Šodien Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju izstrādāto  informatīvo ziņojumu par nepieciešamību izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai kriminālprocesā veicinātu lēmumu par lietisko pierādījumu un arestētās mantas nodošanu realizācijai un iznīcināšanai pieņemšanu. Kā teikts informatīvajā ziņojumā, gan lietiskie pierādījumi, gan arestētā manta pārsvarā tiek glabāta visa kriminālprocesa laikā, tādējādi radot ievērojamas finansiālās izmaksas. Iemesli mantas glabāšanai ir dažādi, proti, tā var būt pamatota ar objektīvu nepieciešamību, piemēram, lietiskais pierādījums jāglabā, jo tas var tikt izmantots kā pierādījums tiesā lietas izskatīšanas laikā. Savukārt, arestētā manta jāglabā, jo tikai galīgajā nolēmumā kriminālprocesā tiek izlemta galīgā rīcība ar to. Savukārt, pie subjektīvajiem faktoriem pieskaitāmi tādi apstākļi, kā, piemēram, tas, ka procesa virzītāji neizvērtē lietisko pierādījumu glabāšanas lietderību, baidās uzņemties atbildību un pieņemt lēmumu par lietisko pierādījumu atgriešanu īpašniekam vai iznīcināšanu. Saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju praksē nepabeigtos kriminālprocesos procesa virzītāji lēmumus par lietisko pierādījumu iznīcināšanu vai nodošanu glabāšanā atbildīgai personai pieņem reti. Lai veicinātu procesa virzītāju aktīvāku rīcību jautājuma izlemšanai par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, jāmaina pamatprincips Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) lietisko pierādījumu glabāšanai, paredzot procesa virzītājiem aktīvāku rīcību nepieciešamo darbību veikšanas ar lietām, vai nu tos atdodot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai savlaicīgi pieņemot citu atbilstošu lēmumu. KPL nosaka, ka lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās telpās. Tālāk ne KPL, ne citi ārējie normatīvie akti nenosaka vienotu kārtību šādu lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai. Līdz ar to, lai aizpildītu tiesiskā regulējuma trūkumu, izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesās, izdoti iekšējie normatīvie akti. Taču glabāšanas kārtība ir atšķirīga, kas neveicina vienotu, efektīvu un pārskatāmu lietisko pierādījumu glabāšanas kārtību. Lai atrisinātu problēmas saistībā ar to lietisko pierādījumu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kuri nav nodoti glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, būtu jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju kriminālprocesa ietvaros tiek izņemti un atzīti par lietiskajiem pierādījumiem dažāda veida lietas un priekšmeti, piemēram, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīki – laužņi, cirvji –, lietas, kas saglabājušas noziedzīgā nodarījuma pēdas, piemēram, šļirces, izņemtie vielu paraugi un pēdas, piemēram, DNS paraugi, kā arī citi priekšmeti un lietas, kas tiek nodoti glabāšanā tiesībaizsardzības iestāžu lietisko pierādījumu glabātuvē. Lai praksē uzlabotu izpratni par to, kas ir lietiskie pierādījumi un  novērstu nepamatotu un nevajadzīgu dažādu lietu un priekšmetu, kas pēc būtības nav lietiskie pierādījumi, izņemšanu un glabāšanu, informatīvajā ziņojumā norādīts, ka nepieciešams apmācīt procesa virzītājus. Ar pilnu informatīvā ziņojuma tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Laura Pakalne TM Administratīvā departamenta pārstāve Tālr. 67036739 e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv