2026. gadā īstenota maksātnespējas jomas institucionālā reforma, kuras ietvaros ar 2026. gada 30. septembri likvidēts Maksātnespējas kontroles dienests. No 1. oktobra dienesta funkcijas atbilstoši kompetencei pārņēma Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Reforma īstenota, lai pilnveidotu valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un paaugstinātu tās darbības efektivitāti, nodrošinot pārņemto funkciju izpildes nepārtrauktību.
Reformas īstenošanai Saeima 2026. gada 11. jūnijā pieņēma savstarpēji saistītus grozījumus Maksātnespējas likumā, likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, Administratīvās atbildības likumā, Kredītiestāžu likumā, Kontu reģistra likumā un likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar grozījumiem institūciju kompetence un informācijas saņemšanas tiesības pielāgotas Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju pārdalei. Saistītas izmaiņas veiktas arī Civilprocesa likumā un vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Līdztekus institucionālajām izmaiņām ar grozījumiem Maksātnespējas likumā pilnveidots maksātnespējas procesa administratoru profesionālās darbības regulējums. Pārskatīta administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas pilnveides kārtība, paplašināta profesionālās pašpārvaldes loma un pilnveidots administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplināratbildības regulējums.
Ar 2026. gada 1. oktobri izbeigta arī Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes darbība. Padomes nolikums atzīts par spēku zaudējušu ar Ministru kabineta 2026. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 571.
Plašāk: Ministru kabineta 2026. gada 13. marta rīkojums Nr. 138 “Par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju”, grozījumi Maksātnespējas likumā, grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.
2026. gada 1. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, pārskatot maksātnespējas procesa administratoriem piemērojamās prasības un uzraudzību šajās jomās.
Saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju izvērtēta administratoriem noteiktā īpašā prasību un uzraudzības režīma turpmākas saglabāšanas nepieciešamība. Ņemot vērā maksātnespējas sektora vidēji zemo riska līmeni un administratoru darbības īpatnības, pieņemts lēmums atteikties no šā režīma, mazinot identificētajiem riskiem nesamērīgu administratīvo slogu un valsts pārvaldes resursu patēriņu tā nodrošināšanai.
Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā maksātnespējas procesa administratori izslēgti no šā likuma subjektu loka un svītrotas ar maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību saistītās normas. Grozījumi neskar maksātnespējas procesa administratoru profesionālās darbības uzraudzību un Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, tostarp pienākumu izvērtēt parādnieka mantu, darījumus un bijušo amatpersonu rīcību.
Savukārt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā atceltas maksātnespējas procesa administratoriem noteiktās prasības veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izslēgta ar šīm prasībām saistītā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības kompetence. Vienlaikus grozījumi neskar maksātnespējas procesa administratoru pienākumu ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, kas saskaņā ar likumu ir saistošas visām personām.
Grozījumi abos likumos stājās spēkā 2026. gada 15. oktobrī.
Plašāk: grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.
2026. gada 8. jūnijā Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāna īstenošanas gala novērtējumu”. Ziņojumā izvērtēta plānoto pasākumu izpilde, rezultatīvo rādītāju sasniegšana un īstenoto pasākumu ietekme uz maksātnespējas jomas attīstību laikposmā no 2016. līdz 2023. gadam.
Pamatnostādņu īstenošanas laikā pilnveidots tiesiskās aizsardzības procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums, īstenota administratoru profesijas reforma un attīstīti maksātnespējas procesu uzraudzības instrumenti. Gala novērtējumā konstatēts, ka no 56 plānotajiem pasākumiem pilnībā īstenots 41 pasākums, četru pasākumu plānotie rezultāti sasniegti daļēji, savukārt 11 pasākumi nav izpildīti. No 12 noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem sasniegti pieci.
Ziņojumā secināts, ka turpmākajā maksātnespējas politikas attīstībā jāturpina virzība uz pamatnostādnēs noteikto virsmērķi, sekmējot komercdarbību un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un veicinot investīciju piesaisti.
Plašāk: informatīvais ziņojums par pamatnostādņu un to īstenošanas plāna īstenošanas gala novērtējumu.