- 2015.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kas piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
- 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komercķīlas likumā un ar to saistītie likumprojekti (grozījumi Patentu likumā, Dizainparaugu likumā u. c.). Minētie likumprojekta paplašina īpašai reģistrācijas kārtībai pakļauto lietu uzskaitījumu ar intelektuālā īpašuma objektiem un SIA pamatkapitāla daļām, kā arī paplašina komercķīlas devēju loku, attiecinot to uz visām juridiskām personām. Grozījumi Komercķīlas likumā paredz pāreju uz pilnībā elektronisku komercķīlas reģistrāciju - ar drošo elektronisko parakstu vai izmantojot īpašu Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu. Grozījumi paredz arī detalizētāku kārtību komercķīlas tiesības izlietošanai, izslēdz vienu no komercķīlas dzēšanas nosacījumiem (ja pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas), atsakās no komercķīlas reģistrācijas akta, nodrošina bezmaksas piekļuvi būtiskākajiem komercķīlu reģistra ierakstiem, kā arī paredz citus komercķīlas regulējuma pilnveidojumus.
- 2015.gada 10.janvārī stāsies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas ievieš Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kuras mērķis ir vēl vairāk veicināt un paātrināt Eiropas Savienības dalībvalstīs civillietās pieņemtu nolēmumu apriti Eiropas Savienības teritorijā un atvieglot šo nolēmumu izpildi citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
- 2015.gada 11.janvārī stāsies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas ievieš Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulu (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, kuras mērķis ir atvieglot Eiropas Savienības dalībvalstīs civillietās, lai aizsargātu no vardarbības, pieņemto nolēmumu un pasākumu apriti Eiropas Savienības teritorijā. Tā rezultātā saskaņā ar šo regulu civillietā piešķirtā aizsardzība no vardarbības aizsargātajai personai, pārvietojoties Eiropas Savienības teritorijā, vienkāršotā un atvieglotā veidā varēs „ceļot līdz” šai aizsargātajai personai.
- ar 2015.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 81.nodaļā, kas ieviesīs izmaiņas spēkā esošajā kārtībā attiecībā uz starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas tiesas turpmāk tiesas dokumentus lietas dalībniekiem, kas tiesvedības procesā piedalās no citām dalībvalstīm, vairs nesūtīs uz šīm citām dalībvalstīm ar Tieslietu ministrijas starpniecību un arī nesaņems no Tieslietu ministrijas, bet gan sadarbosies tieši ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šāda kārtība ļaus dokumentu pārsūtīšanu veikt ātrāk un efektīvāk un izvairīties no liekas dokumentu pārsūtīšanas, kas veicinās kopējo procesa efektivitāti šādās pārrobežu lietās.
- Mediācijas likums: Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju. Proti, tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Šajā gadījumā no 2015.gada 1.janvāra tiesnesim tiesvedības stadijā būs jāiesaka pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai saskaņā ar Civilprocesa likumu (attiecīgi grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā).
- Šķīrējtiesu likums: 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Šķīrējtiesu likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, kas, cita starpā, paredz no Civilprocesa likuma izslēgt nodaļas un pantus, kas regulē gan šķīrējtiesu izveidošanu un darbību, gan šķīrējtiesas procesu, taču saglabājot Civilprocesa likumā valsts kontroli pastāvīgās šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, izsniedzot vai atsakoties izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas piespiedu izpildei. Šķīrējtiesu likuma mērķis ir nodrošināt šķīrējtiesu darbības un procesa tiesiskumu un kvalitāti, kā arī atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu institūtam. Atbilstoši likuma pārejas regulējumam, līdz 2015.gada 1.jūnijam pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par pastāvīgās šķīrējtiesas atbilstību likumā noteiktajām dibināšanas un tiesas darbības apstākļu prasībām. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis paredzētos apliecinājumus un dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2015.gada 1.oktobrim pieņems lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Pastāvīgā šķīrējtiesa var pabeigt uzsāktos šķīrējtiesas procesus, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.
- "Tīrās tiesu instances": Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" attiecībā uz Augstākas tiesas reformu un tā saukto "tīro instanču" tiesas ieviešanu, 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā un saistītajos normatīvajos aktos, kas būtībā paredzēs, ka rajona (pilsētas) tiesas būs kā pirmās instances tiesa, apgabaltiesa - kā otrās jeb apelācijas instances tiesa un Augstākā tiesa - kā kasācijas instance. Norādāms, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēs vēl līdz reformas noslēgumam - 2016. gada 31.decembrim. Tieslietu ministrijas ieskatā, realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm, tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma, tādējādi palielinot uzticamību tiesu sistēmai.
- 2014.gada 30.oktobrī pieņemtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiktu ietverti uzturlīdzekļu nemaksātāji – Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) parādnieki. UGFA mājaslapā, ja tam piekritīs iesniedzējs un parādnieks nebūs atzīts par invalīdu, vai nebūs ilgstošā attaisnotā darbnespējā, publiskos ziņas par parādnieku, minot tā vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Dati netiks publiskoti arī, ja UGFA būs saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana var kaitēt bērna interesēm. Minētās ziņas par parādnieku UGFA savā mājaslapā publiskos, sākot ar 2015. gada 1. jūliju. Līdz 2015. gada 1. jūlijam administrācija informēs iesniedzējus, ka ziņu publiskošanai par parādniekiem ir nepieciešams saņemt iesniedzēja piekrišanu, kā arī līdz šim laikam informēs parādniekus par ziņu publiskošanas kārtību un nosacījumiem.
