B.Broka: Tautas atmiņas par 1941.gada 14.jūniju joprojām ir dzīvas

1941.gada 14.jūnija rīts bija tāds pats kā citi vasaras rīti. Un tomēr atšķirīgs, jo vairāk nekā 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju to piedzīvoja lopu vagonos pie valsts austrumu robežas. Bija sācies ilgs, smags un sāpīgs ceļš pretī nezināmajam. Daudziem no viņiem – pēdējais ceļš. Bez tiesas, bez paskaidrojumiem, bez iemesla. Tikai tāpēc, ka cilvēkiem piederēja mājas, neliels uzņēmums vai saimniecība. Tikai tāpēc, ka viņi mīlēja savu Latviju. Ar to pilnīgi pietika, lai Latvijas PSR valsts drošības tautas komisariāta operatīvā grupa, vietējie padomju varas pārstāvji, milicija un kompartijas biedri atzītu nevainīgus cilvēkus par „pretpadomju elementiem” un noziedzniekiem un izsūtītu uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem un Tālajiem Ziemeļiem. Kopš to dienu notikumiem ir apritējuši 73 gadi, bet tautas atmiņas un sāpes par piedzīvoto joprojām ir dzīvas. To piemin ne tikai Sibīriju izgājušie, bet arī viņu bērni un mazbērni; arī tiem, kam no deportācijas izdevās paglābties; arī tie, kuri par baisajiem notikumiem mācās skolās un lasa grāmatās. Es aicinu pieminēt bijušo un turēt svētu to cilvēku piemiņu, kuri palika deportāciju vietās. Atcerēties un godināt tos, kuri par spīti padomju varai un skarbajiem apstākļiem izdzīvoja un atgriezās. Un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu pagātnes atgriešanos šodienā. Inese Auniņa, tieslietu ministres preses sekretāre, Tālrunis: 67036861; 29283034 E-pasts: inese.aunina@tm.gov.lv