- apzināt, ar kuriem no Civilprocesa likumā 557. pantā noteikto piespiedu izpildes līdzekļu palīdzību varētu tikt apmierināts piedzinēja prasījums, kas noteikts izpildu dokumentā;
- izvērtēt katra piespiedu izpildes līdzekļa efektivitāti, raugoties no sekmīgas izpildes iespējamības saprātīgā termiņā;
- izlemt, vai piedziņas vēršana uz parādniekam piederošu nekustamo īpašumu ir pieļaujama un attaisnojama konkrētās lietas apstākļu kontekstā.
Publicēts: 22.05.2014.
2014.gada 22.maijā Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz:
1) izmaiņas attiecībā uz pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrāciju un darbību un
2) izmaiņas piedziņas vispārīgos noteikumus attiecībā uz piedziņas vēršanu uz fiziskās personas mantu.
Pastāvīgo šķīrējtiesu reģistrācija un darbība
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz pienākumu pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikt kārtību, kādā pārbaudāma un apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Vienlaikus tiek noteikts pienākums pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniegt reglamenta grozījumus Uzņēmumu reģistram.
Tāpat likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz pienākumu pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam, ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments paredz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi, līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniegt Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā norāda šķīrējtiesneša vārdu un uzvārdu. Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs šķīrējtiesnešu sarakstam pievieno apliecinājumu, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst likumā noteiktajām prasībām, un dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju. Arī gadījumā, kad ir notikušas izmaiņas šķīrējtiesnešu sarakstā, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no izmainu veikšanas ir paredzēts pienākums Uzņēmumu reģistram iesniegt precizēto šķīrējtiesnešu sarakstu un iepriekš minētos dokumentus.
Minēto grozījumu mērķis ir veicināt šķīrējtiesu darbības kvalitāti, ļaujot procesa dalībniekiem gūt pārliecību, ka lietu izskata šķīrējtiesnesis, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām, proti - tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi likumā uzskaitītie ierobežojumi.
Ja likumā noteiktajos termiņos pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs minētos pienākumus neizpildīs, Uzņēmumu reģistrs līdz 2014.gada 15.septembrim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru” būs tiesīgs lemt par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.
Papildus jānorāda, ka, ja puses būs vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, bet pastāvīgā šķīrējtiesa tikusi izslēgta no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, puses varēs vienoties par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja šāda vienošanās netiks panākta, strīds būs izskatāms rajona (pilsētas) tiesā.
Piedziņas vēršana uz fiziskas personas nekustamo īpašumu
Vienlaikus ar likumprojektu veiktas izmaiņas piedziņas vispārīgos noteikumus attiecībā uz piedziņas vēršanu uz fiziskās personas mantu. Papildināts Civilprocesa likuma 570. pants, nosakot, ka piedziņas vēršanu uz parādnieka – fiziskās personas - nekustamo īpašumu pieļauti tikai tajā gadījumā, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Šāda kārtība nav attiecināma uz tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.
Tādējādi minētais grozījums līdz ar citām izpildu procesa regulējošām tiesību normām zvērinātam tiesu izpildītājam noteiks pienākumu pirms uzsākt piedziņas vēršanu uz parādniekam piederošu nekustamu īpašumu ikvienā izpildu lietā: