26,8 miljoni eiro šobrīd atrodas vairāk nekā 39 tūkstošos finanšu iestāžu slēgtu kontu, kuros nauda ilgstoši nav pieprasīta. Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikumu, nosakot skaidru kārtību, kas ar šādiem līdzekļiem notiek turpmāk. Klientam būs pieci gadi, lai naudu pieprasītu, bet pēc šā termiņa noteiktos gadījumos līdzekļi kļūs piekritīgi valstij. Jaunā kārtība neattieksies uz fiziskām personām, kuras ir Latvijas rezidenti.
Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu augstu sadarbības risku dēļ un slēgusi viņa kontu, bet tajā pēc konta slēgšanas palicis klientam izmaksājams naudas atlikums, klientam piecu gadu laikā būs iespēja izmantot savas tiesības uz šiem līdzekļiem. Ja šajā laikā klients līdzekļus nebūs pieprasījis, prasījuma tiesības tiks zaudētas un līdzekļi kļūs piekritīgi valstij.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns: “Nauda nevar gadiem palikt juridiski neskaidrā stāvoklī tikai tāpēc, ka attiecības ar klientu ir izbeigtas, bet kontā palikuši līdzekļi. Tagad esam noteikuši skaidru kārtību – cik ilgi klients var pieteikties saviem līdzekļiem un kas ar tiem notiek pēc tam. Vienlaikus esam paredzējuši būtisku aizsardzību Latvijas iedzīvotājiem – jaunā kārtība neattieksies uz fiziskām personām, kuras ir Latvijas rezidenti.”
Jaunais regulējums nav attiecināms uz aktīviem vai vienkārši ilgstoši neizmantotiem bankas kontiem. Runa ir tikai par gadījumiem, kad finanšu iestāde jau ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un kontu slēgusi augstu sadarbības risku dēļ, bet pēc tā slēgšanas kontā palikusi klientam izmaksājama nauda.
Jaunā kārtība neattieksies uz fiziskām personām, kuras ir Latvijas rezidenti, kā arī uz līdzekļiem, kuri ir iesaldēti, arestēti kriminālprocesā vai uz kuriem vērsta piedziņa civilprocesā. Rīcību ar valstij piekritīgajiem līdzekļiem nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem 2025. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija 39 136 šādi konti, kuros kopumā atradās aptuveni 26,8 miljoni eiro. Tas nenozīmē, ka visa šī summa nonāks valsts rīcībā – klientiem likumā noteiktajā termiņā saglabājas tiesības līdzekļus pieprasīt.
Tieslietu ministrija redz iespēju potenciāli valstij piekritīgos līdzekļus izmantot sabiedrībai nozīmīgiem mērķiem. Edvards Smiltēns rosinājis tos novirzīt tostarp Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei, nodrošinot nepieciešamo atbalstu bērniem un jauniešiem ar smagām uzvedības grūtībām, kas nonākuši probācijas sistēmā. Precīzs līdzekļu apmērs, kas faktiski varētu kļūt piekritīgs valstij, šobrīd nav zināms.
Grozījumi paredz arī pārejas kārtību attiecībā uz kontiem, kas slēgti pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās. Šajos gadījumos klientiem, lai izmantotu savas tiesības uz kontā palikušajiem līdzekļiem, būs jārīkojas īsākā termiņā – sešu mēnešu laikā pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās.