Dzintars Rasnačs: šī gada laikā valdība bijusi saliedēta komanda
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atskatoties uz valdības pirmo darbības gadu, secina, ka tieslietu jomā ir paveikts daudz, taču Tieslietu ministrija neapstāsies pie sasniegtā un turpinās uzsāktos darbus un iecerētās reformas. Ministra ieskatā gada laikā valdība ir strādājusi kā saliedēta komanda, īpaši prezidentūras laikā. Dzintars Rasnačs vērtē pozitīvi valdības kopējo darbu un atzinīgi novērtē arī Tieslietu ministrijas darbinieku nozīmīgo pienesumu kopējo mērķu sasniegšanā. Tieslietu ministrijas galveno paveikto darbu apkopojums laikā no 2014.gada 5.novembra līdz 2015.gada 5.novembrim Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanas risinājums 2015.gada 29.septembrī valdība ir akceptējusi Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektus, kas paredz iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Piespiedu dalītā īpašuma attiecības ir izveidojušās zemes reformas un privatizācijas procesa īstenošanas rezultātā, kad bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki varēja atjaunot īpašumtiesības arī uz zemi, uz kuras bija jau uzceltas ēkas, kas tika nodotas privatizācijai. Piespiedu dalīto īpašumu gadījumos dzīvokļu īpašniekiem ir uzlikts pienākums maksāt piespiedu nomas maksu par zemes gabalu, uz kura atrodas ēka. Likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, proti, kā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami. Atbilstoši likumprojektos paredzētajam zemju izpirkšana dalīto īpašumu gadījumos varētu tikt uzsākta 2020.gadā. Pašreiz Latvijā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes, kas ir aptuveni 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā. Kompleksa uzturlīdzekļu sistēmas uzlabošana Sākot ar 2015.gada 1.jūliju tiek publiskotas ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas mājaslapā. Izstrādāta jauna kārtība, kas atvieglo uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Piedāvātais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsina minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku – aptuveni no 9 mēnešiem līdz 3 mēnešiem, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības. Izstrādāti grozījumi, kas paredz maksāt uzturlīdzekļus arī jauniešiem 19 gadu vecumā ar nosacījumu, ka bērns turpina iegūt vidējo izglītību. Datu aizsardzības stiprināšana Prezidentūras laikā panākta ES dalībvalstu vienošanās par visu Datu aizsardzības regulas tekstu, sperot izšķirošu soli attiecībā uz datu aizsardzības regulējuma stiprināšanu – tiesību aizsardzība kļūs ievērojami pieejamāka iedzīvotājiem, nodrošināta lielāka kontrole par personīgiem datiem, stiprinātas nacionālās datu aizsardzības iestādes. Nesen panākta vienošanās direktīvā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību ES dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī. Bērnu tiesību aizsardzība Izstrādāts informatīvais ziņojums, lai veicinātu tiesisko sadarbību, uzlabotu iestāžu sadarbību šādu lietu koordinēšanā un Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs kopumā. Tāpat izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ārlietu ministrs, labklājības ministrs, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece un tiesībsargs. Darba grupas uzdevums būtu izvērtēt turpmāko rīcību konkrētā bērna vislabāko interešu aizsardzībai. Kriminālsodu politikas pārskatīšana Pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atbildību par Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā, tā finansēšanu un atbalstīšanu. Tieslietu ministrijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, piesaistot Krimināllikuma darba grupu un nozares speciālistus, tika izstrādāti grozījumi Krimināllikumā un Sporta likumā, lai ieviestu kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensību rezultātu un gaitu. Krimināllikumā paredzēts jauns pants „Manipulācijas ar sporta sacensībām”. Izstrādāti grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošanu attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem, tā piemērošanu un sodu politiku, proti, palielinātas sodu sankcijas, palielināts noilguma termiņš, noteikta obligāta probācijas uzraudzība. Tiesu reformas iedzīvināšana Reforma paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā, lai nodrošinātu tiesnešu specializāciju, lietu sadales nejaušību un samazinātu tiesvedības termiņus. Šogad reorganizētas Siguldas tiesa, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Jūrmalas pilsētas tiesa. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana No 2015.gada 1.jūlija ieviestas e-izsoles spriedumu izpildes procesā un citi antireiderisma pasākumi, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem. Ieviests antireiderisma regulējums Komerclikumā, noteikta specializēta tiesa un īpaša procesa pieņemšana civillietu izskatīšanā. Maksātnespējas procesa administratoru reforma Ar 2016.gada 1.janvāri administratoriem  noteikts valsts amatpersonas statuss. Administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu neievērošanu nodota Maksātnespējas administrācijai. Sākot ar 2015.gada 1.martu Administratoru asociācija izstrādā visiem saistošu Ētikas kodeksu. Jaunā cietuma Liepājā būvniecība Notiek aktīvs darbs pie jaunā cietuma Liepājā projektēšanas sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru, ar kuru noslēgts līgums 2014.gada 30.aprīlī. Projektējot jauno cietumu, tiek meklēti visefektīvākie resocializācijas un drošības cietumā nodrošināšanas risinājumi, kā arī strādāts pie tā, lai jaunā cietuma ekspluatācija būtu pēc iespējas efektīvāka. Plānots, ka jaunā cietuma projekts būs gatavs 2016.gada pavasarī. Pašlaik projekts iesniegts Liepājas būvvaldē būvatļaujas saņemšanai.   Līva Rancāne Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036712, 28748349 E-pasts: Liva.Rancane@tm.gov.lv