Publicēts: 15.02.2011.
Šodien, 15.februārī, Ministru kabinets atbalstīja Koncepciju par publisko testamentu reģistra izveidi (turpmāk – koncepcija). To izstrādāja starpinstitūciju darba grupa.
Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite pašlaik Latvijā nepastāv. Privātpersonu interešu aizsardzības uzlabošanai un pēdējās gribas rīkojuma aktu taisīšanas drošības palielināšanai ir nepieciešama tāda atsevišķa publisko testamentu reģistra izveide un ieviešana, kurā vienkopus tiktu reģistrēti testamenti, kā arī minēto dokumentu atcelšanas un grozīšanas akti.
Koncepcija izstrādāta, jo šobrīd trūkst centralizētas pēdējās gribas rīkojumu uzskaites valstī. Mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, kārtojot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām noskaidrot mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma esamību un tā atrašanās vietu. Līdz ar ko iespējami gadījumi, kad netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba (piemēram, testamentārais mantinieks nesaņem mantojumu), ja atcelts testaments tiek atzīts par stājušos spēkā, kā arī iespējama mantojuma apliecību apstrīdēšana, ja testamentārais mantinieks, līgumiskais mantinieks vai legatārs uzzina par testamentu pēc likumiskā mantinieka apstiprināšanas mantojuma tiesībās.
Publisko testamentu reģistra lietotāji būtu zvērināti notāri, tiesas un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Savukārt, publisko testamentu reģistra informācijas saņēmēji būtu fiziskās personas, t.i., testatori un iespējamie mantinieki, kā arī tiesībaizsardzības institūcijas un citas institūcijas savu funkciju nodrošināšanai.
Koncepcijas kopsavilkumā norādīts, publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs būtu Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Latvijas Zvērinātu notāru padome ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus. Turklāt lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktus taisa zvērināti notāri un informācija nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē.
Koncepcijas kopsavilkumā norādīts, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un izvirzīto mērķi – rūpīgi izvērtēt veicamās valsts pārvaldes funkcijas, nosakot, kuras valsts pārvaldes funkcijas īsteno pati valsts un kuras valsts pārvaldes funkcijas iespējams nodot privātajam sektoram – uzskatāms, ka, nosakot Latvijas Zvērinātu notāru padomi par publisko testamentu reģistra pārzini un turētāju, tiek ekonomēti valsts budžeta līdzekļi gan attiecībā uz personālresursiem, gan attiecībā uz publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.
Valdība šodien atbalstīja variantu, kas paredz publisko testamentu reģistrā papildus datiem no tā darbības uzsākšanas brīža iekļaut arī datus par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti pie zvērinātiem notāriem no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas, proti, 1993. gada 1. septembra, tomēr tiem būtu informatīvs raksturs. Turklāt dati par tiem publiskajiem pēdējās gribas aktiem, kas taisīti, sākot ar Notariāta likuma spēkā stāšanās dienu, ir viegli apkopojami, jo ir zvērinātu notāru rīcībā.
Publisko testamentu reģistrā netiktu apkopti citu institūciju minētajā laikposmā taisītie pēdējās gribas rīkojuma akti, jo pastāv iespēja, ka netiek identificēti visi šādi pēdējās gribas rīkojuma akti, un šādu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite ietekmētu valsts un pašvaldību budžetus, bet tas pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos nav pieļaujams. Minēto variantu piedāvāts īstenot 2012.gada otrajā pusgadā, gada laikā no publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienas nodrošinot tajā vēsturisko datu ievadīšanu.
Tieslietu ministram šodien tika uzdots līdz 2011.gada 30.decembrim iesniegt Ministru kabinetā likumprojektus, kas nepieciešami minētā risinājuma varianta īstenošanai.
Ar pilnu koncepcijas tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.
Laura Pakalne
TM Administratīvā departamenta
pārstāve
Tālr. 67036712, 26150155
e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv