Publicēts: 02.11.2015.
2015.gada 30.oktobrī tieslietu ministrs atklāja Latvijas tiesu priekšsēdētāju sanāksmi, kurā tika pārrunātas tiesu sistēmas aktualitātes: cietušo tiesību aizsardzība kriminālprocesā, notiesāto elektroniskās uzraudzības īstenošanas rezultāti un piemērošana, plānotie kvalifikācijas pilnveides pasākumi, kā arī tiesu darba organizācijas jautājumi. Sanāksmes mērķis ir informēt tiesu vadītājus par aktualitātēm tiesu sistēmā, kā arī sniegt esošās tiesu prakses pārskatu un pārrunāt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska informēja par gaidāmajām izmaiņām Kriminālprocesa likumā saistībā ar cietušo direktīvas (šī gada 16.novembrī spēkā stāsies Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/29/ES) ieviešanu, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Direktīvas mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka cietušie visā Eiropas Savienībā var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī ir noticis noziedzīgs nodarījums. Līdz ar direktīvas ieviešanu veikta virkne grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas paredz, piemēram, īpaši aizsargājamo cietušo identificēšanu ar mērķi novērst atkārtotas kļūšanas par cietušo (viktimizācija) iespējas. Tāpat grozījumi paredz atvieglot cietušā iesaistīšanu kriminālprocesā, nosakot, ka cietušā iesniegums var tikt pieņemts arī mutvārdos, kā arī citas novitātes. Ieviešot direktīvu, jānodrošina bezmaksas konfidenciālu atbalsta dienestu pieejamību cietušajiem, līdz ar to 2016.gada sākumā ikvienai noziedzīgā nodarījumā cietušajai personai būs pieejams atbalsta tālrunis 116006.
Tiesu priekšsēdētāji tika informēti par krimināltiesiskā regulējuma izmaiņām arī attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību. Jau iepriekš ziņots, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz līdz pieciem gadiem (pašlaik tas ir no viena līdz trim gadiem) pagarināt probācijas uzraudzības piemērošanas termiņu dzimumnoziedziniekiem. Grozījumi paredz probācijas uzraudzību piemērot kā obligātu papildsodu par visiem noziedzīgiem nodarījumiem pret bērnu dzimumneaizskaramību, kā arī kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķināt no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu. Savukārt noziegumus, kas līdz šim tika klasificēti kā mazāk smagi noziegumi paredzēts klasificēt kā smagus, tādējādi neziņošana par tiem būs krimināli sodāma.
Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna sniedza ieskatu esošajā situācijā saistībā ar elektroniskās uzraudzības notiesātajiem ieviešanas rezultātiem un tiesu praksē konstatētajām nepilnībām. Tiesas ir atbildīgas par lēmuma pieņemšanu par elektroniskās uzraudzības piemērošanu, līdz ar to svarīgi, lai tiesa izvērtētu visus apstākļus personas atbilstībai elektroniskās uzraudzības nosacījumiem. Laikā no 2015.gada 1.jūlija līdz 23.oktobrim elektroniskās uzraudzības īstenošana uzsākta 22 probācijas klientiem. Elektroniskās uzraudzības piemērošanas ilgums svārstās no viena mēneša līdz pat vienam gadam. Notiesātā iesniegumus par nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas ar elektronisko uzraudzību tiesas vidēji skata vienu mēnesi, kas ir labs rādītājs. Tomēr piektā daļa notiesāto, uzzinot par elektroniskās uzraudzības piemērošanas prasībām, atsakās no šīs alternatīvās soda izciešanas metodes.
Valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina informēja par valdībā šī gada 20.oktobrī atbalstītajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas paredz Tieslietu padomes pilnvaru palielināšanu attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem, lai stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību un mazināt politisko ietekmi. Tāpat grozījumi mainīs nolēmumu publicēšanas kārtību, proti, turpmāk publicējot tiesas nolēmumus (izņemot atklātās tiesas sēdēs pieņemtus tiesu spriedumus administratīvajās lietās) aizsegs to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Savukārt publicējot spriedumus par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā netiks aizklāti notiesāto personu dati.
Tiesu vadītāji tika informēti par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz tiesu reformu, kas paredz pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošanu, tiesu, proti, sākot ar 2016.gada 1.februāri tiks reorganizētas Latgales tiesu apgabalā esošās rajona (pilsētas) tiesas: Krāslavas rajona un Preiļu rajona tiesas tiks pievienotas Daugavpils tiesai un Balvu rajona un Ludzas rajona tiesas – Rēzeknes tiesai.
2016.gada sākumā tiks izsākta vērienīga Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošana tiesu un tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai ar mērķi paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Projektā līdz 2023.gada beigām plānots apmācīt 2407 tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgas personas.
Sanāksmes noslēgumā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis informēja par plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredzēs jaunu kārtību par valsts noteiktā minimālā apmēra uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, proti, persona varēs vērsties uzreiz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu bez tiesas nolēmuma.
Līdz ar jauno kārtību plānots samazināt tiesu noslogojumu un tiesu darbu uzturlīdzekļu piedziņas lietās (2014.gadā pirmās instances tiesās saņemti 4262 prasības pieteikumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, savukārt līdz šī gada 30.septembrim 4186 prasības pieteikumi), paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanas procesu par aptuveni 6 mēnešiem (pašreiz uzturlīdzekļu saņemšana ir laikietilpīga un sarežģīta, šis process aizņem vismaz 9 mēnešus). Jaunā kārtība samazinās arīdzan administratīvo slogu iesniedzējam (patlaban jāvēršas vismaz trīs dažādās institūcijās – tiesā, pie zvērināta tiesu izpildītāja un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā), savukārt turpmāk pietiks tikai ar iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai. Par grozījumiem vēl diskutēs Saeimas atbildīgā komisija.
Līva Rancāne
Tieslietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67036712, 28748349
E-pasts: Liva.Rancane@tm.gov.lv