Ministru kabinets šodien akceptēja Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) speciālistu vadībā izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), ar kuriem plānots uzlabot un efektivizēt tādu lietu izskatīšanu, kas saistītas ar bērnu prettiesisku pārvietošanu, kā arī uzlabot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā. Pieņemot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildu rakstā papildu jau paredzētajam tiesnesim būs turpmāk jānorāda arī ziņas par bērnu – vārds, uzvārds, personas kods un bērna atrašanās vieta. Šī informācija izpildu rakstā nepieciešama, jo tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, jāpieņem izpildei tikai tad, ja bērna atrašanās vieta būs tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās. Ar grozījumiem plānots ieviest arī jaunu piespiedu izpildes līdzekli – bērna nogādāšana atpakaļ uz ārvalsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Vienlaikus CPL tiks iekļauts regulējums par šī piespiedu līdzekļa izpildes izdevumiem un to segšanas kārtību. Saskaņā ar grozījumu projektu, tieši persona, kas pieprasa bērna atgriešanos, iesniedzot tiesas lēmumu izpildei, samaksās valsts nodevu un iemaksās tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu izpildes izdevumu segšanai. Vēlāk ar nolēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzīs no atbildētāja šajā lietā. Būtiski tiks grozīta līdzšinējā CPL paredzētā kārtība, kādā varēs pārsūdzēt tiesas lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā no ārvalstīm. Līdz šim lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij bija izpildāms nekavējoties un par tiesas lēmumu varēja iesniegt blakus sūdzību. Taču prakse liecina, ka šī kārtība rada problēmas, jo var rasties situācijas, kad TM pārsūtīs lēmumu un ārvalsts kompetentā iestāde jau uzsāks lemt par to, atgriezt vai neatgriezt bērnu Latvijā, taču vēlāk pārsūdzības instancē Latvijā, izskatot blakus sūdzību, tiks nolemts, ka pieprasījums ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā nav jāiesniedz, jo nav konstatēta bērna prettiesiska aizvešana vai aizturēšana. Līdz ar to būs noteikts, ka par tiesas lēmumu par pieprasījuma par bērna atgriešanos Latvijā iesniegšanu ārvalstij varēs iesniegt blakus sūdzību desmit dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas, un pirmās instances tiesas lēmums stāsies likumīgā spēkā pēc tam, kad būs beidzies pārsūdzēšanas termiņš. Līdzīgi grozīta arī līdzšinējā CPL paredzētā kārtība par pieteikuma par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izskatīšanu un pārsūdzību. Līdz šim CPL tika paredzēts, ka blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Ja lēmums ir nekavējoties izpildāms un ja par to iesniedz blakus sūdzību, lēmumu turpina izpildīt, un var būt situācijas, kad izpilde jau būs pabeigta, bet vēlāk pārsūdzībā nolems, ka bērnam nav jāatgriežas ārvalstī, tas, savukārt, nozīmē, ka bērns tiks pārvadāts no vienas valsts uz otru, kas neatbilst bērna labākajām interesēm. Tādēļ tiks novērsti trūkumi šobrīd spēkā esošajā regulējumā, kas praksē radīja ievērojamas grūtības un neskaidrības. Iepriekš minēto iemeslu dēļ grozījumi CPL paredz, ka par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas un to, ka pirmās instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies tā pārsūdzēšanas termiņš, izslēdzot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties. Lai ievērotu šīm lietu kategorijām noteiktos īsos izskatīšanas termiņus, līdz ar grozījumiem CPL katrai instancei tiks noteikts termiņš lietas izskatīšanai ne ilgāks par 15 dienām pēc lietas ierosināšanas katrā no instancēm, atstājot 10 dienas pārsūdzībai un izslēdzot, ka lēmums ir izpildāms nekavējoties. Lai ar grozījumiem CPL ieviestu līdz šim Latvijā nebijušu mehānismu attiecībā uz lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi, tiks precizēti arī tiesas pienākumi, taisot šādu lēmumu. Proti, taisot lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai lēmumā būs jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtība. Savukārt lēmuma labprātīgas izpildes kārtību, ja iespējams, tiesai palīdzēs noteikt lietas izskatīšanas gaitā noskaidrotais lietas dalībnieku viedoklis. Termiņš labprātīgai izpildei tiesai būs jānosaka ne ilgāks par 30 dienām no dienas, kas lēmums stājies spēkā. Vienlaikus tiesai lēmumā atbildētājs būs jābrīdina, ka gadījumā, ja lēmums netiek izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un tiks veikta piespiedu izpilde saskaņā ar šajā likumā paredzēto regulējumu, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Jaunais regulējums ieviests, lai sekmētu lēmumu labprātīgu izpildi. CPL paredzēts veikt arī citas izmaiņas, piemēram, tiks noteikts, ka tiesas dokumentus ar elektroniskā pasta sūtījumu piegādās, ja lietas dalībnieks būs paziņojis, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu, paredzēti arī grozījumi prasības nodrošināšanas institūtā, kā arī tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, CPL paredzēti arī grozījumi saistībā ar lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmumu pārskatīšanu Eiropas Savienības tiesību normās, kuras izmantojot iespējama vienkāršota un efektīva parādu piedziņa ES dalībvalstīs, paredzētajos gadījumos. Likuma grozījumi jāapstirpina Saeimai. Ar pilnu grozījumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.