Skaidra palīdzība dronu incidentos cietušajiem, stiprāka tiesu sistēma un atbalsts Ukrainai. Tieslietu ministra Edvarda Smiltēna jūnijā izvirzītajās trīs prioritātēs panākti konkrēti rezultāti: ieviesta zaudējumu kompensēšanas kārtība, Saeimā pieņemta tiesu pārvaldības reforma un komisijai nodots likumprojekts par iespēju Ukrainas civiliedzīvotājiem iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
“Šie četri mēneši ir prasījuši sarežģītus lēmumus un stingru apņēmību rīkoties. Valdības darbu sākām ar daudziem ieilgušiem jautājumiem, taču ar komandas neatlaidību esam panākuši konkrētus rezultātus. Esmu ticies ar nozares asociācijām un profesionālajām organizācijām, lai izprastu problēmas pēc būtības un uzklausītu cilvēkus, kuri ar tām saskaras ikdienā. Viņu pieredze palīdz veidot risinājumus, kas strādā praksē. Mans pienākums ir nodrošināt, lai cilvēks var paļauties uz valsti, kad viņam vajadzīga palīdzība vai jāaizstāv savas tiesības. Tieši pēc tā vērtēju katru mūsu virzīto lēmumu,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
- Skaidra palīdzība dronu incidentos cietušajiem
Viena no ministra prioritātēm bija radīt skaidru kārtību, kā valsts palīdz cilvēkiem, kuru īpašumam dronu vai citu militāru incidentu dēļ nodarīti zaudējumi. Saeima nepieciešamos likuma grozījumus pieņēma 18. jūnijā, un jau pēc 22 dienām, 10. jūlijā, stājās spēkā regulējums, kas nosaka kompensāciju pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību.
Pirmo reizi noteikta vienota kārtība un termiņi militāru incidentu radīto tiešo zaudējumu atlīdzināšanai. Atbalsts aptver arī bojātus sējumus, stādījumus, mežaudzes un dzīvniekus. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir skaidrs, kur vērsties, bet iestādēm mēneša laikā jāpieņem lēmums par atbalsta apmēru.
- Stiprāka tiesu sistēma un pieejamāka tiesību aizsardzība
Tiesu sistēmas stiprināšanā pārmaiņas aptver gan tās neatkarību, gan tiesnešu ikdienas darbu. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paplašina Tieslietu padomes atbildību par tiesu darba organizāciju un budžeta plānošanu un mazina ministra iesaisti tiesnešu karjeras jautājumos.
Reforma paredz arī pakāpeniski ieviest tiesas jurista amatu. Profesionāls juridiskais atbalsts ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt lietu izskatīšanai, bet jaunajiem juristiem dos iespēju iegūt pieredzi un sagatavoties tiesneša profesijai. Grozījumiem paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Par nākamās profesionāļu paaudzes iespējām ir arī Advokatūras likuma grozījumi. Tie paredz saīsināt advokāta palīgam nepieciešamo stāžu līdz iespējai kļūt par advokātu no pieciem līdz trim gadiem un ļaut vienam advokātam sagatavot divus palīgus. Palīga sagatavošanas vadīšanai nepieciešamais advokāta stāžs saruks no septiņiem līdz pieciem gadiem. Saglabājot kvalifikācijas un eksāmena prasības, šīs izmaiņas pavērs plašākas iespējas jaunajiem juristiem ienākt profesijā, tostarp reģionos.
Tiesu noslodzes izlīdzināšanai pieņemti arī grozījumi Imigrācijas likumā. Tie ļaus lietas par ārzemnieku aizturēšanas termiņa pagarināšanu vienmērīgāk sadalīt starp tiesām visā Latvijā, mazinot Latgales rajona tiesas noslodzi.
- Praktisks atbalsts Ukrainai un skaidrība cilvēkiem Latvijā
Atbalsts Ukrainai ietver arī skaidrību cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo, strādā un audzina bērnus. Saeima Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nodevusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Likumprojektu plānots pieņemt vēl šajā Saeimas sasaukumā.
Likumprojekts paredz iespēju pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ievērojot noteiktās prasības, tostarp latviešu valodas apguvi. Pirmajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem šis termiņš apritēs 2027. gada martā. Skaidri nosacījumi ļautu ģimenēm drošāk plānot turpmāko dzīvi.
Līdztekus atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā Edvards Smiltēns aktīvi strādā, lai palīdzētu Ukrainai sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā. Šo darbu nostiprina parakstītais Latvijas un Ukrainas Tieslietu ministriju sadarbības memorands, kas paredz Latvijas ekspertu atbalstu tiesu sistēmas attīstībā, korupcijas apkarošanā un digitalizācijā. Vienlaikus Latvija pārņem Ukrainas pieredzi, kā nodrošināt tiesu darba nepārtrauktību krīzes apstākļos.
Vēl šajā laikā paveikts:
- Vienkāršāka būvju reģistrācija. Saeima pieņēmusi vienotā procesa paplašināšanu no 2027. gada 8. janvāra. Atsevišķos gadījumos izmaksas samazināsies par vairāk nekā 90 procentiem.
- Jurista kvalifikācijas eksāmens. Valdība pieņēmusi uzlabojumus studentu tiesību aizsardzībai un elastīgākai eksāmena norisei.
- Ātrāks administratīvais process. Virzīti uzlabojumi lietu izskatīšanai, attālinātai dalībai un tiesvedības novilcināšanas ierobežošanai.
- Jauns Kriminālprocesa likums. Sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru noteikti izstrādes virzieni.
- Drošība vēlēšanās. Pieņemtas izmaiņas balsošanas laika pagarināšanai drošības apdraudējuma gadījumā.
- Baltijas valstu sadarbība. Baltijas valstu (B3) tieslietu ministru sanāksmēs stiprināta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība tieslietu digitalizācijā, demokrātijas aizsardzībā un kopīgu drošības apdraudējumu novēršanā.
- Tiesu vara un ekonomika. Organizēts forums par tiesu varas un ekonomikas attīstības saikni.
- Krievijas atbildība. Sarunās Ukrainā pārrunāti praktiskie soļi Īpašā tribunāla izveidei, lai Krievijas politisko un militāro vadību sauktu pie atbildības par agresiju pret Ukrainu. Ar Baltijas partneriem pārrunāta kopīga rīcība Krievijas atbildības panākšanai. Turpināts darbs arī pie zaudējumu atlīdzināšanas un deportēto bērnu atgriešanas.
- Interešu konflikta novēršana. Saeima precizējusi regulējuma piemērošanu koleģiālajās institūcijās, novēršot neskaidrības par to locekļu dalību likumā paredzētajos lēmumos par savu ievēlēšanu amatā un savas atlīdzības noteikšanu.
- Esam panākuši arī izmaiņas vēlēšanu norisei drošības apdraudējuma gadījumā. Ja apdraudējums traucē balsošanu, paredzēta iespēja pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku, lai cilvēki varētu izmantot savas tiesības nobalsot.
- Birokrātijas mazināšana. Valdība atbalstījusi grozījumus, kas vienkāršos nekustamo īpašumu labprātīgu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Atteikšanās no atsevišķa Ministru kabineta lēmuma ļaus procesu saīsināt aptuveni par mēnesi, lai īpašnieki ātrāk saņemtu atlīdzību.
- Esam panākuši arī skaidru kārtību ilgstoši nepieprasītiem līdzekļiem slēgtos finanšu iestāžu kontos. Likumā noteiktajos gadījumos pēc pieciem gadiem tie kļūs piekritīgi valstij. Esam rosinājuši šo naudu izmantot Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei, lai bērni un jaunieši ar smagām uzvedības grūtībām saņemtu profesionālu palīdzību un iespēju mainīt savu turpmāko dzīves ceļu.