- Ar 1.janvāri stājās spēkā Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumi Nr.379 „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2015.gadam”. Neskatoties uz to, ka nekustamo īpašumu tirgū joprojām lielākā aktivitāte ir vērojama darījumos ar lauku īpašumiem un lauku īpašumu kadastrālās vērtības, salīdzinājumā ar apbūves īpašumiem, veido lielāko kadastrālo vērtību neatbilstību tirgum, 2015.gadā lauku īpašumiem zemes kadastrālās vērtības nemainīsies. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības zemei un mežsaimniecības zemei bāzes vērtības saglabāsies tādas, kādas tās ir spēkā šogad, 2014.gadā, savukārt jaunās bāzes vērtības tiks piemērotas tikai ar 2016.gadu. Attiecībā uz apbūves īpašumu kadastrālajām vērtībām, tās arī 2015.gadā nemainīsies.
- Ar 2015.gada 1.janvāritika ieviestas būtiskas izmaiņas komercķīlu tiesiskajā regulējumā, paplašinot reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījumu ar Latvijas Republikas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā reģistrētajām preču zīmēm, dizainparaugiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, piešķirtajiem patentiem un Eiropas patentiem, kuros Latvija ir norādītā valsts, līdz ar to nodrošinot iespēju, ka šos objektus varēs ieķīlāt jebkura fiziska vai juridiska persona, kam šis objekts pieder. Attiecībā uz personām, kas jau šobrīd varēja ieķīlāt intelektuālo īpašumu (komersanti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, IU, ZS, ZvS), izmainās tikai procesuālā kārtība, kā notiek intelektuālā īpašuma ieķīlāšana, savukārt personas, kas iepriekš nevarēja ieķīlāt intelektuālo īpašumu kā komercķīlu, bet ķīlas atzīmi intelektuālajam īpašumam izdarīja tikai Patentu valdes reģistros, šo pašu objektu turpmāk varēs ieķīlāt tikai kā komercķīlu. Līdz ar to šīm personām būs jauni izdevumi, kas saistīti ar komercķīlas nodibināšanu, t. sk. valsts nodeva komercķīlas nodibināšanai (35,57 euro), maksājums Patentu valdei par ķīlas atzīmi reģistrā (42,69 euro), kā arī administratīvie izdevumi pieteikuma iesniegšanai. (Attiecas uz grozījumiem Patentu likumā, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā. Likumprojekti saskaņoti ar likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”).
- Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumos Nr. 13 „Noteikumi par komercķīlas reģistrācijas valsts nodevu”. Projekts noteic, ka turpmāk komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs, iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistrā, maksās valsts nodevu, kurā ietilps gan maksa par komercķīlas nodibināšanas reģistrāciju, gan par komercķīlas dzēšanas reģistrāciju. Tādējādi nebūs jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot pieteikumu par komercķīlas dzēšanas reģistrāciju. Projekts noteic jaunu valsts nodevu - par komercķīlas tiesības izlietošanas reģistrāciju, jo regulējums paredz, ka ieraksta par komercķīlas tiesības izlietošanu rezultātā komercķīlas ņēmējam rodas tiesiskais pamats sākt ieķīlātās mantas pārdošanu.
- Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1525 „Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem”. Sabiedrības mērķu grupa ir tiesību subjekti, kas var būt komercķīlas ņēmēji un komercķīlas devēji. Ja komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs izvēlēsies veikt pieteikuma iesniegšanu, nelietojot e-parakstus, pusēm būs iespēja vērsties tieši pie komercķīlu reģistra turētāja un saņemt attiecīgo Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu – komercķīlas pieteikuma iesniegšanu. Projekts nemaina procedūru reģistrācijas lietas apskates pakalpojuma sniegšanā, bet nosaka maksu par pakalpojumu. Savukārt elektroniski iesniedzot šādu pieteikumu, maksa nav jāmaksā.
- No 2015.gada 1.janvāra pilnveidota Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatu nodaļu sadarbība, kā rezultātā informāciju par būvju kadastrālo uzmērīšanu, zemes robežu plānu un apgrūtinājumu plānu zemesgrāmatu nodaļa iegūst no Valsts zemes dienesta, nevis pieprasa personai. Virkni ierakstus zemesgrāmatā izdara pēc informācijas saņemšanas no Kadastra informācijas sistēmas. (Gadījumi: Kadastra numura maiņa; Kadastra apzīmējuma maiņa; Pēc kadastrālās uzmērīšanas datiem precizēta zemes vienības platība; Veiktas izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē; Precizēta dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējā platība; Precizēta dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa, pamatojoties uz privatizāciju veicošās institūcijas informāciju).
Publicēts: 05.01.2015.
2015. gads sākas ar būtiskiem jaunumiem un grozījumiem tieslietu nozares regulējumā: