B.Broka ir gandarīta par Mediācijas likumprojekta pieņemšanu

Tieslietu ministre Baiba Broka pauž prieku un gandarījumu par Mediācijas likumprojekta pieņemšanu Saeimā galīgajā lasījumā. Līdz ar likuma stāšanos spēkā iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties alternatīvu veidu domstarpību atrisināšanai ārpus tiesas. Mediācijas ieviešana bija viena no B.Brokas iniciatīvām, vēl esot parlamentārās sekretāres amatā. Šī strīdu atrisināšanas mehānisma darbības izpētei citās valstīs un Latvijas situācijas analīzei veltīts daudz spēka un enerģijas gandrīz sešu gadu garumā, bet veiksmīgais rezultāts – atbilstoša likuma pieņemšana – ir patiess gandarījums visiem, kas iesaistījās tā īstenošanā. „Mediācija ir labs veids, kā iedzīvotājiem nodrošināt alternatīvu iespēju savas domstarpības atrisināt ātrāk (nav nepieciešama tiesvedība), lētāk (ietaupās izmaksas advokāta pakalpojumiem, tiesas nodevai u.c.) un iesaistītajām pusēm pieņemami (panākot kompromisu, nevis vienai pusei uzvarot, bet otrai – zaudējot). Lai gan pašlaik, iespējams, tas izklausās svešādi un sarežģīti, esmu pārliecināta, ka šis strīdu atrisināšanas veids Latvijā ātri iedzīvosies un, novērtējot tā priekšrocības, gūs atsaucību iedzīvotāju vidū”, norāda B.Broka. Ministre ir pārliecināta, ka ar mediācijas palīdzību būs iespējams risināt arī domstarpības, kas radušās partneriem vai pusēm no dažādiem valstīm (pārrobežu mediācija). Vienlaikus ministre uzsver, ka mediācijas ieviešanā un izmantošanā nozīmīga loma būs mediatoriem – cilvēkiem, kam strīda puses lūgs palīdzību savu domstarpību atrisināšanai. Viņu reputācija, kvalifikācija un darba rezultāti lielā mērā iespaidos sabiedrības attieksmi pret mediāciju un vēlmi izmantot to kā alternatīvu mums jau ierastajai strīdu risināšanai tiesas ceļā. Papildu informācija: Mediācijas likums attieksies uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās, savukārt uz mediāciju citās tiesību nozarēs likumā ietvertais regulējums attiecināms tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Darbs pie mediācijas tiesiskā regulējuma Latvijā aizsākās jau 2008.gadā, kad Tieslietu ministrija uzsāka koncepcijas izstrādi. Nepieciešamība pēc mediācijas tiesiskā regulējuma izriet no 2008.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/EK/52 par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kas dalībvalstīm nosaka pienākumu noteikt tiesisko regulējumu direktīvas prasību ievērošanai. Mediācija ir process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora - palīdzību mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas. Mediācijas likumā noteikti vienoti mediācijas procesa principi un noteikumi, nostiprināti kvalitatīva mediācijas procesa norises priekšnoteikumi, kā arī no 2015.gada 1.janvāra ieviesta tiesas ieteikta mediācija, kas cita starpā nosaka tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai (pēc lietas ierosināšanas; sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības). Gadījumos, kad puses piekrīt mediācijai, tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu un noteikt termiņu mediācijas izmantošanai (ne ilgāk par 6 mēnešiem). Pēc mediācijas izbeigšanas ne vēlāk kā 7 dienu laikā pusēm jāiesniedz tiesā pierādījumi par mediācijas rezultātu. Paredzēta arī daļēja valsts nodevas atmaksa, ja tiesvedības izbeigšanas pamats būs prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta vienošanās mediācijā, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums. Pusēm ir tiesības izvēlēties jebkuru mediatoru, un ikviena mediācijas procesa rezultātā panākta vienošanās, ja vien puses iesniegs tiesā apliecinājumu par mediācijas rezultātu, būs pamats tiesvedības izbeigšanai. Taču tiesas ieteiktas mediācijas gadījumā tiesnesis vai tiesa aicinās puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. Mediācijas likums paredz arī vienotu mediatoru sertificēšanas kārtību. Par sertificētu mediatoru varēs kļūt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, kurai ir augstākā izglītība, kura prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Mediatorus sertificēs Sertificētu mediatoru padome. Padome arī būs tiesīga lemt par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu. Sertificētu mediatoru saraksts būs publiski pieejams ikvienam interesentam interneta vietnē www.mediacija.lv Inese Auniņa, tieslietu ministres preses sekretāre, Tālrunis: 67036861; 29283034 E-pasts: inese.aunina@tm.gov.lv