Publicēts: 02.11.2017.
Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz būtiski stiprināt Tieslietu padomes pilnvaras, kapacitāti un pārvaldību, kā arī mazināt izpildvaras un likumdevēja lomu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka Tieslietu padomes autoritātes un arī kapacitātes stiprināšana ir būtisks tiesu varas neatkarības elements. Tāpēc Saeimas pieņemtie grozījumi saistībā ar Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu ir nozīmīgs solis tiesu varas neatkarības stiprināšanā.
Viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts iekārtas pamatprincipiem ir varas dalīšanas princips, kas garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp trīs varas atzariem – likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu. Ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek mazināta izpildvaras un likumdevējvaras iesaiste, turpmāk tiesu varas pārstāvju rokās tiks koncentrēta būtisku jautājumu izlemšana gan tiesnešu karjeras virzības jautājumos, gan tiesneša amata kandidātu atlases un eksaminācijas kārtības noteikšanā. Vienlaikus tas uzliek arī lielu atbildību, atzīst Dz.Rasnačs.
Tieslietu padomei ir svarīga loma, veicinot arī sabiedrības uzticēšanos tiesu varai kopumā. Līdz ar to ir būtiski, lai Tieslietu padomes kompetence un kapacitāte sekmētu šo mērķu sasniegšanu, grozījumu nozīmi akcentē tieslietu ministrs.
Lai mazinātu izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi, Tieslietu padomes kompetencē tiek nodota rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšana un atbrīvošana no amata, kā arī tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā.
Ar grozījumiem Tieslietu padomes kompetencē tiek nodota arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšana.
Turpmāk Tieslietu padome apstiprinās tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku mācību programmas saturu pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai tieslietu ministra priekšlikuma, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu tiesu sistēmā strādājošo kompetenču pilnveidi.
Ar grozījumiem nostiprināts, ka Tieslietu padomes darbu koordinē Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība.
Vienlaikus tiek atcelts ierobežojums vienai un tai pašai personai ieņemt rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, jo tas pēc būtības liedz konkursā piedalīties personai ar pieredzi un kompetenci vadības jomā.
Vienlaikus tiek precizēti nosacījumi personām, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātiem, proti, precizējot likumā „Par tiesu varu” noteikto nosacījumu atbilstoši Kriminālprocesa likumā ietvertajai terminoloģijai, paredzot, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem.
Likumprojektā paredzēti arī citi būtiski grozījumi. Ar likumprojekta anotāciju iespējams iepazīties ŠEIT.
Papildu informācija:
2016. gada 24. maijā Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija rosinājusi paplašināt Tieslietu padomes kompetences tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem, mazinot izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi šajos jautājumos.
Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (turpmāk – GRECO) eksperti Latvijas IV kārtas ziņojumā norādīja, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai atbildību par tiesnešu iecelšanu un karjeru (ieskaitot atkārtotu iecelšanu un virzīšanu) uzņemtos tiesu vara, kas ir būtisks faktors Latvijas tiesu varas neatkarības uzlabošanā un aizsardzībā.
Alise Adamane
Tieslietu ministrijas
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67036920
E-pasts: Alise.Adamane@tm.gov.lv