- Līdz 2017. gada 1. jūnijam paredzēts iesniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot, ka strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskata tā pati tiesa (tiesnesis), kura pieņēma lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa (tiesnesis) lemj par procesa apturēšanas nepieciešamību, ja strīda iznākums var būtiski ietekmēt visu procesu kopumā, un, izvērtējot strīdu pēc būtības, pieņem gala lēmumu, ko var pārsūdzēt vienā instancē. Tāpat paredzēts pārskatīt administratoru iecelšanas procedūru maksātnespējas procesā, paredzot iespēju kreditoriem pēc kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas mainīt administratoru. Līdz ar šo reformu apstiprināšanu, ir paredzēts ieviest paplašināto personu loku, kas ir tiesīgas administrēt maksātnespējas procesu pēc kreditoru ieteikuma.
- Šīs reformu kārtās ietvaros būs jāizstrādā priekšlikumi par dokumentu viltošanas novēršanu un kreditoru tiesībām pieaicināt zvērinātu revidentu maksātnespējas procesa audita veikšanai.
- Papildus minētajam, paredzēts izvērtēt citu alternatīvu sankciju ieviešanu par normatīvo aktu pārkāpumiem maksātnespējas jomā, ko piemērotu Maksātnespējas administrācija, un sagatavot atbilstošus priekšlikumus.
Publicētspirms vairāk nekā 8 gadiem
Publicēts: 06.09.2016.

Plānotās reformas maksātnespējas politikas attīstībai turpmākajos piecos gados
Prioritāri maksātnespējas politikas īstenošanai 2016. gadā paredzēts:
(1) Pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, nododot sertificēšanas funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, un ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Plānots noteikt, ka administratoru amatā ieceļ un no tā atceļ Maksātnespējas administrācijas direktors, tiek ieviesta administratoru disciplinārā atbildība. Šo reformu ietvaros arī paredzēts noteikt prasības administratora lietvedības vešanai un paplašinātas Maksātnespējas administrācijas tiesības uzraudzīt ar procesiem saistītos dokumentus, piemēram, paredzēts noteikt Maksātnespējas administrācijai tiesības iepriekš nebrīdinot ierasties administratora prakses vietā un pieprasīt uzrādīt lietvedībā esošos dokumentus.
(2) Pārskatīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma normas, kas attiecas uz maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa jautājumiem, kā arī tās institūcijas, kuru kompetencē ir noteicama katra konkrētā norma. Iesniegt priekšlikumus Saeimā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 un 166.36 pantā paredzēto sankciju palielināšanai.
(3) Lai nodrošinātu iepriekšminēto reformu un citu pamatnostādņu īstenošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, līdz 2016. gada beigām Ministru kabinetā jāpanāk konceptuāla vienošanās par alternatīviem finansējuma avotiem Maksātnespējas administrācijai no 2018.gada 1.janvāra. Vienlaikus izvērtējama iespēja izveidot koleģiālu padomi Maksātnespējas administrācijas vadībai.
(4) Pārskatīt administratora (uzrauga) lomu tiesiskās aizsardzības procesā, t.sk. novēršot interešu konfliktu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un apstiprināšanas procesā, kā arī būtiski nostiprinot kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzībā. Tāpat paredzēts pārskatīt to personu loku, kas ir tiesīgas uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un, sākot no 2018.gada 1.janvāra, pildīt arī administratora pienākumus maksātnespējas procesā (iekļaujot zvērinātus advokātus, zvērinātus revidentus un zvērinātus tiesu izpildītājus).
Papildus Noziedzības novēršanas padomē 2016. gada 14. oktobrī, ko vada Ministru prezidents, Tieslietu ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru ziņos par pasākumiem ekonomisko noziegumu apkarošanai, kurus ieviesīs 2017. gada laikā, izmantojot jau piešķirtos finanšu resursus.
Savukārt 2017. gadā paredzētas šādas izmaiņas maksātnespējas procesa norisē un uzraudzībā: