. Reliģiskās savienības (baznīcas) savos pārskatos norādījušas, ka 2013. gadā ir noslēgtas 1925 laulības:

Reliģiskā savienība (baznīca) „Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca” savā pārskatā sniedz skaidrojumu, ka norādītais skaitlis 855 ir nepilnīgs, jo no 288 draudzēm savus pārskatus iesniedza tikai 256 draudzes.

2.5. Reliģisko organizāciju locekļu skaits

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta noteikumu Nr. 930 „Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” pielikumos atspoguļoto pārskata veidlapā norādāmo informāciju, reliģiskās organizācijas katru gadu sniedz informāciju par reliģiskās organizācijas locekļu skaitu. Autonomās draudzes norāda katras draudzes locekļu skaitu, savukārt reliģiskās savienības (baznīcas) tajās ietilpstošo draudžu locekļu skaita kopsummu.

Ņemot vērā, ka personu piederība reliģiskajai organizācijai nav atdalāma no pašas reliģiskās organizācijas ticības mācības, iekšējiem darbības noteikumiem un piekoptajiem rituāliem, katra reliģiskā organizācija veic draudzes locekļu uzskaiti atbilstoši tās iekšējiem noteikumiem, ņemot vērā personu uzskaites pārbaužu periodiskumu, draudzes locekļa statusa piešķiršanas un izslēgšanas no draudzes noteikumus. Līdz ar to katru gadu draudzes locekļu skaits var mainīties. Dažreiz izmaiņas ir minimālas un reliģiskās organizācijas neatspoguļo tos pārskatos, vai arī konstatētās izmaiņas ir būtiskas un pamatojas uz apstākļiem, ka konkrētajā gadā tika veikta draudzes locekļu uzskaites precizēšana reliģiskās organizācijas iekšienē.

Tā piemēram: Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca uzskaita tikai tos draudzes locekļus, kuriem ir balsstiesības draudzes kopsapulcēs. Tomēr dievkalpojumus apmeklē un par piederīgiem reliģiskajai organizācijai var tikt uzskatīts daudz lielāks dievlūdzēju skaits – 41 877, no kuriem 5 165 tiek uzrādīti reliģiskajā organizācijā „Rēzeknes vecticībnieku kapu draudze”. Pārējos dievlūdzējus 36 712 uzrāda reliģiskā savienība (baznīca) „Latvijas vecticībnieku Pomoras Baznīca”.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, iesniedzot pārskatu par 2013.gadu, norādīja, ka pēc viņu aprēķiniem Latvijā ir 712 531 luterāņu.

Arī musulmaņu konfesiju draudzes pārskatos norādīja samērā nelielu draudzes locekļu skaitu, savukārt interneta resursos tiek skaidrots, ka etniskie musulmaņi Latvijā varētu būt līdz pat 10 000, bet reālais musulmaņu skaits varētu būt zem 1000 (http://www.islammuslim.lv/muslims/Latvija/Latvija.htm). Viņu skaits ir nezināms.

Savukārt reliģiskā savienība (baznīca) „Jehovas liecinieku draudžu savienība” pārskatā par darbību 2013. gadā norādīts, ka draudžu locekļu skaits ir 721, bet kā papildinformācijā tiek norādīts, ka kopējais kristīgo Jehovas liecinieku skaits Latvijā ir 2350, bet sapulču apmeklētāju skaits līdz 3800”.

Pēc pareizticīgo (autonomo) draudžu papildus iesniegtās informācijas var secināt, ka gada laikā 2 805 cilvēku ir apmeklējuši dievkalpojumus, savukārt draudžu locekļu skaits sasniedz 340 cilvēku.

Tieslietu ministrijai iesūtītajā informācijā norādīts, ka kopumā Latvijā ir 389 670 katoļticīgo locekļu un proti reliģiskās savienības (baznīcas) diacēzēs „RĪGAS METROPOLIJAS ROMAS KATOĻU KŪRIJA” - 222 910 locekļu, „ROMAS KATOĻU BAZNĪCAS LIEPĀJAS DIECĒZE” – 28 000 locekļu, „ROMAS KATOĻU BAZNĪCAS JELGAVAS DIECĒZE” – 50 760 locekļu un „ROMAS KATOĻU BAZNĪCAS RĒZEKNES – AGLONAS DIECĒZES” - 88 000 locekļu.

Reliģisko organizāciju likuma 2.panta otrajā daļā ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus. Līdz ar to pastāv iespēja, ka persona ir kristīta vienā reliģiskajā organizācijā un tad pāriet uz citu, nepaziņojot iepriekšējai. Līdz ar to ir iespējams, ka to uzskaita divas reizes. Būtu norādāms, ka uzskaitīt personas ir grūti, tādejādi tie dati ir tikai provizoriski. Ja salīdzina ar sociālo aptauju rezultātā gūtiem rezultātiem, tad pēc cilvēku sniegtām atbidēm daudz mazāk cilvēku norāda uz savu piederību kādai konkrētai reliģiskajai organizācijai. Minētais norāda uz to, ka reliģiskās organizācijas (īpaši lielās) pieskaita saviem draudzes locekļiem arī tos, kuri sevi vairs neuzskata par piederīgiem reliģiskajai organizācijai (piemēram, bērnībā ir kristīti, bet dievkalpojumus neapmeklē).

Autonomo reliģisko organizāciju pārskatos minēti 1211 nepilngadīgie draudžu locekļi, no kuriem:

2.6. Reliģisko organizāciju (draudžu) skaits**

2.7.Reliģisko organizāciju rīkotie pasākumi pašvaldību administratīvajās teritorijās un brīvības atņemšanas iestādēs

Pašvaldību administratīvajās teritorijās 2013. gadā tika rīkoti 1399 reliģisko organizāciju publiskie pasākumi. Reliģiskās organizācijas, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos reglamentēto, skolās, slimnīcās, pansionātos, cietumos, kā arī citās vietās regulāri rīko dievkalpojumus, reliģiskus svētkus, evaņģelizācijas pasākumus, lūgšanas sapulces, Bībeles stundas un svētrītus. Reliģiskās organizācijas rīko arī vasaras nometnes, kā arī sniedz palīdzību slimniekiem.

Reliģiskā organizācija „OGRES APUSTULISKĀ DRAUDZE „VĀRDA SPĒKS”” vienu reizi mēnesī vadīja dievkalpojumus Madlienas vispārējā tipa pansionātā. Reliģiskā organizācija „AUGSBURGAS TICĪBAS APLIECĪBAS OZOLNIEKU LUTERĀŅU DRAUDZE” sociālas aprūpes centrā „Zemgale” reizi mēnesī rīkoja dievkalpojumus, savukārt reliģiskā organizācija „VANGAŽU EVAŅĢĒLISKI KRISTĪGO BAPTISTU KRIEVU DRAUDZE” vasarā Līgatnē rīkoja bērnu nometni, bet Ziemassvētku pasākumu rīkoja Vangažu kultūras namā.

Reliģiskā organizācija „GANDEN” ir organizējusi Ondijas Vilsones (Lielbritānija) lekciju „Piepildījums”, savukārt oktobrī Budisma dienu ietvarā tika rīkota „Budisma relikviju izstāde” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Reliģiskā organizācija „RIGAS DRIKUNG NGADEN CHOLING” rīkoja lekcijas un meditācijas nodarbības, kā arī foto izstādi „Līdzcietība – laimes atslēga”.

Krustpils kultūras namā svētku dievkalpojumus organizē reliģiskā organizācija „EVAŅĢĒLISKO KRISTIEŠU DRAUDZE „AGAPE””. Cēsīs, Maija parkā un Vienības laukumā reliģiskā organizācija „CĒSU KRISTIEŠU DRAUDZE „PRIEKA VĒSTS”” organizēja ģimenes dienu pasākumu un Ziemassvētku ieskaņas pasākumu. Reliģiskā organizācija „DOBELES EVAŅĢĒLISKĀS TICĪBAS KRISTIEŠU DRAUDZE „KRISTUS DRAUDZE” Dobeles novadā, Bikstu skolā decembrī organizēja Ziemassvētku koncertu. Liepājā un Liepājas novada Dubeņos reliģiskā organizācija „LIEPĀJAS KRISTIEŠU DRAUDZE „PRIEKA VĒSTS”” rīkoja ielu evaņģelizāciju.

Reliģiskā organizācija „EVAŅĢĒLISKO KRISTIEŠU DRAUDZE RĪGĀ” Bulduru dārzkopības vidusskolā organizēja konferenci „Baltijas Kristiešu ģimenes konference 2013 Jūrmalā”. Reliģiskā organizācija „KRISTIEŠU DRAUDZE „PRIEKA VĒSTS”” Allažu pagastā organizēja bērnu vasaras nometni „ABC”. Reliģiskā organizācija „EVAŅĢĒLISKĀ JĒZUS DRAUDZE” Kalnciemā organizēja sieviešu nometni „Topiet kā bērni” un bērniem tika organizēta nometne „Ceļotājs”. Reliģiskā organizācija „JAUNATNE AR MISIJU - RĪGA” organizēja seminārus „Cilvēku tirdzniecības izpratne”, kuri notika Ventspils vidusskolās, Rīgas vidusskolās un bērnu namos.

Reliģiskā organizācija „JAUNATNE AR MISIJU” apmeklēja pansionātus Talsu novadā, veica apkārtnes uzkopšanu Saldus novada dienas aprūpes centrā, organizēja koncertu programmu Liepājā un Liepājas novadā, kā arī Talsu Kristīgajā vidusskolā lasīja lekcijas „Bībeles studijas „Ievads Apustuļu darbos””. Draudze organizē dažādus koncertus, bērnu programmas, sieviešu tikšanās, apmeklē mazturīgas ģimenes ar pārtikas pakām, rīko Ziemassvētku koncertus un veic remontu jauniešu centrā „Karosta Kids”. Draudzes pārstāvji apmeklēja Jelgavas cietumu un Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem.

Ādažu kultūras namā reliģiskā organizācija „ĀDAŽU EVAŅĢĒLISKĀ JĒZUS KRISTUS DRAUDZE” organizēja evaņģelizācijas dievkalpojums.

Reliģiskā organizācija „LUDZAS EBREJU DRAUDZE” Ludzā rīkoja mītiņu pie pieminekļa „Ludzas geto upuriem”. Reliģiskā organizācija „RĪGAS UN LATVIJAS EBREJU RELIĢISKĀ DRAUDZE „ŠAMIR”” Rīgas geto muzejā rīkoja Hanukas un Pesahas svētkus, kā arī rīkoja kopīgas tikšanās un apspriedes par ebreju reliģiskām tēmām. Savukārt reliģiskā organizācija „DAUGAVPILS EBREJU RELIĢISKĀ DRAUDZE” katru trešdienu kafejnīcā organizē brokastis. Reliģiskā organizācija „HABAD – ĻUBAVIČ DRAUDZE” laukumā pie Latvijas nacionālās operas un pie tirdzniecības centra „Rīga Plaza” organizēja ebreju svētkus Hanuka.

Reliģiskā organizācija „RĪGAS PILSĒTAS MUSULMAŅU DRAUDZE” apmeklēja ieslodzītos Brasas un Jelgavas cietumos.

Reliģiskā organizācija „PESTĪŠANAS ARMIJA” Bauskā un Valmierā uzveda mūziklu. Minētās reliģiskās organizācijas pārstāvji apmeklē Jelgavas, Jēkabpils, Brasas, Daugavpils, kā arī Iļģuciema sieviešu cietumus.

Reliģiskās organizācijas „AIZPUTES AUTONOMĀ EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE”, „CĪRAVAS AUTONOMĀ EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE”, „VALTAIĶU AUTONOMĀ EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE” un „SNĒPELES AUTONOMĀ EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE” piedalījās Aizputes novada un Kuldīgas novada kapu svētkos.

Evaņģelizācijas pasākumus, kuri ir orientēti bērnu auditorijai, organizēja reliģiskā draudze „RĪGAS APVIENOTĀ VASARSVĒTKU DRAUDZE APUSTUĻU CEĻŠ” Baložos, Piņķos un Cēsīs. Minētā draudze septembrī rīkoja Dziedināšanas konferenci Rīgā VEF kultūras pilī. Savukārt reliģiskā draudze „EVANĢĒLISKĀS TICĪBAS KRISTIEŠU VASARSVĒTKU DRAUDZE „ATKLĀSME”” vienu reizi mēnesī bērnu namos un slimnīcā „Gaiļezers” rīkoja dievkalpojumus.

Reliģiskā organizācija „JELGAVAS VECTICĪBNIEKU DRAUDZE” Jelgavas pilsētas Domē rīkoja izstādes – prezentācijas „Vecticībnieku garīgais un kultūras mantojums un laikmetīgums” pasākumu, kur fotoizstāde bija veltīta Grebenščikova vecticībnieku draudzes Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnama 250.gadadienai un Vislatvijas unikālās konferences vēsturei un mūsdienām.

2.8.Reliģisko organizāciju kapelāni

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumos Nr.930 „Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” noteiktajām prasībām, reliģiskajām savienībām (baznīcām) un diecēzēm pārskatos jānorāda to kapelāni. Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca, Latvijas Baptistu draudžu Savienība, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, Latvijas Pareizticīgo Baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība, iesniedzot pārskatu, ziņas par reliģiskās savienības (baznīcas) kapelāniem sniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumiem Nr.341 „Reliģiskās savienības (baznīcas) garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtība”. Reliģiskās organizācijas ir norādījušas šādu kapelānu skaitu:

2.9.Pret reliģisko organizāciju vērstie pasākumi

Reliģiskās organizācijas savos gada pārskatos nemin nevienu ierobežojumu, kurš būtu vērsts pret reliģiskās organizācijas publisko darbību valsts vai pašvaldības teritorijā, kā arī neuzskaita pret reliģisko darbību vērstos ierobežojumus pārskata gadā.

* - reliģiskā savienība (baznīca) „LATVIJAS VECTICĪBNIEKU POMORAS BAZNĪCA” savā pārskatā par darbību 2013.gadā norāda draudžu locekļu skaitu 2 355, savukārt personu skaits, kuras apmeklē dievkalpojumus ir 41 877;

** - tabulā ir atspoguļots reliģisko organizāciju (draudžu) un to iestāžu reģistrā esošo draudžu skaits 2014.gada 1.janvārī.

Pielikumā: Reliģisko savienību (baznīcu), diecēžu pārskatu par darbību 2013. gadā apkopojums (Pielikums Nr. 1) uz 1lp.;

                   Reliģisko organizāciju pārskatu par darbību 2013. gadā apkopojums (Pielikums Nr.2) uz 1lp.